Uz kakla sedetajas??

Jackie, nu, tu tādu sū*u runā.

Kaut kā nav vēlmes tālāk diskutet .
Cilvēki bieži vien ir pārāk pašpārliecināti par saviem dzīves apstākļiem.
Man dzīve iemacīja būt neatkarīgai, iespējams, pat līdz pārspīlējumam. Bet man tā ir drošāk.
Pārējie lai dara kā grib.

Es arī esmu "uz kakla sēdētāja" :D
Studēju, strādāju un nejūtos slikti, ka mans mīļais neliek man maksāt par dzīvokli. Es taisu ēst, uzturu kārtību - viņš maksā.
Tiesa gan, tad kad ievāksimies jaunajā dzīvoklī, tad es arī sākšu kko piepalīdzēt ar naudu (pirkšu pārtiku vai maksāšu daļu no īres), jo viens pats viņš nepavilks.
Pagaidām es izbaudu brīvību bez maksājumiem :D

Tikko sapratu, ka ne pa tēmu nokomentēju :D

katrs dzīvo, kā vēlas. nevienam nav tiesību nosodīt. :) turklāt, kāpēc jāuztraucas par to, kā dzīvo citi? jāuztraucas par to, kāpēc tevi tā uztrauc tas, kā dzīvo citi. varbūt savā dzīvē kaut kas nav īsti kārtībā?

Slinkums lasīt visu tēmu, pastāstiet man ar vienu teikumu, kas šeit notiek? =]

Smiley , žēl, ka tev ar vīriešiem neveicas.
Ja sieviete grib nodoties bērnu audzināšanai un nestrādāt - tā ir viņas izvēle.
Es pati strādāju un nevienam uz kakla nesēžu, jo visu varu apmaksāt pati, toties tādēļ vīrietis man ir pirmklasīga luksusa nodrošināšanai, ja runa ir par materiālo pusi.
Esmu kādā dzīves periodā arī nestrādājusi un vīrietis toreiz sedza visus izdevumus, bet jāpiebilst arī , ka kalpone nebiju - māju netīrīju ( tam ir apkopēja domāta) un pie plīts nestāvēju ( ir ļoti daudz restorānu) un tāpat tiku dievināta. To laikam daudzām te būtu grūti saprast :)
Man sievietes loma nesaistās ar pilnas slodzes mājas apčubinātāju. Uzskatu, ka sievietei ir jābūt emocionālam partnerim, otrajai pusītei , kas sniedz baudu kopā būšanā. Vienīgais uzdevums ir būt Sievietei , ar kuru vīrietis jūtas laimīgs.

pastāstiet man ar vienu teikumu, kas šeit notiek? =]

Pat teikumu nevajag, var arī vienā vārdā- kašķis!

Ervīn, :D
Tu esi tik funny, laikam jau laikus gatavojies tam, ka varēsi parūpēties knapi par savu pakaļu. Sieva pati nopelnīs un bērni nebūs, jo nevarēs atļauties, ka kāds no jums abiem nestrādā.

+ meitenei jābūt ar skaidām galvā, ja viņa labu laiku ir nodzīvojusi ar džeku, kurš viņu vienā dienā pasūta 10 mājas tālāk, nu, tur tiešām ūdenim jābūt galvā, ja nespēj pamanīt, ka cilvēks tevi tikai pacieš un uz kādu laiku apmierina tavas vēlmes aizbāžot muti ar naudu un izmantojot tevi kā caurumu! Muļķēm arī tāds liktenis.

katrai vārds sieviete asociējas ar kaut ko pilnīgi citu. personīgi man, asociējas ar to, ka sieviete uztur to mājas pavardu. rūpējas, lai mājās vienmēr būtu mājīgi un silti. manuprāt, sievietes gatavots ēdiens katru vakaru ir kā tradīcija, kas satuvina visu ģimeni. :)

Ja sieviete grib nodoties bērnu audzināšanai un nestrādāt - tā ir viņas izvēle.

Taa nav vinjas vienas izveele - beernus audzinaat, jo beernus rada 2 cilveeki, taatad arii audzina abi 2. Audzinaasana neaprobezojas ar maajaas seedeesanu 24h. Nestraadaat - gan tikai sievietes izveele. Beernu var audzinat ari stradajot, nevis visu dienu notupot maajaas. Un, nesakiet man, cik gruuti beernu pieskatiit utt.. Pati pec dzemdibam pec 1 meenesa atsaaku darba gaitas, jo nespeju 24h dienaa noseedeet maajaas mainot pamperus.
Kaut kur lasiita atzinja, ka vajadz dzemdeet tik daudz beernus, cik speej viena pati atlauties uztureet. Ja peec dzemdiibaam gribas seedeet maajaas 3 gadus un paraziteet uz viirieti, tad nav ko dzemdeet. Nevienaa briidii neviens nevar buut dross, ka gimenes pelniitaajs no taas neaizies. Tad ko? Tikai patversme vai baby box.

