Visu laiku lauzu galvu un intreses pēc domāju pajautāt ko Jūs dāmas pa to sakat.
Man ir attiecības nu jau drīz būs gads. Puisis jaunāks, pa diviem gadiem. Mīļš, gādīgs viss baigi forši ir visi taureņi utt. Atverot acis pirmais ko viņš pasaka ir , ka mīlot mani. Bet ir viens bet. Visās attiecībās, kas viņam bijušas (divas nopietnas) viņš ir krāpts, un meitenes nekad nav pārmetušas, ka viņš kādai uzraksta utt. Bet tagad kad esmu ar viņu man personīgi neliekas normāli, ka viņš ik pa laikam ,kādai draugos izska komplimentu, apvaicājas kā iet... Un tad man liekas, ka nav jēgas, ka nav uzticības :D
Vai arī no mušas uzpūšu ziloni? :o