Bijušie tagad.

Second hand ir second hand, arī attiecībās ar bijušo . :D

Ne ar vienu neesmu šķīrusies ar naidu, tāpēc attiecības ir palikušas labas vai neitrālas. Ar dažiem vēl ir minimāls paziņu līmeņa kontakts, bet laiks jau dara savu un ar laiku arī tas izzudīs. Katrā ziņā domāju, ja tagad nejauši satiktos uz ielas, noteikti parunātos.

Ļoti labas attiecības, ejam kopā izklaidēties, kratām viens otram sirdis ārā un esam baigie draudziņi. Tomēr šajā punktā nonācām pamazām, pēc pāris mēnešu nerunāšanas, kamēr katram dzīves iegūla savās sliedēs. Ne mans puisis, ne to puišu meitenes nekādas greizsirdības scēnas par šīm attiecībām netaisa. Un kāpēc gan?
Uzskatu, ja cilvēks reiz ir ienācīs mūsu dzīvēs un nospēlējis kādu konkrētu lomu, kura nav izdevusies, varbūt var piešķirt viņam citu lomu, nevis no dzīves izmest pavisam. Bijušie mīļākie var būt draugi, tāpat kā kolēģi var kļūt par milniekiem vai pamatskolas solabiedri var kļūt par radiniekiem.

Es ar saviem bijušajiem, neuzturu nekādus kontaktus. Man jau viņu arī nav bijis par laimi tik daudz. Tikai par nožēlu man no viņiem visiem ir bijis jāmūk prom. Uzreiz jau nerāda savu tumšo pusi. Viens man ir dr.lv, bet es ar to neko nedaru- nekad neskatos, nekad neapsveicu arī nedzēšu ārā (jo tad varēs statistikā redzēt, ka esmu skatījusies profilu). Baidos, ja likšu par sevi manīt, atkal uznāks melnie.

(jo tad varēs statistikā redzēt, ka esmu skatījusies profilu)

Tagad var izmest no draugiem, neapskatot cilvēka profilu :)
Visi draugi -> Pārtraukt draudzību

ar dažiem ir ok, dažiem vispār nekā. man ne uz vienu nav ļauns prāts,vairak jau dažiem varētu būt uz mani dusmas =)es neko sliktu nesaskatu tajā,ja ar bijuso var aiziet uz kafeni,paklačoties=)

Nu nekādus kontaktus vairs neuzturu, bet sanāk apmēram 1-2 reizes gadā tikties pasākumā, kurā ierodamies ar savām otrajām pusēm, tad parasti viņš mani uz pāris dejām uzlūdz- tad izrunājamies, kas jauns un tā. Ja viņam par daudz grādīgais- ir aizgājis līdz tekstiem- bieži tevi atceros, nevaru aizmirst, tu mana pirmā mīlestība utt. Attiecības ar viņu vairs noteikti negribētu:D Man pietiek ar skaistām atmiņām par pagātni.

katram mums ir sava dzīve, izšķīrāmies, ja gadās saskrieties sasveicināmies un viss. Neko vairāk, viņi ir pagātnē kaut kādu iemeslu pēc un tur viņiem arī jāpaliek.

Nē, neuzskatu, ka tas ir vajadzīgs. Nekad negribētu kaut ko atpakaļ, tāpēc man liekas nepareizi vēl uzturēt kaut kādas draudzīgas attiecības. Tās nekad nebutu abpusējas, lai kā arī neliktos, ka ir. Pārāk daudz aizvainojumu, dusmas. Neviens ne ar vienu nerunā, pat uz ielas saskrienoties. Uz kopējiem klases salidojumies arī nevēlis iet, jo zinot cilvēku un tos "draugus" būs izklāstītas ļoti daudz nepatiesas un citādi pavērstas negācijas. Tie draugi, kas bija kopīgi, kā izrādījās, tad bija draugi tikai no vienas puses, tādēļ arī patreiz viņi manā dzīvē nav un nav vajadzīgi, jo esmu ieguvusi daudz labākus. Man nebūtu pieņemami, ja mans draugs uzturētu kaut kādu draudzību ar savām bijušajām, ietu dzert kafiju utt, tapēc es arī to nedaru.

