Vai Tu māki nepieķerties?

2829

Reģ: 06.07.2010

Man ,personīgi, ir ļoti grūti nepieķerties cilvēkiem... un ja es ļautu visam iet pašplūsmā... es varētu pieķerties cilvēkam pat bez tuvākām attiecībām, iespējams varētu pat netiekoties pieķerties. Ja man arvien biežāk teiks tos "klasiskos" tekstus " Mani taču neviena cita neinteresē" / "Šobrīd blakus vēlētos tikai Tevi un pasaule būtu ideāla" bla blabla :D ...
Bet es cenšos iemācīties distancēties... tomēr, nenoliegšu, ir grūti un nepārtraukti cīnos ar sevi. (Galvā cenšos nepieņemt to izteikumu kā nopietnu un tomēr... ar laiku ,jo biežāk ko tādu teiks, jo vairāk aizdomāsies- varbūt ticēt!!?)

...Bet liekas ir sievietes, kuras nepieķerās katram, kurš ir pievilcīgs un māk runāt. Ir sievietes ,kuras pieķeras tikai tad, ja ir pārbaudījušas ,ka ir vērts... Kā noturēt sevi? Atturēt sevi līdz pārbaudes galam?

Mans jautājums būtu: Vai šāda attieksme ir dabīga un vienkārši mēdz būt tāda tipa sievietes,kuras atveras tikai īpašajam? vai ..Tā ir apzināta rīcība, kura ir konkrētu lietu ievērošanas gadījumā? (un sieviete visu laiku domā- ko NEdarīt? ,lai nepieķertos?)

06.05.2014 21:53 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

Vienkāršojot jautājumus.

Kā Tev liekas -Vai sieviete, kura nemēdz pieķerties katram draugam:

a- pilnībā neko nejūt pret viņu
b- ir iemācījusies kontrolēt savas emocijas un māk nepieķerties
c- vienkārši ir sievietes kuras attiecības kā tādas uztver vieglāk un tās arī nepieķeras

06.05.2014 22:03 |

Lazto

2126

Reģ: 03.05.2013

a- pilnībā neko nejūt pret viņu

Pati mīlu ar visu atdevi, tāpēc arī pieķeros otram cilvēkam, nespēju būt vienaldzīgāka un atturīgāka lai vai kā vēlētos.

06.05.2014 22:08 |

marissa

4962

Reģ: 24.08.2013

Es tā pa īstam pieķeros tikai tad, kad līdz galam cilvēkam uzticos. Un vēl ir bijis viens gadījums, kad ļoti pieķēros cilvēkam, neuzticējos viņam, bet viņam uz mani bija kaut kāda neizprotama, neizskaidrojama ietekme. No Taviem piedāvatajiem variantiem izvēlos ''c'', domāju, ka ir sievietes, kas gluži vienkārši tik ātri nepieķeras.

06.05.2014 22:10 |

ponette

1109

Reģ: 17.10.2009

Kāpēc, lai kāds gribētu ko tādu iemācīties?!
Es reizēm jūtos ļoti skumji, jo man ir drausmīgas problēmas ar uzticēšanos. Šad tad aizdomājos, cik viegli tām, kas nekad nezaudē šo ticību īstajam, labajam (nerunājot tikai par vīriešiem) un, arī ''uzkāpjot uz grābekļa'', viņas atgūstas un tic, ka viss vienmēr būs labi un vēl labāk.
Es vairāk balstītos uz tavu a) un c) pieņēmumu, jo tiešām nesaprotu b) motivāciju.. :/

06.05.2014 22:13 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

Anastasija-
"neizprotama, neizskaidrojama ietekme" izklausās pēc varianta - lielisks sekss- kas pievelk, bet viņš pēc rakstura ir kretīns! varbūt tā ir izskaidrojams tas gadījums? :D

06.05.2014 22:14 |

Mila

866

Reģ: 31.01.2014

Domāju, ka tas ir vienkārši atkarīgs no cilvēka rakstura, personības. Nav labi pieķerties KATRAM, bet, manuprāt, nav labi arī nepieķerties tādam nopietnākam draugam un gaidīt kaut kādas "pārbaudes" beigas. Krist galējībās vienmēr ir slikti un, šķiet, ka tas norāda uz kādām psiholoģiskām problēmām, piem, ja visu laiku visiem pieķeras, tad nav pašpietiekamības, trūkst mīlestības utt., savukārt, ja nevar pieķerties nevienam - tas jau pēc kādas bērnības traumas izklausās. Viss ir labi ar mēru, pieķerties, bet spēt dzīvot arī vienai, lai nebūtu tā, ka attiecības izjūk un pasaule sabrūk.

Bet vispār sevis apspiešana man nešķiet laba. Tad es drīzāk ieteiktu meklēt iemeslus, kāpēc tu tik traki visiem pieķeries un tici, un tos mainīt, nevis censties mākslīgi nepieķerties.

06.05.2014 22:14 |

tankiste

485

Reģ: 29.01.2009

Variants c.
Es pati reti pieķeros cilvēkiem. Bet, ja pieķeros, tad tā riktīgi.

06.05.2014 22:14 |

Lazto

2126

Reģ: 03.05.2013

Diemžēl zinu, kas ir atkarīgas attiecības, un tad, kad uzticība tika salauzta, šī pieķeršanās ļoti paradoksāli kļuva pat ciešāka mijoties ar aizvainojumu.

