Sapņojam! [Apzinātie sapņi]

Vakarnakt tikai murdziņi rādījās, vainoju Valpurģu nakti :D un miegu arī pārtrauca telefona zvans, tāpēc pusi nemaz neatceros.

Man diezgan bieži sapņojot ienāk prātā pēķšņi ideja ka es sapņoju.

Tas parasti notiek sapņa sākumā, kad vēl viss apkārt ir normas robežās, bet pēkšņi ievēroju kautko 100% tādu, kas liecina ka šis ir sapnis. Bet uzreiz to ievērojot šī lieta pazūd un kad cenšos to atkal pamanīt es to vairs nevaru atrast, un sapnī pieņemu ka šis tomēr nav sapnis, tādejādi pazaudējot pirmo un vienīgo iespēju kontrolētai sapņošanai.

Būs kaut kas jāpalasa par lucid dreaming, varbūt sanāks beidzot tikt talāk par šo "kontrol punktu" :)

Es apzināto sapņošanu esmu nedaudz atstājusi novārtā, šobrīd nekādas metodes nepraktizēju, jo jūtos nogurusi un negribas baigi koncentrēties pirms miega, bet šī diskusija uzdzen vēlmi.

Un dīvaini, man arī šonakt bija murgaini sapņi.

Labrīt,meitenes!
Varbūt kāda var palīdzēt iztulkot sapni? Dikti gribās zināt nozīmi,jo viss bija tik reālistisks un arī pamodos šī sapņa iespaidā.
Biju kaut kādā savādā ēkā,pēkšņi man sāka uzbrukt svešinieki ar savādu masku uz galvas,visiem bija nedabīgi zilas acis. Bēgu prom,ielecu kaut kādā busiņā,gribēju braukt prom,pēkšņi no aizmugures viens zilacainais uzbruka,iedūra ar nazi pierē vairākas reizes,es tākā neko nejutu,centos viņam uzbrukt,viņš mani nogāza zemē,gribēja durt ar nazi mugurā,to dūrienu tā arī nesagaidīju un sapnis beidzās.

Dīvains sapnis. Par to, ka īrēju dzīvokli, bija jāmaksā ne vien tā saimniecei, bet arī bērnības draudzenei, kuru neesmu satikusi jau gadus 6. Brīdī, kad viņa man pieprasīja to izdarīt, sapratu, ka tas ir pārāk neloģiski un apzinājos sapni. Diemžēl tad uzreiz pamodos.

Lii, es teiktu, ka vajadzētu uzmanīties no sev apkārt esošiem cilvēkiem, jo kāds no tiem var mēģināt ietriekt dunci mugurā. Fakts, ka tiem visiem uz sejas bija maskas vēl vairāk uzsver to, ka tas varētu būt kāds, no kā to vismazāk gaidītu.

Vakar nolēmu izmēģināt iepriekšminēto video, bet viss beidzās ar galvas sāpēm un grūtībām iemigt. Sapnī nonācu walking dead pasaulē un to redzot nodomāju - tik sen nav redzēta neviena sērija, ka jau sapnī viņi sāk rādīties. :D Bet pat tad neienāca prātā, ka to var pavērst par apzināto sapni :D

Haha, BellaDona, nedaudz apskaužu Tevi, man arī gribētos redzēt sapni tajā, zombiju apokalipses pasaulē. :D

Man pašai bija besīga nakts. Joprojām dažreiz nevaru pārvarēt to problēmu - nespēju pilnībā kontrolēt sapni. Šonakt bija tā, it kā es mazliet apzinājos, ka šis ir sapnis, bet nenovedu to apzināšanos līdz galam, tāpēc nevarēju pilnībā kontrolēt to sapni.

Sapnī klejoju pa kaut kādu tukšu pilsētu, mani vajāja vairāki cilvēki. Gribēju aizlidot prom no turienes, bet, tā kā pilnībā nekontrolēju sapni, nevarēju piespiest sevi pacelties gaisā. Tā nu es cīnījos ar tiem vajātājiem, līdz nejauši pazaudēju ieroci, un sastapos aci pret aci ar vienu no vajātājiem. Viņa taisījās man uzbrukt, es nevarēju izdomāt, ar ko lai aizsargājas, jo man nebija pilnībā nekā, tad es atcerējos, ka šis ir sapnis, saliku rokas pistoles formā (nu tā kā bildē :D), notēmēju uz viņu, skaļi pateicu ''Pif paf!'', un tā sieviete nokrita beigta ar lodi galvā. :D
Ar tādu pašu metodi nogalināju pārējos, un laimīgi pastaigājos pa pilsētu, beigās tā arī līdz galam neapzinoties.

