Man ,personīgi, ir ļoti grūti nepieķerties cilvēkiem... un ja es ļautu visam iet pašplūsmā... es varētu pieķerties cilvēkam pat bez tuvākām attiecībām, iespējams varētu pat netiekoties pieķerties. Ja man arvien biežāk teiks tos "klasiskos" tekstus " Mani taču neviena cita neinteresē" / "Šobrīd blakus vēlētos tikai Tevi un pasaule būtu ideāla" bla blabla :D ...
Bet es cenšos iemācīties distancēties... tomēr, nenoliegšu, ir grūti un nepārtraukti cīnos ar sevi. (Galvā cenšos nepieņemt to izteikumu kā nopietnu un tomēr... ar laiku ,jo biežāk ko tādu teiks, jo vairāk aizdomāsies- varbūt ticēt!!?)
...Bet liekas ir sievietes, kuras nepieķerās katram, kurš ir pievilcīgs un māk runāt. Ir sievietes ,kuras pieķeras tikai tad, ja ir pārbaudījušas ,ka ir vērts... Kā noturēt sevi? Atturēt sevi līdz pārbaudes galam?
Mans jautājums būtu: Vai šāda attieksme ir dabīga un vienkārši mēdz būt tāda tipa sievietes,kuras atveras tikai īpašajam? vai ..Tā ir apzināta rīcība, kura ir konkrētu lietu ievērošanas gadījumā? (un sieviete visu laiku domā- ko NEdarīt? ,lai nepieķertos?)