06.05.2014 22:15 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

ponette-
Dažas, ieskaitot mani, uzskata ,ka ideāli ir parādīt sevi stipru, neraudāt dēļ vīrieša, tikt viegli pāri. Un negribas piedzīvot to izmisumu ,kad vairs nevari izlikties ,ka ir vienalga ,jo nepavisam nav vienalga!

Un tāda vēlme rodas tikai tad ja uzticies un pēc tam jūties kā muļķe (neiet runa par apkārtējo pārmetumiem vai negatīviem komentāriem no puiša) ,tam pat nav jābūt. Pārmetumi sev! Kāpēc es nevarēju būt gudrāka ,stiprāka, loģiskāka!

06.05.2014 22:17 |

Lazto

2126

Reģ: 03.05.2013

Ar to vēljoprojām cīnos. Bet jā, jāpiekrīt, ka tas viss ir atkarīgs no cilvēka rakstura.

06.05.2014 22:17 |

marissa

4962

Reģ: 24.08.2013

Anastasija-
"neizprotama, neizskaidrojama ietekme" izklausās pēc varianta - lielisks sekss- kas pievelk, bet viņš pēc rakstura ir kretīns! varbūt tā ir izskaidrojams tas gadījums?

Kosmiete, arī. :) Mums vispār tā savstarpējā atgriezeniskā saikne bija visai postoša. Priekš mums abiem.

06.05.2014 22:20 |

Sasha Fierce

Reģ: 01.07.2013

Jā, piekrītu iepriekšminētajiem izteikumiem komentāros, ka tas ir atkarīgs no cilvēka personības, pieredzes un tā kā uzaudzis. Lai gan ir grūti, ir jāiemācās saprast, kas ir īsts un kas nav visā tajā procesā, jo arī tās saucamās "rozā brilles" var sašaurināt uztveri un likt cilvēkam pieķerties ātrāk.

06.05.2014 22:20 |

ponette

1109

Reģ: 17.10.2009

Bet kāpēc nebūt tādai kāda esi?! Nav jābūt bezemociju zombijam. Ļaujies mirklim, bet turi acis vaļā. :)
Zini kā - vai nu tu jūti, ka vari šim cilvēkam uzticēties vai labāk nemaz nesākt neko. Jo ja nav tā sajūt, tad nav jēgas sevi mocīt un apspiest savas jūtas.

06.05.2014 22:22 |

ponette

1109

Reģ: 17.10.2009

Ai, ai. Kaut kā šodien nesmuki rakstu. :D

06.05.2014 22:23 |

Nikola.

2290

Reģ: 19.10.2013

Pieķeros reti un tikai tad, kad cilvēku pazīstu jau ilgu laiku. Bet, kad pieķeros, tad kārtīgi un ir grūti, ja attiecības pārtūkst.

06.05.2014 22:24 |

Modo

2629

Reģ: 20.01.2014

Es pieķeros tikai cilvēkiem pēc ilgāka laika posma, vajadzīgs ilgs laiks, lai pierastu/ pieķertos pie otra. Toties tad, ja tas izdodas, tad pamatīgi.
No piedāvātajiem variantiem neizvēlētos nevienu, drīzāk vnk ir tādi cilvēki, kas nepieķeras tik ātri, bet tas nenozīmē, ka attiecības uztver vieglāk, drīzāk tāds raksturs.

06.05.2014 22:27 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

ponette -
Vai tas ir prātīgi pieķerties čalim ,kuram ir kačokaugums, kurš par sevi rūpējas, kurš mājās uzturās reti un ir nepārtrauktā skrējienā? Ir itkā apbusēja gribēšana. Bet loģiski spriežot šajā gadījumā tā arī tam vajadzētu būt un nekam vairāk par gribēšanu! (Gulējuši neesam, esmu tikai 1x satikusies ar viņu, pat skūpstījušies neesam :D )

Bet sarakstamies katru dienu un man traucē viņa izteikumi (ik pa brīdim) it kā joki.. bet,piemēram...es Tev nopirkšu to un to ,teikšu tā un šitā, Tu staigāsi pa manu māju... :D nu bullshits! :D

06.05.2014 22:33 |

ponette

1109

Reģ: 17.10.2009

Oi, ja mēs visu darītu tikai, lai būtu prātīgi, tad būtu ļoti neinteresanti. :D
Bet, ja reiz, esat tik vienreiz tikušies, vai tad jau jūti to pieķeršanās? Hmm. Turklāt augums jau neko neizsaka. Sāpīgi var izdarīt gan skaistulis no žurnāla vāka, gan nošļucis resnis. Galvenais jau kāds cilvēks. :)

06.05.2014 22:55 |

ponette

1109

Reģ: 17.10.2009

Haha, jautājumu nepabeidzu. Bet gan jau domu saproti. :D Laikam būs jāiet gulēt.

06.05.2014 22:56 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

ponette- nevaru teikt ,ka esmu pieķērusies viņam, protams, bet man bail ,ka tie teksti ,kurus viņš mēdz izspert iekrīt ar laiku galvā un nostrādā pat ticamības moments, nu ja katru dienu runā... stulbi ,bet rodas jau sajūta ,ka būtu jau pazīstami tos (nezinu ?2 mēnešus ko sarakstamies) :D

06.05.2014 23:55 |