Smēķēšanas atmešana (Akal)

Cienījamā kurpe, tev mājās ir smēkētājs! tātad, tu smēķē, bet pasīvi, neko tu neesi atmetusi! :P

Man vismaz nekāda atmešana nestrādāja, kamēr nebija iekšā tā sajūta, ka es TIEŠĀM to negribu, man tas nav vajadzīgs. Daudziem nelīdz, bet man Karra grāmata tieši deva to sajūtu. Kaut gan es esmu aizvien smēķētājs, tikai ne vairs ikdienas, tagad 1-2x mēnesī apmēram. Bet tas ir daudz, daudz labāk un sajūta ir tik pretīga pēc tam, nākamajā dienā - ka esi uzsmēķējis. Kad izjūt organismu, tā sajūta, ka ir tik izteikta - ka daru pāri sev.

Es jau esmu atkal atsākusi, bet tāpat padalīšos kā man bija, kad atmetu

1) Es neko nedarīju - vienkārši domāju. Visgrūtāk bija pirmās dienas un tad, kad sajutu pa logu ienākam dūmus, no kaimiņa balkona! Kā man patika tā smarža un kā man pašai gribējās uzsmēķēt! Bet - pagāja 5 minūtes, smarža vairs nebija jūtama un arī es vairs smēķēt negribēju. Pēc kādas stundas atkal atceros un hop! atkal - tā gribas pīpēt!! Paiet 5, 10 minūtes un es atkal aizmirstu un pāriet, daru tālāk savas lietas. Pēc kāda laika atkal. Un tā pirmo nedēļu! Pēc tam, kad sajutu cigarešu smaku, man tā vairs nelikās tik kārdinoša. Galvenais ir pārdzīvot tās 5, 10 minūtes, kad ļoti gribās uzpīpēt, pēc tam jau aizmirstas un atkal normāli dzīvojies. Jāiztur tas laiciņš. Man vieglāk bija, jo mans draugs nesmēķē. Darbā mums ir atsevišķa pīpētava, no sākuma gāju ar meitenēm uzpīpēt (es gāju tikai paelpot dūmus, haha, kā tad), bet tad gadījās arī pašai kādu cigareti nopīpēt. Tāpēc pēc tam vairs negāju. Nu, nevajag sevi kārdināt.

Zinu, ka daži kožļā kožļenes vai ko uzkož, uzdzer ūdeni, kad sagribās cigareti, bet man tas nepalīdzēja. Es vnk pārdzīvoju to momentu.

2) Atbilde tāda pati - vienkārši pārdzīvoju to. Un arī draugam pateicu, lai neņem mani galvā, ja kas, jo es taču metu nost!
Pārgāja!


Lai veicas!

Vienīgais, tagad domāju, ka ja man mājās būtu bijušas cigaretes, gan jau būtu arī uzpīpējusi. Bet es Tavā vietā, palūgtu draugam, lai kad nāk mājās, noslēpj kaut kur cigaretes! Nezinu, man liktos nožēlojami rakāties pa drauga kabatām, meklēt cigaretes, kamēr viņš guļ.

Karra grāmatu es lasīju pirms gadiem 5. Nekādas jēgas.
Bet šorīt tā skaidri nolēmu - viss, pietiek man. Toreiz, pirms 5 gadiem tiešām nebija tās pārākās apņēmības. Darīju to nevis sevis dēļ, bet tāpēc, ka dzīvoju kopā ar nesmēķētāju un viņš gribēja, lai atmetu. Tagad ir savādāk - pašas vēlme.
Vairāk jau jautājums bija tajā, kā novērst domas, kad par cigareti vien domāt gribās un kā nekļūt par pūķi mājās?

vienā dienā izdomāju, ka nepirkšu cigaretes, un nepīpēšu..

kad gribējās ierastajos brīžos uzpīpēt, es teicu nē- Tu nepīpēsi, Tev nevajag..!
tagad skaistā laikā izeju kolēģēm līdzi, smarža man patīk, bet nu nepīpēju!
Psiha bišķīt biju, bet minimāli- pārdzīvoju

tagad ja ir vēlme, šad tad uzpīpēju- pāris cigaretes mēnesī varbūt sanāk, un par to sevi nesodu !


