Nožēlot?!

Neesmu dāma, bet teikšu, ka neizdarīto nožēlot ir sliktāk. Jo nezini pat, ko nožēlo. Nožēlojot izdarīto, vismaz zini, ko tieši nožēlo.

Tas viss atkarīgi no tā, ko tu taisies izdarīt vai neizdarīt..

Man liekas, ka labāk tomēr nožēlot izdarīto.

Vismaz nemocīs tas jautājums ''Bet kā būtu bijis, ja es to izdarītu...''

Vienigais, ko nozeloju, ka labak skola nemacijos. Visu parejo-ne nenozeloju.

Izdarīto. PAšaustīsi sevi un miers, bet neizdarītais var vilkties līdzi gadiem.

Izdarīto.
Vieglāk ir nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto :)

noteikti nezdariito. Dazhaadus suudus ko esmu dariijusi, esmu bishki nozheelojusi uzreiz peec dariitaa, bet tas paariet. Neizdariitaas lietas joprojaam nozheeloju

Atkarīgs no tā kas ir tas, ko taisies darīt vai nedarīt.
Piem., es noteikti nožēlotu nevainības zaudēšanu vairāk kā nezaudēšanu ar neīsto cilvēku. Taču, tā esmu es, ar saviem principiem dzīvē. Kāda cita to visu uztvertu savādāk un visdrīzāk nožēlotu, ka nav to izdarījusi, nekā, ka būtu to izdarījusi... Tā kā - atkarīgs no tevis pašas pa lielam.

Man liekas, ka labāk tomēr nožēlot izdarīto.

Hmm.. nu nez, nez. Ja nu tā ir piem. slepkavība (jā, jā- slims piemērs), tad labāk tomēr nožēlot NEizdarīto :D

Es laikam atbildētu, ka labāk nožēlot izdarīto. Tas neattiecas un Gangstera minēto un līdzīgiem gadījumiem, bet par tādiem 'vieglākiem' gan. Tas atkarīgs no situācijas. Bet man patīk riskēt, nepatīk pēc tam tā sevis ienīšana par to, ka varēju izdarīt, bet neizdarīju..

Cik man šobrīd ir gadījies, ja es kko nožēloju, tad tas vienmēr ir izdarītais. Un tad domāju, pret kurieni biju galvu atsitusi, ka man vajadzēja to darīt un ka man tā likās laba izvēle. Vairākas no tādām lietām nevaru sev piedot un tās velkas līdzi.
Reizēs, kad kko neesmu izdarījusi...cik varu atcerēties, nevienu reizi neesmu nožēlojusi. Tieši otrādi - esmu priecājusies, ka bija kkāda prāta daļa, kas apturēja mani no stulbām izvēlēm un darbībām.

Taču, es nezinu, ko nožēlot ir labāk....nožēla vienalga ir un paliek nožēla...

Pēdējā laikā ir nācies nožēlot neizdarīto vairāk, nekā izdarīto. Kādēļ? Izdarīto var labot, bet neizdarīto vairs ne. Piemēru ir daudz.

Man liekas, ka labāk tomēr nožēlot izdarīto.

Vismaz nemocīs tas jautājums ''Bet kā būtu bijis, ja es to izdarītu...''

Piekrītu šim.

Nožēlot izdarīto.
Pagaidām pati esmu apņēmusies, ko izdarīt. Zinu, ja neizdarīšu, tad nožēlošu un domāšu "Kā nu būtu, ja būtu..", taču izdarīšu un tā nedomāšu. Ja sanāks rezultātā visu nožēlot, tad sanāks un miers.

Izdarīto. Tad man nebūtu jamocās ar "kā būtu, ja būtu"..
Izdarīto to varēsi pārdzīvot un aizmirst, bet neizdarītais visu laiku turēsies prātā kā kaut kas līdz galam nepabeigts..

Un izdarīto, ja tas ir nesis ko sliktu, uztveru, kā pieredzi. Neizdarīto kā muļķību

Es gribu kādu konkrētu vīrieti,bet, kad līdz kam vairāk nonākam, tā es bremzēju. Tā arī nesaprotu, kā rīkoties.

Kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Noteikti labāk nožēloju izdarīto, nekā garām palaistu iespēju.

ja beigaas jajutas slikti jebkuraa gadijumaa,tad izdaritu :D

maza_pele, mēģini. citādi pēcāk jau var būt par vēlu. labāk tiešām pamēģināt un saprast- vajag tev to vai nē, nekā pēc tam tomēr, kā viss varētu būt bijis