Ha, šī jau ir trešā reize, kad sapņoju ar walking dead tematiku :D Vienā sapnī viens no maniem mīļākajiem aktieriem (no cita seriāla) bija pārvērties par zombiju un es mēģināju atrast veidu kā viņu izglābt, bet citā reizē sapņoju, ka staigāju apkārt un ar beisbola nūju situ nost visiem staigājošajiem miroņiem galvas :D un vispār man tas baigi patika :D

Man arī ir bijuši sapņi tādā tematikā, reiz pat nosapņoju it kā seriāla turpinājumu, neloģisks gan bija, bet interesanti. :D Pēdējā laikā gan nekas tamlīdzīgs nav bijis.

Es arī bieži seriālu sapņus sapņoju. Mans seriāls, kas ik pa laikam parādās sapņos, ir Amulets. Bērnības mīļākais seriāls, lai gan nesen vēlreiz skatījos. :D

Atradu šādu video - http://www.youtube.com/watch?v=PbRoUSW6f2o, izskatās interesants, varētu izmēģināt!

Varbūt varat man palīdzēt iztulkot šo sapni?
Šonakt sapņoju, ka atrodos ar draugiem savos laukos. Gājām uz jūru, smējāmies un atpūtāmies. Nākamā aina jau bija lauku māja. Visi kaut ko iekšā darījām, kad pēkšņi sētā nenormālā ātrumā iebrauca mašīna un izkāpa jauns vīrietis. Es visiem puišiem teicu, lai iet ārā skatīties un pati arī skrēju ārā. Kad izskrējām ārā, redzēju, ka vīrietis ar ieroci ir notēmējis pret manu opi un opis ir pacēlis rokas. Tad viens no maniem draugiem paziņoja, ka viņš varētu būt policists, jo viņam esot tāda un tāda pistole (nosauca konkrētu modeli) Tad es skrēju iekšā mājā, lai atrastu telefonam zonu un zvanītu policijai, bet nevarēju atcerēties numuru. Ar šo arī sapnis beidzās un es pamodos.

Šonakt murgoju. :( Atceros trīs sapņus.


Pirmais sapnis. Gāju uz mājām. Izdomāju iet cauri vienai bailīgai vietai, kur bija daudz krūmu un tilts. Kad aizgāju līdz tam tiltam, viņš bija sabrucis! Tad es domāju, šausmas būs jāiet atpakaļ. Tad es sapratu, ka sapņoju un domāju aizgriezīšos un pagriezīšos atpakaļ un ieraudzīšu normālu tiltu. Es tā izdarīju, bet ieraudzīju, ka tilts šoreiz bija zem ūdens pavisam nogrimis. Sapratu, ka man nekas nesanāks, tāpēc pamodos.


Otrais sapnis. Es kopā ar saviem bijušajiem klasesbiedriem braucām ekskursijā uz mazu pilsētiņu. Tur mēs bijām domē. Ejot prom, nevarēju atrast izeju, beigās atradu sētas durvis. Kad izgāju ārā, neviena nebija. Es domāju, paiešu nedaudz taisni. Gāju, gāju un sapratu, ka esmu apmaldījusies. Nobijusies staigāju pa svešu pilsētu. Tad pēkšņi sāka satumst. Mēģinu sazvanīt savus klasesbiedrus. Sazvanīju vienu klasesbiedru, bet tad sapratu, ka viņš atrodas mājās un nemaz nebija braucis šajā ekskursijā. Citus nesanāca sazvanīt, jo man nebija viņu numuru. Bija ļoti tumšs, ļoti bailīgi. Nonācu kaut kādā dzīvokļu rajonā. Tur es satiku mazu zēnu, kurš rokās nes mazu kucēnu. Es viņam saku, ka esmu apmaldījusies un vai es varu kopā ar viņu iet pie viņa mammas, varbūt viņa varēs man palīdzēt. Viņš teica, ka viņš nedzīvo ar mammu, bet gan ar mammas draudzeni. Aizgāju uz dzīvokli, tur bija vairākas sievietes. Viņas uz mani skatījās jocīgi, kamēr es mēģināju stāstīt kas noticis. Es nevarēju pastāstīt, kas tā par ekskursiju, kā atbraucām, ko mēs tur darījām utt., neko neatcerējos. Viņas vairāk man nepievērsa uzmanību, un es paliku dzīvoklī. Izdomāju paskatīties savu telefonu. Viņš bija gandrīz izlādējies, redzēju neatbildētus zvanus. Kad mēģināju skatīties, tur sāka rādīt visādus dīvainus simbolus, netiku galā ar telefonu. Tad es redzēju, ka viena sieviete guļ gultā un viņai tāds pats telefons. Es viņai parādīju, ka man arī tāds telefons, bet pārējās sievietes mani sāka lamāt, ka pie viņas nedrīkstēja iet! Pilnīgi sajutu dusmas un nicinājumu no viņām. Tad es apsēdos gultā, sāku skatīties pa logu kā paliek gaišāks.


