Sapņojam! [Apzinātie sapņi]

Un kurš man palīdzēs iztulkot sapni - nu jau kādu laiku vairs nesapņoju to, bet bija periods, kad gandrīz katru nakti sapņoju, ka savā kāpņu telpā lecu pa kāpnēm, pēkšņi it kā lidoju un tad nokrītu. Tajā brīdī arī noraustījos pati esot gultā, sapnis beidzās un gulēju tālāk. Nekad neesmu sapratusi, kas tas ir.

demoiselle - varbūt tas ir brīdinājums par negaidītu pavērsienu, pārmaiņām, ja dzīvē patīk lieli viļņi, tad varbūt iespējami sarežģījumi, kas noved pie pozitīva iznākuma.

misrix - pa kāpnēm lēci augšup vai lejup? varbūt biji dzīves posmā, kurā notika kāda virzība, kas strauji apraujas, piemēram, tiekšanās pēc jauna amata, jauna posma sākšanās attiecībās u.tml.?

Ja sapnis šķiet zīmīgs, var mēģināt veidot savas asociācijas, varbūt redzētais kaut ko atgādina, varbūt sapnī izjustās emocijas ir tādas pašas kā kādā dzīves situācijā u.c.

BellaDonna, tad es gaidu to paveersienu jau vairaak nekaa gadu :D

tad es gaidu to paveersienu jau vairaak nekaa gadu

O, bet interesanti, ko zemapziņa tik ļoti grib pavēstīt!
Šis ir Ūdens kā stihijas raksturojums, varbūt no tā var kaut ko interpretēt tālāk.

Ūdens pauž jūtas, dzīvību, dvēseli, dzīves plūdumu. Ūdens nes saturu un veido vidi dzīvībai. Ūdens ir uzņemošs, tas pielāgojas apstākļu gultnei, bet arī pats iedarbojas uz apstākļiem, lēnām kaļ akmeni un lauž klinti. Ūdens ir stihija, kurā rodas atmiņa, tas saglabā iespaidus, saturu un pieredzi, bet ir spējīgs no visa atbrīvoties, atjaunoties un augšāmcelties jaunai dzīvei. Ūdens stihija ir mistiska, subjektīva, intuitīva. Ūdens intuīcija ir kā pasakās aprakstīti burvju kausi un ūdens spoguļi: ir jāuzdod jautājums, jāpagaida, līdz norimst saviļņojums, un uz skaidrās virsmas parādīsies atbilde. Ūdenim piemīt īpašība tuvināt, pat piesaistīt. Šīs saiknes ir kā kopēji asinsvadi. Mēs tās saucam par attiecībām.

Sveikas meitenes!
Jau pāris mēnešus sapņus pierakstu un šķiet, ka tie ir kļuvuši spilgtāki un es tos vieglāk varu atsaukt atmiņā.

Tikai vienu reizi dzīvē esmu piedzīvojusi apzināto sapņošanu, un tas bija naktī pēc Inception noskatīšanās. Laikam filma atstāja uz mani iespaidu. Tipisks sapnis man. Ar nepazīstami sievieti svešā istabā runājām, tad izgājām uz balkona un tur kaut kas man likās savādi. Iespējams vēja, svaiga gaisa vai saules trūkums. Tad sapratu, ka sapņoju, pagriezos un izgāju pa istabas durvīm un attapos milzīgā vecmodīgā ēkā, iespējams baznīcā, kas bija pilna ar cilvēkiem. Pārējo laiku savu rīcību spēju kontrolēt, bet tas nebija ilgi.


Jautājums: Vai jūs bieži sapņos satiekat nepazīstamus cilvēkus un atrodaties svešās vietās?

Vai jūs bieži sapņos satiekat nepazīstamus cilvēkus un atrodaties svešās vietās?

Regulāri :D Šo cilvēku sejas vaibstus un izskatu atceros reti, bet pazīstamos redzu daudz retāk.

Vai jūs bieži sapņos satiekat nepazīstamus cilvēkus un atrodaties svešās vietās?

Nē, pazīstami cilvēki tomēr ir biežāk sastopami bet savukārt vietas gan svešas, nezināmas un reizēm nereālas. Vismaz man.

Izlasot Beth komentāru man ienāca prātā jautājums.

Vai ir iespējams, ka sapnis ir par apzināto sapņošanu? Tikai mēs to atceramies tā itkā mēs to spejam kontrolejām bet īstenībā nekādas kontroles nebija?

Atceroties vienu Vsauce video, kur viņš pieminēja ka sapņi ir kā simulācija lai mūs sagatavotu lietām kas nas nav notikušas. Ja mēs pieņemam ka tā ir, tad Bethas sapnis par apzināto sapņošanu bija kā simulācija tam kā tas būtu ja varētu apzināti sapņot?

Cerams, ka izteicos pietiekami saprotami.

Runājot par svešiniekiem sapņos, man sapņos apmēram 10% ir pazīstami un 90% nepazīstami, tas ir ja nerēķina "fona" personāžus :D

Vai ir iespējams, ka sapnis ir par apzināto sapņošanu? Tikai mēs to atceramies tā itkā mēs to spejam kontrolejām bet īstenībā nekādas kontroles nebija?

Manuprāt tas ir tikai ne līdz galam kontrolēts sapnis. Cilvēks ir nedaudz apzinājies, bet nav to sajūtu novedis līdz galam, kā rezultātā sanāk kaut kas pa vidu parastam un apzinātam sapnim.