Nekādus kontaktus neuzturu, nezinu pat kurā pilsētā vai valstī viņi dzīvo, draugos un FB viņi man nav! Nu ja uz ielas satiktu, varbūt pasveicinātu un pajautātu kā viņiem iet, bet tas arī viss. Ne uz kādu kafejnīcu gan neietu iedzert tēju!! :D

Pilnigi vienaldzigi, ja satieku, parunajam, pajokojam, atceramies vecos labos laikus :D Viss ta viegli un nekadu problemu.
Butu briva, mierigi varetu parakstities uz kadu seksinu veco labo laiku varda jo smuki vini ir jopojam un forsi ka viriesi ar :D

Jautājumā par bijušajiem sliecos piekrist šim..


Man ir bijušais ar kuru pieklājīgi sasveicinos, ja sanāk saskrieties un, ja ir laiks, parunājam par to kā kuram iet un dodamies tālāk katrs savās gaitās.
Tad ir vēlviens, mans high school sweethart, kurš pat pēc 5 kopā nebūšanas gadiem joprojām regulāri raksta, tagad, kad esmu Latvijā, regulāri grib arī satikties un nez no kurienes bija izdomājis, ka mēs varētu būt friends with benefits, vairs uz viņa ziņām un zvaniem neatbildu.
Ir arī tāds, kurš ar mani uz ielas pat nesasveicinās. Tas gan man šķiet savādi, labi, pajuka mums tur viss, bet nevarētu teikt, ka tas viss beidzās neglīti. Bet lai jau, man sava dzīve, viņm sava un galvenais, lai ir laimīgs, jo neko ļaunu nevienam no bijušajiem nevēlu.
Un ar pēdējo šķiet nekas vēl nav beidzies, jo esam draugi.

Tomēr man nav saprotama to meiteņu attieksme, kuras grib saglabāt bijušos puišus kā draugus. Nu kam jums tas ir vajadzīgs? Šeit pat tik bieži var lasīt diskusijas, kur kārtējo reizi meitene ir neapmierināta, ka puisim jau atkal raksta bijusī, vai viņš ar to ir ticies.. Jūs gribētu, lai jūsu draugi čatotu ar bijušajām par to kā viņām iet, ko dara, ko darīs brīvdienās, tiktos ballītēs un ietu uz kafejnīcām un bāriem kopā, jo viņi ir draugi un ar draugiem taču tā dara?

Jūs gribētu, lai jūsu draugi čatotu ar bijušajām par to kā viņām iet, ko dara, ko darīs brīvdienās, tiktos ballītēs un ietu uz kafejnīcām un bāriem kopā, jo viņi ir draugi un ar draugiem taču tā dara?

Cosmo taču valda dubultie standarti visās tēmās. Sievietes var visu atļauties, jo viņas taču ir sievietes, bet ja to pašu atļaujas čalis, tad viņš ir nosodāms. Ja sieviete tusējas ar bijušo, viss ir normāli, pieņemami un viņi nevainīgi draugojas. Ja to pašu dara čalis ar savām bijušajām, tad tas vairs nav pieņemams, viņš ir idiots, kurš noteikti to bijušo grib atpakaļ vai jau ar viņu salaiž esošajai aiz muguras.

Ar bijušajiem attiecības ir nekādas.
Kā mans tagadējais draugs saka, ja viss - tad viss - kā ar nazi nogriezts. Pati nekuļos saviem ex virsū ar jautājumiem par to - kas jauns, kā iet utt... Un negribētu, ka mans čalis to dara. Kas bijis - tas bijis. Pat ar meitiņas tēvu izvairos no telefonsarunām. :D

Nevienu neienīstu, bet pa lielam nekontaktējos ne ar vienu, pati nemeklēju iespēju komunicēt, man tas nav vajadzīgs. Tā ir mana pagātne, katram sava dzīve un attiecības.
Domāju, ka nebūtu sajūsmā, ja vīrs regulāri sarakstītos vai ietu tikies ar kaut kādām bijušajām draudzenēm (un ne jau tādēļ, ka būtu bailes vai greizsirdība, man tas vienkārši liktos savādi).