kā atgūt emocijas?

243

Reģ: 13.04.2014

labs vakars/nakts tām kas vēl neguļ!
lieta tāda, ka pirms 6 gadiem traģiski bojā gāja mana vecākā māsa, bijām ļoti tuvas un toreiz dikti pārdzīvoju, mēnesi ne ar vienu nerunāju, tikai ar māsu savās domās, bet tas jau ir cits stāsts. tagad atpakaļ pie manas problēmas. kopš tā laika es vispār neizrādu nekādas emocijas. nu jā, kaut kādas ikdienišķās situācijās pasmejos, pagruzos, bet mani vispār nevar pārsteigt, nu nekā, citas meitenes man apkārt priecājas par visu - jaunām kurpēm, pavasari, labām atzīmēm, bet man ir viss tas pats, bet es vienkārši neizjūtu ne sajūsmu, ne prieku par to. līdz ar to man arī ir grüti atrast draugus un nodibināt kontaktus, jo bail pieķerties cilvēkiem, esmu ļoti introverta.
toreiz, kad nobruka maxima, vai tagad tā pazudusī lidmašīna, vai arī tas, kas notiek Ukrainā. tas viss man neizraisa nekādas emocijas, vispār nekādas - vienaldzība. man tas liekas bezmazvai pašsaprotami, ka tam tā ir normāli būt.
śodien paškīros no puiša, ar kuru gandrīz divus gadus bijām attiecībās, bet man nav vispār itin nekādu emociju, pat asaru neesmu nolējusi. puisis bija ar asarām acīs, kaut arī pats bija tas, kurš ierosināja to, bet es tikai stāvēju ar nulle emocijām.
kā man atgūt kaut nedaudz dzīvesprieka? kaut nedaudz emociju? man jāmeklē speciālista palīdzība?

01.05.2014 00:51 |

Chikitita

2340

Reģ: 27.02.2011

Vai tev vajag tās ciešanas kas citām meitenēm šķiroties?

01.05.2014 00:54 |

Marīī

11429

Reģ: 02.07.2013

Tas ir šausmīgi! Es zinu kā tu jūties, bet ieteikt neko nevaru :/

01.05.2014 00:54 |

Nikoll

2286

Reģ: 02.01.2014

Tas ir šausmīgi! Es zinu kā tu jūties, bet ieteikt neko nevaru :/

diemžēl arī zinu kā juties..

01.05.2014 00:56 |

Beāte21

243

Reģ: 13.04.2014

Lapsiņa - es priecātos vismaz par kaut kādām emocijām..

01.05.2014 00:56 |

Nikoll

2286

Reģ: 02.01.2014

Ja ir iespēja noteikti izmanto speciālista palīdzību.

01.05.2014 00:58 |

Beāte21

243

Reģ: 13.04.2014

Mari un Nikola - jums arī ir tā bijis vai joprojām ir? es vienkārši esmu jauna, parīt 17 gadi paliks (kas arī neizraisa emocijas - šķiet, ka omes, kas brauks ciemos ir daudz sajūsminātākas par šo faktu), domāju, ka varbūt ar laiku pāries..

01.05.2014 00:59 |

Nikoll

2286

Reģ: 02.01.2014

Ja vēlies parunāt par to sīkāk, uzraksti man privāti. :) Publiski negribu runāt par šo tēmu...

01.05.2014 01:01 |

Beāte21

243

Reģ: 13.04.2014

Nikola - iespēja ir, esmu teikusi vecākiem, bet vairāk kā joku to izteikusi, jo man ir bail atzīt vecākiem, ka man to speciālistu vajag. es negribu, lai viņi jūtas vainīgi, ka toreiz pēc negadījuma man nepievērsa pienācīgu uzmanību.. konkrēti kāds speciālists man vajadzīgs? psihologs, psihoterapeits? es nesaprotu, kāda ir atškirība starp tiem

01.05.2014 01:01 |

Marīī

11429

Reģ: 02.07.2013

Man to visu izmainija dēla piedzimšana. Liela laime :)

01.05.2014 01:02 |

Beāte21

243

Reģ: 13.04.2014

vēl man no tā visa ir radušās visādi eating disorders, biju uz anoreksijas robežas, tad pēkšni sākās lēkmes un pusotra gada laikā no 30 uzēdos uz 65 kg, pēc tam pamazām lidz 75. (13 gadu vecumā), tad sākās bulīmija, kuras izpausmes uznāk vēljoprojām, kaut arī sveru normāli, uz sava 172 cm auguma 62 kg (ak šausmas, cosmo standarta meitenēm izteik acis)

01.05.2014 01:07 |

Marīī

11429

Reģ: 02.07.2013

Tas jau ir ļoooti nopietni! Tad noteikti meklē kādu speciālistu un labāk nesēdi cosmo, tev nenāk par labu lasīt visu šito sviestu, kas te bieži vien notiek.

01.05.2014 01:10 |

Troy

779

Reģ: 27.11.2012

Vai nepilngadīgajiem tie visi psiho- speciālisti nav par brīvu gadījumā? Lai gan vecākiem problēmu vajadzētu izstāstīt, iespējams, vari no tā izvairīties, pa taisno dodoties pie ģimenes ārsta. Varbūt vari vērsties pie sociālā darbinieka skolā, vismaz lai tev norāda, kur tieši vērsties tālāk?

Un par vecākiem runājot, vai tiešām tā var būt, ka viņi nepamanīja tavas krasās svara izmaiņas un ēšanas traucējumus? Un vienkārši noignorēja to tavu "joku"? Kā tas var būt?

