Nākotne

Es nezinu, ko varētu sagaidīt, bet nu... biedē mani tā nākotne! Lai gan par ko bīties, ja praktiski neko daudz es nespēju ietekmēt!
Pirmais, kas nāk prātā un vienīgais, ko varētu kaut cik ietekmēt - kas būs ar mani vecumdienās? Kas būs ar pensiju?

Dievs ir viens un tāds kāds viņš ir, bet cilvēkam ir pamatīgi jāizvērtē, kas ir galvenais un tā nav nedz nauda, nedz vara. Daba spēj ļoti labi pielāgoties, bet nedomāju, ka cilvēks ir tik ellastīgs, lai pielāgotos tam, ko pats savārijis. Tas tā ļoti filosofiski un vispārīgi.

Bet kopumā mazākais, ko varam darīt ir cerēt, ka visas tās muļķības, ko pasaules valdības dara, nenovedīs mūs pie pamatīgākajiem sūdiem. A pārējais jau pašu rokās (cik labi dzīvosim pensijā) :)

Es domāju kāda būs atdzimšana.

Vadoties pēc vēdām - tagad ir Kali Yuga - ļoti nešķīsts un pilnīgs cilvēces degradēšanās laikmets (kam es pa lielam piekrītu). Tad pasaule attīrīsies, un sāksies atkal plaukšanas laiks. No vienas puses, es ticu, ka mūsdienu cilvēces pastāvēšanas ieražas novedīs pie kaut kā neizbēgama. Jo cik var varot šo pasauli?

Mani ļoti biedē nākotne. Cilvēku ļaunums, agresija, cietsirdība, alkatība aizvien pieņemas spēkā. Cik ilgi Zeme un Daba to cietīs?

Mani biedē jauniešu degradācija, atkarība no interneta un sociālās vides attiecību veidošana. Nepatīkami skatīties, ka bērns dzīvoklī skaistā vasaras dienā sēž "ask.fm", nevis spēlējas ar pagalma bērniem, bet varbūt ir vienkārši man jāsamierinās, ka ir citi, mūsdienīgāki laiki pienākuši.
Protams, necilvēcība, pedofilijas un seksuālās izmantošanas attīstība attīstītās valstīs, korumpcija valsts iestādēs, absurdu likumu pieņemšanas attīstība, tiesu sistēmas pavājināšanās, neizdarība un tās nesodīšana. Tas ir bijis vienmēr, bet rodas iespaids, ka tas attīstās.
Visvairāk mani biedē, ka pasaulē kaut kur varētu būt nākošais Hitlers, esmu tik daudz lasījusi Hitlera biogrāfiju, ka, pateicos Dievam, ka tāds ļaunums un iznīcības kāre pagaidām nekur nav manīta.