Meitenes varbūt varat ko patūlkot:
Aizpagājušo nakt kuģoju no Zviedrijas un sapņoju-
Pastaigājos pa ieliņu un ir ziema, aizeju līdz baznīcai tur ārā izrotātas eglītes un viss kā uz Z-svētkiem. Bija arī aina, kur silīte guļ mazais Jēzus,kā baznīca parasti ir, es pieeju pie tās aina, noliecos skatīt mazo Jēzu un pēkšņi man acis vaļā un kuģi nenormāli šūpo. Vai ta varētu būt k'da apziņa vai kā?"Vēl joprojam divaina sajūta.

Koven, pati arī par to iedomājos. To kā sapratu, ka sapņoju, un to ka izgāju no istabas es nekontrolēju. Iespējams zemapziņa man mazliet palīdzēja. :)
Bet ja pieņemam, ka sapnis bija par to kā būtu sapņot apzināti, tad tāda lieta kā apzinātā sapņošana nepastāv. Mana zemapziņa(vai arī tas kas iespaido sapņus) taču zina, ko es darītu, ja spētu kontrolēt sapņus, un to realizē. Vai smadzeņu daļa, kas sapņo, ir atdalīta no daļas, kas domā?
Tagad es izteicos nesaprotami. :)

Es biezi sapnii redzu kaadu viirieti, kurs sevi deevee par manu draugu, bet liidz ko veelos uzzinaat, kas vins ir, sapnis paartruukst. Vienu nakti sapnoju, ka braucu pie vina ciemos, skaisti lauki, daba, tas "draugs" tik izpaliidziigs, bet tad man meegina uzbrukt vina maasas mezones, tanii bridi saaku kontroleet sapni un "bilde paartruuka".

BellaDona - nē, kritu lejā pa kāpnēm. Nu tik jocīgs sapnis. Fu!
Beth - jā, un es nesaprotu, kā tas var būt, jo esmu lasījusi, ka sapņos redz tikai tos, ko esi dzīvē saticis.

Misrix, es arī esmu kaut ko tādu lasījusi. Iespējams tie ir cilvēki, kurus redzējām uz ielas, vienkārši garāmgājēji. Bet vismaz manos sapņos viņi vienmēr ir nozīmīgi.

Bet ja pieņemam, ka sapnis bija par to kā būtu sapņot apzināti, tad tāda lieta kā apzinātā sapņošana nepastāv.

Pilnīgas muļķības. Starp tiem diviem sapņu veidiem ir milzīga atšķirība - parastos sapņus kontrolē zemapziņa, bet apzinātos kontrolē apziņa, un tajos zemapziņa paliek otrajā plānā, jeb ar apziņu tādos sapņos var piekļūt zemapziņai, uzzināt, kas tur ir.

Nevienmēr tie ir garāmgājēji vai kaut kas tāds, pilnīgi iespējams, ka tie ir zemapziņas sintezēti tēli un personas. Tāpat ir ar vietām. Man gan vienreiz bija tāds neizskaidrojams gadījums, bet cenšos pārāk neieciklēties uz misticismu un visu to.

El diablo, tieši to arī vēlējos uzzināt. Paldies.
Tagad tikai jāiemācās atšķirt sapņi par apzināto sapņošanu un īstā apzinātā sapņošana.

Beth, nav tādu sapņu par apzināto sapņošanu. ;) Vienkārši, tā ir ne līdz galam novesta apzināšanās. Notiek tāda svārstīšanās starp apziņu un zemapziņu. Vajag sev kārtīgi sapnī ieskaidrot un atkārtot, ka šis ir sapnis, un es to kontrolēju. Ja viss būs pareizi izdarīts, būs pilna apzināšanās sajūta, un tā sajūta pati par sevi ir burvīga. :)

Reiz sapnī redzēju draudzenes brāļa nāvi naktī, kad tas notika, precīzi kā tas notika un precīzi cilvēku, ar ko tas bija noticis, lai gan, pamostoties, man nebija ne jausmas, kas tas tāds bija. Uzzināju tikai vakarā, kad šo vēsti saņēmu. Apskatoties pēc tam bildes, sapratu, ka arī puisis bija bijis tas pats - iepriekš viņu nebiju redzējusi nekad, ne bildēs, ne dzīvē. Kā tas varēja gadīties, ja pieņem, ka visas vietas un cilvēki, ko redzam sapnī, mēs kādreiz esam redzējuši dzīvē, bet neatceramies? Precīza vieta (specifiska), precīzs cilvēks un precīzs notikums (briesmīgs, nāve - pēc tam pati vairākas dienas ļoti slikti jutos tā sapņa iespaidā)

Runājot par periodiskiem sapņiem, es vienu periodu katru nakti sapņoju, ka apmaldos kādā svešā pilsētā vai svešā ciematā vai pat mežā. Katru reizi apmaldos, nepazīstamas vietas, nezinu kur atrodos, nezinu kur iet. Lai kur arī ietu, es nonāku lielākā bezizejā. Šīs nakts sapnis arī bija ļoti līdzīgs. Es arī iepriekš apmaldoties biju nonākusi nepazīstamā dzīvokļu rajonā, tikai šoreiz bija riktīgi satumsis (tā iepriekš nav bijis), bet es satiku mazu zēnu, kurš nesa kucēnu. Uzreiz palika drošāk ar viņu.