Par to, ka mani bildina un es esmu laimīga, bet tad sapnī uzrodas visi mani bijušie draugi. Vēlāk kaut kur pazūd mans līgavainis un tad bijušie mēģina iegūt manu sirdi atpakaļ!
El Diablo, tevi apgrūtina kaut kādā veidā šāda diskusija ? Es te tik bieži neuzturos , lai zinātu kādas diskusijas šeit ir un kādas nav vēl. Un nu meklēt to diskusiju kamēr atrod galīgi nav man pa prātam. Lielākajā daļā diskusiju sarunas aiziet ne pa tēmai! Un nav interesanti vairs lasīt. Jo apsriež kaut ko pavisam citu! Kā piemēram tagad!
Nav jau teikts, ka tur ir tikai par apzinātajiem. Tur ir vispārīgi, sapņu pierakstīšana, tulkošana, un tā. Nē, nenosodu, vienkārši pēdējā laikā tās sapņu diskusijas tiek ceptas baigi bieži.
Kārtējo nakti murgoju, ka mani glābj mans bijušais, šoreiz laikam bija sniegputenis. Man sāk likties dīvaini šie sapņi, jo pārāk bieži atkārtojas, ka tieši viņš man izglābj dzīvību
Protams, viss par ko domājam paliek zemapziņā un to redzam sapnī.
Tagad domājam par kaut ko, iezvanās telefons un mēs domājam par ko citu, bet tā iepriekšējā doma nonāk zemapziņā.
Es jau beztēmā rakstīju, ka sapņoju, ka zogu ķiršus, staigāju pa privātmāju rajonu un skatos, lai kāds mani nepieķer. Ķirši bija tiik sulīgi. Ņamma. Un pirms tam es redzēju naktī darbu, tā kā man bija jāaiziet no tā, tad nu sapņos tagad esmu darbā un raudu. Reāli dzīvē raudiens nenāca. Nez kāpēc sapņos to tik histēriski pārdzīvoju.
Es arī sapņoju par ķiršiem, tikai no sava dārza. Ogas bija tik lielas, sulīgas un tumšas, bet tiklīdz tās paņēmu rokā, tās sačokurojās, sarāvās mazas un nosmērēja rokas tumši sarkanas.