Trešais sapnis. Visbriesmīgākais no visiem. Tajā sapnī es pati nepiedalījos, bet redzēju kā viens vīrietis pārgalvīgi brauc. Viņš apdzina vienu mašīnu pēc otras. Tad vienā brīdī viņš avarēja. Viņš izkāpa no mašīnas ar sadragātu kāju, klibodams uzrāpās uz tādas kā augstas klints un nolēca. Viņš krita ļoti ilgi no liela augstuma, es sapratu, ka vairs viņš nevar neko mainīt, drīz nositīsies. Tās sajūtas bija tik briesmīgas, tā it kā es būtu viņš.


Kā lai tiek vaļā no tām briesmīgajām sajūtām? :(

Vakar sapnoju diivainu sapni - Eirovizijas pusfinaalaa fanoju un tureeju iikskus par muusu paarstaavjiem, tad peeksni ir Eiroviizijas finaals un es sev saku - ja vini var, tad es ar varu. Diivains sapnis.

Kitija, iespējams dzīvē šobrīd ir kādas problēmas, kas tevi uztrauc? Stress? Neko daudz nevar ieteikt, vienīgais - nedomā, neieciklējies uz tiem sapņiem, skaidro sev, ka šonakt sapņosi kaut ko labu.

Vai kādai no jums arī reizēm šķiet, ka emocijas sapnī mēdz būt spilgtākas, nekā realitātē?

Piemēram, dzīvē nekad neesmu izjutusi tāda aizvainojumu, kā tas mēdz notikt murgos. Citreiz gadās nosapņot meksikāņu seriāla cienīgu sižetu, kura laikā paspēju iemīlēties un izjust cilvēka zaudējumu, taču dzīvē nekad neizjūtu to tik spilgti... ceru, ka sapratāt, ko mēģināju pateikt :)

El Diablo It kā tieši otrādi. Vairāk nestresoju tik ļoti kā agrāk.
Tas nav vienkārši sev ieskaidrot, ka sapņošu kaut ko labu, jo starp šiem sapņiem es arī mēģināju sev to ieskaidrot, tikai nesanāca. Citās naktīs bija forši sapnīši, tikai nezinu kāpēc šonakt šādi.

Vai kādai no jums arī reizēm šķiet, ka emocijas sapnī mēdz būt spilgtākas, nekā realitātē?

Jā, ir tā gadījies. Sapņi arī ietekmē. Piemērs - man agrāk bija viena simpātija, nevarētu teikt, ka biju tajā puisī iemīlējusies, bet nu simpatizēja diezgan. Ar laiku tas lēnām pārgāja, bet tad nosapņoju vienu sapni, kurā skūpstos ar viņu, atzīstos savās simpātijās, viņš atbild ar to pašu, sapnī jutu nu tāādus taureņus, un viss, kopš tā laika esmu pamatīgi ieķērusies tajā cilvēkā, sapņi mani tagad mēdz kacināt turpinot rādīt viņu. :D

Ir arī sapnī gadījies iemīlēties kādā neeksistējošā puisī.

Meitenes, es vismaz 3 reizes nedeelaa sapnoju par lieliem vilniem. Esmu parasti pie juuras (katraa sapnii cits staasts, dazhreiz viena, dazhreiz tusinsh), un tad saakas paisums. Es nekad nesliikstu, bet tie stulbie viljni atnaak, piemeeram, liidz manam dvielim, tad viss jaaglaabj, jaaker, un tad es kaut kaa tieku tajos viljnos, un vini mani rauj juuraa. Dazhreiz es esmu pie taada kaa dambja, turos cieshi, jo naak virsuu milzu 3 mentriigi vilni, man jaaturaas pie taa dambja, visu laiku tikai jaaiztur elpa. Tik pretiiga peecgarsha tiem sapniem.

Ko tas noziimee un kaa lai tiek no vinjiem valjaa? Neesmu nekaadiigi uudens traumeeta vai kaut kas taads. Dziivee arii patiik lieli vilni. :/