'Kļūsti pašpietiekama' ir viens no biežākajiem padomiem, ko man dod draudzenes un visi citi. Un es patiešām tāda vēlos kļūt. Bet kā? Kā?
Citādi es vienmēr tā iekoncentrējos uz vīrieti un attiecībām, ka pašai tas nepatīk, kāda es palieku.
Tagad arī sēžu pie datora, it kā strādāju, bet domas tikai par viņu un nagi niez uzrakstīt ko skypā. Kaut arī pirms pāris stundām jau rakstīju. Negribu es tik bieži uzbāzties. Gribu būt pašpietiekama sieviete šajās attiecībās.
Kāpēc es nevaru tāpat kā viņš vienkārši izbaudīt brīvdienu viena pati vai kopā ar ģimeni vai draugiem, visu laiku nedomājot un nesapņojot par viņu?
Ilgoties un domāt par mīļoto cilvēku nav nekas slikts. Centies tikai nepārkāpt robežu un nekļūsti atkarīga no mīļotā cilvēka. Ieslēdz sevī mazo egoisti un pagaidi, kad mīļotais uzrakstīs pirmais :D
Es jau esmu kļuvusi atkarīga, sev vismaz nemelošu. Bet kā lai pacenšas to vismaz no viņa noslēpt :D Man dažreiz liekas, ka sevi vienkārši pie radiatora jāpieķēdē, lai es tik bieži vinam nerakstītu un nezvanītu. Lai sagaidītu to brīdi, kad viņš paspēj sailgoties un uzraksta man.
Esmu vāja, atzīstu... :D
Nu es atkal esmu pārāk pašpietiekama. Mans mīļums vismaz sākumā zvanīja un rakstīja vienmēr pirmais, gribēja visu laiku satikties. Man atkal tas likās nesaprotami. Viss no rakstura atkarīgs, man, piemēram, ir vitāli nepieciešams laiks tikai sev.
Ir iespējams sevi kaut kā pāraudzināt? :) Man tā patīk tās pašpietiekamās sievietes, kas prot dzīvot sev un jūtas labi ar sevi vienu pašu. Es kā tāda... nezinu, prātiņš ieciklējies tik uz viņu :D Es vienkārši esmu nogurusi no tām domām par viņu. Pat ne par ko citu nevaru padomāt :(
Tur vienkārši ir jāstrādā ar sevi, savu domāšanu.. jādod morāli pa nagiem sev, tīri ar varu jāpievērš domas kam citam, jādomā tik ļoti , līdz kamēr pati tam notici :) protams, arī attīsti savas intereses, saproti, konpatīk darīt, nododies tam!
Dažas reizes jāaplaužas lai saprastu, ka dzīvē viss negriežas tikai ap vīrieti... bet pieļauju, ka noveicas tad ja vīrietis ir tas neatlaidīgais kuram Tevi ļoti, ļoti vajag :)
Būs jau labi :)
Gurri, šis nav tas gadījums diemžēl. Šis ir gadījums, kad man viņu ļoti ļoti vajag.
Un galvenais, ka šī nav pirmā reize. Arī visās iepriekšējās reizēs, kā es iemīlos, tā hlops un širmis aiziet ciet un mana pasaule sāk griezties tikai ar vīrieti. Pieredze ir, mācības nav, tā teikt :(
Tāpēc arī prasu padomu. Bet reālu praktisku īstenojamu padomu!
ieplāno katru dienu 1.5 h nodarbi ko darīsi viena (ārpus skolas vai darba) - venalga kādu. drēbju gludināšanu vai sporta zāles apmeklēšanu, filmu skatīšanos vai tamborēšanu. vislabak, ja Tev šī lieta tiešām aizrauj. sliktākajā gadījumā - arī tādu, kas absolūti neinteresē. un pieturies pie šī plāna. lai tur vai kas! ar laiku atradīsi lietas, kas Tevi tiešām aizraus.
šajā laikā ievēro papildus nosacījumu - nesazinies ar savu vīrieti.
domāju, ka ar laiku Tu tīri labi šo laiku iemācīsies pavadīt ar sevi.
Andzelija - gan jau, ar laiku līdz tam izaugsi. :) un nedomāju vecumu. Tagad baudi dzīvi, dari to, kas patīk. Un pieņem sevi. :) par vīrieti - nu nedaudz piekontrolē sevi, uzliec limitus. Viņš jau nejutīs , cik bieži domā par viņu, ausis nesvilēs viņam :)
Nu un cik ilgi satiekaties?
Nezinu vai sevi tik viegli var piespiest uz garlaicīgām darbībām... bet vispār man liekas, ka tikai mācoties no savām kļūdām vari saprast, ka pārāk liela un bieža uzmācība atbaida otru, bet var jau būt arī pretēji...ka viņš neredz nekādu problēmu un uztver ka tas ir okey, ka raksti :)
613