01.05.2014 04:41 |

winglet

900

Reģ: 19.01.2014

zinu kaa juuties diemzzeel...
laiks raaadiis....

01.05.2014 04:52 |

winglet

900

Reģ: 19.01.2014

vari pm uzrakstiit, ja veelies ...

01.05.2014 04:54 |

Mila

866

Reģ: 31.01.2014

Vai nepilngadīgajiem tie visi psiho- speciālisti nav par brīvu gadījumā? Lai gan vecākiem problēmu vajadzētu izstāstīt, iespējams, vari no tā izvairīties, pa taisno dodoties pie ģimenes ārsta. Varbūt vari vērsties pie sociālā darbinieka skolā, vismaz lai tev norāda, kur tieši vērsties tālāk?

Par brīvu nepilngadīgajiem ir skolas psihologi un psiho-speciālisti poliklīnikās u.tml. iestādēs. Privātprakses, terapeiti (kas būtu noderīgi šim gadījumam, jo problēmu, šķiet, jārisina ar runāšanu) būs par maksu, bet, ja nav naudas, tāpat labāk iet uz tām bezmaksas iespējām nekā vispār neko nedarīt.

Man liekas, obligāti ir jāapmeklē speciālists, jo skaidrs, ka zemapziņā neesi tikusi pāri māsas nāvei. Savādi, ka tavi vecāki jau tolaik tevi neaizvilka pie ārsta, jo tomēr māsas zaudējums, turklāt tik mazā vecumā ir nopietna lieta, kas var tiešām atstāt nopietnas sekas..

01.05.2014 09:07 |

Beāte21

243

Reģ: 13.04.2014

Un par vecākiem runājot, vai tiešām tā var būt, ka viņi nepamanīja tavas krasās svara izmaiņas un ēšanas traucējumus? Un vienkārši noignorēja to tavu "joku"? Kā tas var būt?

loģiski, ka pamanīja, bet ko varēja darīt, ja es vienkārši sākumā ielikt neko mutē nespēju, man palika slikti jau no domas vien, ka jāēd. viņi spieda ēst, bet nu nesanāca nekas, esmu spītīga. pec tam, kad sāku ēst atkal, tad nespēju apstāties, ēdiens bija kā glābējs. viņi priecājās, ka atkal ēdu

01.05.2014 09:07 |

Beāte21

243

Reģ: 13.04.2014

Puķe - nauda nav problēma, problēma ir tas, ka nesaprotu, pie kāda speciālista ir jāvēršas. psihologs vai psihoterapeits?

01.05.2014 09:08 |

Kubiete

27552

Reģ: 15.06.2012

psihoterapeits viennozīmīgi. Veiksmi un izturību:)

01.05.2014 09:21 |

annakeita

Reģ: 21.04.2014

Par savu izskatu tagad nesatraucies un nelasi diskusijas par svaru,ko te meitenes raksta. Saac visu dariit pamazaam - daudzas meitenes nav izgaajushas cauri tam, kas izgaaji tu. Latvijaa Psihiatrs ir pa briivu -tur ir iespeeja apmekleet dienas centru. Rekur kontakti: http://www.rpnc.lv/psihiatriska-palidziba/ambulatora-arstnieciba/ambulatorais-centrs-veldre

Tas, ka iesi pie psihiatra nenoziimee,ka automaatiski esi gariigi nepieskaitaama- tur viss ir anonimi un iet cilveeki kuriem ir probleemas.

Psihiatrs vairaak nodarbojas ar zaaleem, psihoterapeits ar terapiju.Es tev ieteiktu geshtalta terapiju.
http://www.gestalt.lv/lat/rigas_gestalta_instututs/par_mums/
Tajaa maajas lapaa vari samekleet kaadu speciaalistu.

Varbuut iesaakumaa liksies garlaiciigi runaat viens pret viens ar speciaalistu,vari pameeghinaat arii grupas terapiju.Vari palasiit arii kaadas graamatas.

Ja tev kaadi veel jautaajumi, atraksti uz epastu, te taa uz aatru roku sametu kaut kaadu info ar ko vari saakt:) Galvenais leenaam un pacietiigi.

Pameklee internetaa atbalsta grupas meiteneem ar eeshanas trauceejumiem- redzeesi,ka neesi vieniiga.Tas var paliidzeet-citu pieredze.

01.05.2014 11:04 |

Mila

866

Reģ: 31.01.2014

Puķe - nauda nav problēma, problēma ir tas, ka nesaprotu, pie kāda speciālista ir jāvēršas. psihologs vai psihoterapeits?

Principā starp šiem diviem ārstiem nav tik milzīga atšķirība, tāpēc es teiktu, ka vienalga - ej pie tā, kuru atrodi, kurš labāk patīk. Turklāt, ja godprātīgs psihologs sapratīs, ka tas nav viņa kompetencē/viņš netiek galā/vai tml., tad tev to pateiks.
Pie psihiatra gan neej. Psihiatrs ir tāds ārsts, kurš tiešām nodarbojas ar medicīnisko problēmu risināšanu, bet tev vajag tieši to parunāšanos, atbalstu.

Ja esi Rīgā, tad ir krīzes centrs "Skalbes", kur var aiziet par lētākām naudiņām nekā privātpraksēs parunāties ar psihologiem/psihoterapeitiem un vēl tur ir krīzes tālruņi, kas ir bezmaksas.

01.05.2014 11:08 |