Vajag atbalstu, izkratu sirdi :(

147

Reģ: 04.07.2013

Sveiki!
Jau ilgu laiku esmu kopā ar savu draugu. Viņš izdomāja braukt prom uz 3 mēnešiem, pastrādāt un samērā labi nopelnīt. Apsolijās atgriezties, lai vai kas notiktu. Vakar tikai aizlidoja, biju lidostā pavadīt, pēc tam visu vakaru un uz ielas, mašīnā raudāju, asaras bira kā pupas. Šodien ir vēl trakāk. Neko neēdu, ar varu stūķēju iekšā, asaras birst.
Man nav ne jausmas, kā es izdzīvošu šos trīs mēnešus, biju tik ļoti pieradusi pie viņa :( Visvairāk man bail, ka, izejot plašumos, viņš aizmirsīs par mani. :(
Cenšos visu laiku ar kaut ko nodarboties, rosīties, bet tāpat nav labi. Tas nepalīdz.
Līdzi es nevarēju doties, jo man jāpabeidz iesāktās studijas.
Kā jūs manā vietā rīkotos? Ko darīt, lai mazinātu sirdssāpes?

29.04.2014 15:12 |

Mila

866

Reģ: 31.01.2014

3 mēneši ir nekas! Tu tagad raudi, jo tas ir pirmais brīdis, šoks, jāpierod pie cita veida attiecībām, bet, kad paies kāda nedēļa, jau būs labāk. Turklāt, ja vēl studē, tad daudz laika pavadīsi mācoties un nebūs daudz jādomā par viņu.

Par to tevis aizmiršanu - nu ja viņš pa 3 mēn nespēj sevi savaldīt un savas emocijas pret tevi saglabāt, tad nah tādu vajag vispār? Ja tas būtu gads+, tad varētu domāt, ka viss kas var notikt, bet trīs mēneši.. tas ir tik maz!

29.04.2014 15:15 |

peekaboo

1853

Reģ: 27.01.2011

tad nu gan! tā runā itkā uz gadu aizbrauc. 3 mēneši manā skatījumā nav nekas daudz, par cik esmu attāluma attiecībās...

29.04.2014 15:16 |

James

Reģ: 29.04.2014

kas tieši ir tik sāpīgs tajā faktā, ka tavs draugs šobrīd nav tev klāt fiziski? domā par viņu, tādā veidā sevi mierini. jo faktiski jau tavām sirdssāpēm nav reāla pamata.

29.04.2014 15:19 |

Sarahh

547

Reģ: 04.03.2009

Nu tas ir kā kuram! Nevajag jau arī teikt, ka tas ir maz. Manējais bija aizbraucis prom uz 3 nedēļām. Kādai tas liksies nieks, ko tur bēdāt. Bet man bija nu TIK nenormāli smagi un grūti... es to pat negribu atcerēties, to murgu. Nekad vairs nelaistu prom uz tik ilgu laiku. Vai nu kopā vai nekā. Es vienkārši vairs negribu piedzīvot tik ilgu atšķirtību. Maksimums uz nedēļu varētu... pusotru

29.04.2014 15:20 |

lindachka

2336

Reģ: 29.01.2009

3 mēneši nav daudz, tiešām. Apvaldi savu egoismu un iemācies būt patstāvīga, nekas tā neaizbaida vīrieti, kā teksti "es bez tevis nevaru dzīvot" utml. Labs pārbaudījums attiecībām, citreiz pēc šī kāda nedēļa atšķirtības liksies tīrais nieks. :) Turies.

29.04.2014 15:21 |

Endy*

3774

Reģ: 12.02.2013

Ja attiecības ir stipras, esat pārliecināti viens par otru, tad nekas šajos 3 mēnešos uz slikto pusi nemainīsies.
Saku pēc pieredzes, esmu piedzīvojusi daudz vairāk par 3 mēnešiem un nav nemaz pasaules gals tas. Pirmās dienas ir draņķīgāk, bet ar katru dienu arvien vairāk pierod un jau sāc vienkārši gaidīt mājās un skaitīt dienas.
Arī es esmu sēdējusi mašīnā netālu no lidostas un raudājusi.

29.04.2014 15:21 |

pecinja1

372

Reģ: 05.12.2013

Baidies,ka paņems citu? :D

29.04.2014 15:28 |

Sinepe

1897

Reģ: 29.04.2014

Sveika! Man ir bijusi līdzīga situācija. Bijām tikko sākuši draudzēties. Praktiski vienmēr laiku pavadījām kopā, divus mēnešus!
Kad viņš brauca prom , uz 2,5 mēnešiem, raudāju, bēdājos, jo nu tik ļoti jau biju pieķērusies viņam. Nebaidījos , ka atstās mani vai ko. Jo uzticējos un zināju, ka neatstās un atbrauks atpakaļ. Protams, bija grūti. Bet sazinājāmies katru vakaru pa skype, runājām divas - trīs stundas. Ilgojāmies ļoti viens pēc otra, bet , kad viņš atbrauca- Nu neaprakstāmas sajūtas. Gan sex labāks, gan paši viens pret otru mīļāki. Nebēdā, pacieties, sazinies ar viņu regulāri, tad tik ļoti neskumsi. :)

29.04.2014 16:18 |