Jauna dzīve

Reģ: 21.03.2014

Man šodien pārņem pārdomas, jo esmu nonākusi situācijā, kad ļoti strauji viss dzīvē mainās. Jāatrod jauns darbs, dzīvoklis. Saprotu, arī to, ka ir jāmaina draugu loks, jo cilvēki ar kuriem turējāmies kopā ilgus gadus, pamazām sāk atsvešināties viens no otra, un tas viss notiek tik strauji, ka saprotu, ka nekad vairs nebūs kā agrāk. :/

Tas viss izraisa skumjas, neziņu, kā lai to visu sakārto. Kā jūs esat pārvarējušas pārmaiņas dzīvē, un kāds ir bijis jūsu iznākums?

Šodien jūtos maziņa un nevienam nevajadzīga. Sasodīts!

Gribās izrunāties ar kādu, kas to visu jau ir pārvarējis un atrast iedvesmu.

Vai palaist to visu vaļā ...to the Universe heh :D

27.04.2014 13:01 |

Milla

1972

Reģ: 06.11.2013

Ja vēlies parunāties, raksti... Pirms kāda laika arī man bija jāsāk jauna dzīve :)

27.04.2014 13:06 |

Favel

4416

Reģ: 08.10.2013

Pēc vidusskolas beigšanas zināju, ka viss mainīsies dabīgi, tāpēc ņēmu grožus savās rokās un veicu radikālas pārmaiņas pati. Laikam pirmo reizi neļāvos plūst pa straumei dzīves dotajām iespējām.
Aizbraucu uz ārzemēm, sāku strādāt, mācījos valodu, sastapu jaunus cilvēkus, tad jau arī sastapu savu cilvēku, ar kuru izveidoju ģimeni. Šobrīd domāju par citām izaugsmes iespējām :)
Galvenais ir ļauties! :)

27.04.2014 13:11 |

Cālīts

495

Reģ: 12.07.2009

šobrīd eju cauri kaut kam līdzigam, viss tik strauji mainās, ka brīžiem nespēju to aptvert, ka nekad vairs nebūs tā kā bija, un naktīs bieži uznāk tik liels stress un bailes, un nesaprašana ko un kā tālāk darīt. Bet ir dienas, kad vienkārši ļauju visam plūst savu gaitu un mēģinu sevi nomierināt un domāt par to, ko tiešām gribu nākotnē un censties virzīt domas uz pozitīvo pusi.

27.04.2014 13:15 |

Acetons

Reģ: 21.03.2014

Odrija, man ir tieši tāpat, vienu dienu liekās, ka viss būs kārtībā un liekās, ka viss jau sāk pats atrisinaties, citu dienu ļaujos visam un aizmirstos, bet brīžiem uznāk bailes no neziņas, un nevaru naktīs aizmigt, domājot ko darīt, ar ko sākt. Tik ļoti bail ir pieņemt nepareizus lēmumus.

Tikko vēl viss bija tik stabils, bet tagad jūtos kā uz grimstoša kuģa un nezinu aiz kā ķerties, lai nenoslīkt.

27.04.2014 13:21 |

Acetons

Reģ: 21.03.2014

Favel arī man ir bijušas tādas pārmaiņas dzīvē, bet tad man nebija bail, tās bija jaunas iespējas, bet tagad, kad likās, ka visu esmu beidzot sakārtojusi, dzīve apgriež visu kājam gaisā un nogriež visu "lieko".

27.04.2014 13:23 |

Madonna ar ložmetēju

3084

Reģ: 29.01.2009

Mums vienmer ir bail no nezinama. Man par mierinajumu vienmer noder fraze, ka sliktak but nevar. Un ja dzivo, tad kartigi. Bus gruti, sapes, bet laiks dziede visu. Parbaudits!
Pec augstskolas beigsanas nomainiju dzives vietu, parceloties uz citu valsti, draugu loks lidz ar to saravas un laika gaita ari mainijas. Stradaju, iet man labi, nesudzos, bet sakotneji bija daudz darama +nezina. Tagad sevi atkal gatavoju parmainam, dzives un darba vietas mainas ietvaros. Morali tam esmu gatava.

27.04.2014 13:54 |

Acetons

Reģ: 21.03.2014

Es morāli tam neesmu gatava, tas viss notiek pēkšņi, ka neko labu es tajā neredzu.
Lai gan zinu, ka pārmaiņas visbiežāk notiek uz labu, protams, ja to esi nopelnījis.

27.04.2014 15:09 |

rewin

803

Reģ: 16.11.2010

Man laikam ir līdzīgi... vienozīmīgi mainīt gan esmu izlēmusi tikai darbu, draugi nu es jau vairāk sauktu tagad par paziņam, vienmēr muļķīgais attaisnojums izauguši,katrs savu iet, un tad nu galīgi reti saskrienoties,vairs nav tas...
Bet es vienozīmi par izmaiņām, justos es dzīvē mazliet stabilāka, visās jomās... mainītu visu kardināli, kā jau citas raksta pēc vsk vnk aizbrauc uz citu zemi un sitas no nulles, bet nu manos gados, gribās visu tā nopietnām, bez back up plāna brakt mājās un stāties lu, vairs galīgi neder..

27.04.2014 16:36 |