Jackie, labi, sapratu savu kļūdu.
Tu pareizi dari! Malacis! Tāds ir arī mans mērķis. :)

http://ThePayBird.com/?id=sikaa45

Aija, super mamma esi! Kam tu to bēbīti atstāji? Vecvecākus atkal par vecākiem pataisīji vai kādai tantei darbu devi?

Kāpēc tik daudzas te tik ļoti uztraucas par svešiem vīriešu kakliem un svešu sieviešu pakaļām
(kas pēc loģikas it kā) tiek audzētas uz dīvāniem?

Mājsaimnieces VS Karjeristes :D

Esmu izglītota, strādāju jau kopš pusaudžu gadiem. Šobrīd arī strādāju, labā darbā.
Bet, tā kā, mans vīrietis pelna pietiekoši, līdz ko nodibināsim ģimeni, man strādāt nebūs nepieciešams, jo tomēr abi uzskatām, ka bērniem būs vajadzīga nedalīta mammas uzmanība.
Kā arī neesmu karjeriste. Realizēt varu sevi daudzos citos veidos, man ir hobiji, kā arī pilnveidojoties – apgūstot, ko jaunu.
Neuzskatu, ka tagad, strādājot, esmu interesantāka personība jo redz ik rītu dodos uz darbu. Tieši otrādi, bieži vien pēc darba esmu tik nogurusi, ka iekrītu gultā. Mans vīrietis man nereti ir teicis, ka labprāt redzētu mani atpūtušos un laimīgu, nevis pārstrādājušos.
Degradēties un palikt neinteresanta vai tikt piekrāpta var arī strādājoša sieviete. Tā kā, tas ir tīri individuāli.
Kā arī, ja rastos nepieciešamība, jebkurā brīdī atsāktu darba gaitas. Tāpēc, atbildot uz jautājumu, vai nebaidītos būt atkarīga no vīrieša, varu atbildēt, ka nē. Jo arī attieksmes ziņā, viņš nav tāds, kurš izmantos, ka esmu materiāli atkarīga no viņa.
Tā kā, katram savs. Mēs esam tik dažādas – citas ir karjeristes, citas nē.

http://minkasdupsitis.ulinks.net

http://bilzuvacelite.ulinks.net

Paklausoties Aiju, esmu laimiga!! Ka mans virietis, ja ari aizietu no gimenes mani un bernu neatstatu uz ielas vai babybox.... Par milosjiem un gadigiem viriem un teviem!

Nu ja es planoju parazitet - gribas lai bernam ir mamma nevis auklite :)

Nu nav tik viennozīmīgi, Štank.
Mans ideāls būtu pa vidam- pusslodzes darbs un atlikusī 'slodze'- mājas. Jo nu es tiešām neuzskatu, ka mājas solis būtu pielīdzināms pilnas slodzes darbam. Kaut gan es jau arī neuzņemos šmorēt katru dienu, obligātais ir bērnam, tur gan pauzes nav. Vīrs pats tiek galā lielākoties. Arī savu kreklu prot izgludināt.
Es te vienu brīdi biju iegājusi baigākajā perfekcionismā, bet uzleca problēmas ar augstu spiedienu, ğimenes ārste tā arī pateica- kāpēc Tu domā, ka visam ir jābūt perfekti? Nu, neizdarīsi vienu dienu, nu atliksi uz rītu, un? Kas mainīsies diži?
Tīrs gan viss ir vienmēr, bet tas aizņem kādu stundu, divas kopumā. Bērns vispār ir ārpus kategorijas, ja sākumā gribējā pačīkstēt, jā pamperi, psiholoğiskā slodze.... tad nu jau pēc pusotra gada esmu sapratusi, ka tas viss ir dzīvesprieks, nevis slodze.

Man ir bijis labs piemērs- mamma, dzīvojām bez tēva, viņai bija pamatdarbs un vēl nesievišķīgs bizness- mežzstrāde, pēc ofisa uzvilka gumijniekus un brauca pati pat uz cirsmām un ostu kontrolēt utt. Māja bija tīra, es pabarota un pa pulciņiem nodarbināta. Bieži sēdēju mammas darbā, pildīju mājasdarbus, zīmēju, uz mežu līdzi utt. Nekad nejutos, ka man būtu kas trūcis, kur nu mīlestības un uzmanības.