Veiksmi!

Man laikam 5 gadu ilgušās smēķēšanas laikā neradās psiholoģiska atkarība no cigaretēm (tā es sevi mānu), jo atmetu es vienas dienas laikā, bet pirms tam pakāpeniski samazinot devu. Beigās jau muļļājos ar vienu cigareti dienā, kāda tad jēga no tā? Pamanīju gan tādu niansi: cigaretēm vienmēr bija jābūt man līdzi, lai kur es ietu. Kādus 4 mēnešus staipīju līdzi somā pilnu paciņu. Tiklīdz nepaņēmu līdzi, tā viss, uzreiz vajag pīpēt. Kad nēsāju līdzi, tad iedomājos "Varētu uzsmēķēt!", bet to domu atliku uz 5ām minūtēm, pēc tam jau aizmirsās un tā tas aizgāja. Bez jebkādām košļeņu košļāšanām, riekstu ēšanām utt.
Tikai ir viens BET un es it kā skaitos vēl smēķētāja, jo reizi pusgadā kādā tusiņā paņemu to cigareti. Nezinu, kas par apstākļiem nospēlē, laikam jau asociācijas ar konkrētu dzīves posmu. Bet nu mani tas netraucē. Ja citi var norauties no diētām, kāpēc lai es neuzsmēķētu to cigareti vienu vakaru..?

Man bija laikam vieglākais variants - vienā brīdī sāka traucēt cigarešu smaka un process vispār likties bezjēdzīgs. Pakāpeniski smēķēju arvien mazāk, jo vienkārši vairs negribējās.
Paskatoties atpakaļ, varbūt tas bija saistīts ar nedaudz veselīgāka dzīvesveida sākšanu. Jo vairāk sportoju un centos piedomāt pie ēšanas, jo mazāka vēlme to pēc tam uzreiz čakarēt ar cigaretēm un vēl ko citu.

Man paliidz elektroniskaa cigarete. Bet nevis tie vaajie kocini, kur ne suuda nevar just un baterija izlaadeejas ik peec 2 stundaam un nodeg tie strikiishi, kas ir iekshaa, bet taada kaartiiga. Maneejaa izskataas peec kaut kaadas bumbu detoneeshanas ieriices. apmeeram shaada. Dziivoju maajaa ar 4 piipeetaajiem, kad shie iet piipeet, es ar savu gadzhetu liidzi. Labaa lieta ir arii, ka taa cigarete man paliidz, kad gribaas eest kaut kaadus suudinus - uzpiipeeju kaut kaadu saldo tabaku un viss ok. Divi zaki ar vienu shaavienu

Ar ko tā elektroniskā cigarete atšķiras no parastās?

Nepīpēju nu jau kādus gadus 5-6 īsti neatceros. Atmetu, pēc mēneša atsāku, tad atkal atmetu, un tad vienu rītu tukšā dūšā uzpīpēju - izkorķējos (es domāju jūs spējat iedomāties, cik patīkami ir kunģim atbrīvoties ne no kā)
Kopš tā rīta mani velk uz augšu vienmēr, kad tuvumā kāds pīpē.

Alexxa , atshkiraas ar to, tajaa shkidrumaa iekshaa no sliktajaam lietaam ir tikai nikotiins (un ir arii shkidrumi, kuros vispaar nikotiina nav. Es leenaam paareju no stipraakiem uz 0 nikotiinu). Protams, e-cigarete apgroziijumaa ir tikai kaadus 10 gadus, taa ka nav zinaams, vai taa nodara ko sliktu veseliibai, bet nu ja taa padomaa - neliekas, ka taa vareetu buut kaitiigaaka par parasto cigareti. Nu tieshaam nee.

Ar maneejo cigareti duumi ir vairaak nekaa ar parasto cigareti, es varu uzgriezt stipraakus voltus, lai kozh kaklaa kaa iistaa cigarete. Var izveeleeties garshas, man tagad topaa cigaaru garsha Var piipeet telpaas, es nesmirdu, tas nekraaso zobus, aada arii ir palikusi labaaka kopsh nepiipeeju iisto (lai gan tusinos, diemzheel, joprojaam greekoju ar parasto cigareti). Un es pietam esmu kaa mazs beerns, kam patiik kraasainas un smukas lietas - taas cigaretes naak visaadaas kraasaas - man ir viena baarbij-rozaa

aaaa, un man sanaak daudz daudz leetaak. Ja es nopiipeeju kaadus 150 eiro meenesii (Francijaa cigaretes maksaa 7 eiro), tad tagad ieinvesteeju tajaa lielajaa cigaretee (50 eiro). Shkidrumi maksaa kaadu 5-6 eiro un ja pippee vienu un to pashu, tad vinsh iet kaadu nedeelu. Ar draugu sapirkaam 10 dazhaadus. Ik pa laikam (kaadu reizi pusotraa meenesii) ir jaamaina strikiishi cigaretei, bet tie vispaar maksaa 1,5 eiro. Mana rozaa cigarete maksaaja 30 eiro, jo ir mazaaka un ne tik jaudiiga. Taa ka aatri vien sapratu, ka par parasto cigareshu naudu es tagad varu pirkt kleitas.

shitaada cigarete

Es biju pīpējusi kādu 3-4 gadus. Nu vairs nepīpēju gadus 2.
Kā sanāca? īstenībā pavisam vienkārši. Neņēmu vairs nevienu cigareti, nebija pat grūti atteikties. Dažreiz, kad biju mazliet iedzērusi, tad sagribējās, bet tad atcerējos to pretīgo sajūtu, kas seko pēc tam un pārgribēju. Tagad paliek pretīgi no cigarešu dūmiem, smakas vien. Atceros, ka laikā, kad smēķēju, ne vienmēr bija iespējas pēc tam nomazgāt rokas, nācās vien darīt visu tālāk, tad viss smirdēja pēc cigaretēm, arī pildspalvas.

Man paziņai paziņa, kad meta nost, tad viņa visu laiku nēsāja sev līdzi piparmētru ledenes. Kā sagribējās uzpīpēt (vai laikā, kad parasti bija pīpējusi un tad sagribējās jo īpaši), paņēma vienu ledeni mutē un ļāva tai lēni kust mutē.

Es atmetu ar 2012.gada janvāri.Tā bija drauga iniacitīva, kad viņš pateica-viss.Mums aizgāja nenormālas naudas summas un tā neciešamā smaka..turklāt visi draugi mums ir smēķējoši.Taisnību sakot, arī no tā 12.gada janvāra tusiņos uzsmēķēju.Tā pavisam atmetu ar grūtniecību.Nu jau bērnam 9 mēneši.Un nemaz nedomāju atsākt.
Mums bija vieglāk, jo abi to darījām.Atceros, ka nebiju 6 dienas smēķējusi, nopirku paciņu un nezināju, kur viņu likt, garša mutē bija vienkārši pretīga!

Vienīgais, kas tev palīdzēs, lai atmestu smēķēšanu, tiešām ļoti spēcīgs gribasspēks.! Bez tā nekā nebūs.

Tajā momentā, kad es sapratu, ka man tas tiešām vairs nav vajadzīgs, ka pīpēšana ir neveselīga, smirdīga, kaitīga, nesmuka un man ļoti traucē, atmest kļuva ļoooti viegli. Vnk pārstāju pīpēt un viss. Un drīz pēc manis arī vīrs atmeta