Bijušie tagad.

ar bijušo kontakti tikai tik daudz kā kaut kur internetā pajautāt padomu, kā sokas. neienīstu viņu, lai gan bija periods, kad viņu ienīdu un novēlēju to sliktāko, bet tagad, lai veicas, tik tā savādi, ka viņš kādai citai varētu teikt-es tevi mīlu. jā, man nepatiktu, ja mans draugs sazināties u.c. ar savām bijušajām, bet zinu, ka es ar bijušo nesazinātos, kad atrastu sev to īsto :D

Vienkārši interesanti zināt, kā citiem veidojas draugu loks. Man, piemēram, būtu žēl pazaudēt iegūtus draugus, kas ir no to bijušo puses.

Ne vienmēr visi tie, kas ir draugi, kad esat pāris, būs draugi arī tad, kad vairs tādi nebūsiet. Turklāt šķiroties ir 2 puses. Tu gribi draudzīgi, a ja nu puisis tā negrib?

Man ar tiem jaunēkļiem nav nekādas attiecības. Viens ir manos draugos un FB, jo bija tur arī pirms mēs izdomājām to pamuļķošanos uz pāris mēnešiem, pārējie nav nekur.
Mana pagātne ir pagātne un tā es to arī vēlos atstāt. Draudzēties varu ar tiem, kuriem neesmu gulējusi :)

Dažiem ir kaut kādas noslieces uz draudzību ar bijušajiem...
Es tam jēgu neredzu. Un tas, ka nav draudzīgas attiecības starp bijušajiem, uzreiz nenozīmē, ka ir naids vai kas tamlīdzīgs, vienkārši vairs nav nekas. Un ja nav, tātad nav arī vajadzības.

Galu galā pirms kļuvām par pāri, mēs taču viens otram patikām kā cilvēki.

Bet attiecības beidzās, jo acīmredzami, kaut kas nebija kārtībā..

Kontaktus neuzturu, nav man tas vajadzīgs. Uzskatu tāpat kā Heartkiller - tā ir mana vēsture, es tur vairs nelienu. Kopīgie draugi arī ir pazuduši, bet ar tādiem cilvēkiem es nemaz negribētu uzturēt kontaktus.

Ar vienu reizēm pačatojam, kas kuram dzīvē jauns utt, pēc attiecību beigām 3x esam arī satikušies un parunājušies, viņš mani apsveic visos svētkos un tā..ar otru nekāda kontakta.

Ar vienu bijušo draugu ir labas attiecības saglabājušās. Mēdzam apjautāties, kā otram sokas, varam arī mierīgu sirdi satikties pie kāda alus kausa vai kafijas :)
Ar otru... nemaz nevēlos atminēties tās attiecības, kur nu vēl apdomāt iespēju ar to cilvēku komunicēt.

Ne vienmēr visi tie, kas ir draugi, kad esat pāris, būs draugi arī tad, kad vairs tādi nebūsiet

+

No manas puses pret nevienu no bijušajiem draugiem nav negatīvu emociju vai nepatikas. Bet mēs neuzturam draudzīgas attiecības, jo tāda ir viņu izvēle - dusmīgi uz mani par šķiršanos, bet tajā pašā laikā, ja satiekamies uz ielas, varam normālu īsu sarunu uzturēt ar apvaicāšanos kā iet, kas jauns.

Man sanāk, ka ir tikai divi bijušie, aizdomājos. Ar abiem ir labas paziņu tipa attiecības-sveicinamies, atbildu uz vēstulēm sociālajos tīklos, ja viņi apvaicājas, kas jauns. Ja godīgi, es viņus abus neciešu un nesaprotu, kā varēju būt kopā, bet nepatiku neizrādu, jo nav iemesla. Abi parasti mani apsveic dzimšanas dienās, citos svētkos. Interesanti, ka viena bijušā māsa būs viesis manās kāzās, jo esam labas draudzenes. Abu mammas arī vienmēr mani apsveic, sveicina ar platu smaidu.

Nu man viņi visi tie bijušie tādi nenopietni (kopā ne ar vienu nebiju dzīvojusi, arī ne gadiem tikusies), tāpēc laikam nav, ko dalīt - svētkos apsveicam viens otru, uz ielas sveicināmies, uz kafiju neejam, no kopīgajiem paziņām aptuveni zinām viens pa otra gaitām un, ja vajadzētu, piemēram, kādu padomu, varētu droši pajautāt, bet nav vajadzības. Tādas attiecības ir ar viņiem visiem daudzajiem 3 :D

Lai arī mans bijušais (ar kuru kopā biju desmit gadus, bet kurš mani neapprecēja un nokrāpa) man daudz darīja pāri, es tomēr pārpāku sev pāri, piedevu viņam un piedāvāju palikt par draugiem. Kā atbildi pretī saņēmu, ka viņš mani NOLĀD, jo es viņu pametu un sagandēju viņam dzīvi!!! Nice :D

man laikam tikai viens tāds nopietns bijušais, kontaktus neuzturam, kādas divas reizes pa 6iem gadiem esam draugos par darbu parunājuši, bet tas arī viss. ja satiktos uz ielas diez vai muktu katrs uz savu pusi :)
par kopējiem draugiem runājot mums tādu nebija- man bija mani draugi un viņam savi, kaut gan drīzāk tie viņam bija paziņas. Vienīgais ko sākumā bija ļoti žēl zaudēt bija viņa brālis, bet respektēju viņa izvēli nekontaktēties.

Kādas jums ir attiecības ar bijušajiem?

hahahhahahaaa.... NEKĀDAs - bijušais paliek bijušais, vsp nesaprotu, ko tur vēl ''draudzēties'' ar Ex :D? Kas bijis, bijis, vilciens aizgājis;)

Man ir tikai viens bijušais. Kopā bijām 7 gadus. Tagad nekontaktējamies. Ja uz ielas satiktu - pasveicinātos, ja kkur satiktu un sanāktu saruna - parunātos. Apzināti uzturēt kontaktus nevēlos, jo iemesls kāpēc attiecības pārtraucām bija nepatīkams. Esmu piedevusi, nav nekāda naida, bet par ko gan man ar viņu runāt? Nav mums ne kopīgu interešu, ne sarunu tēmu. Tagad mani ir cita dzīve un tādu kā viņš man par draugu nevajag.

Nekādu kontaktu. Viņi man neraksta/nezvana, es viņiem arī nē. Satikt nesatieku.

Uzturu kontaktu tik daudz cik nepieciešams, jo ir kopējs bērns. Nestrīdamies, bet izturamies neitrāli.

Ikdienā kontaktu neuzturu. Ja sanāktu satikt, tad sasveicinātos. Manī nav nekādas negatīvas emocijas pret bijušo.

Nekādus kontaktus neuzturu, pat ejot garām nesveicinos, jo mums viss tā nesmuki beidzās, lai gan runājām, ka paliksim draugi.

Ar viņa vecākiem un māsu runāju, kad satieku. Arī ar draugiem agrākajiem sveicinos. Par draugiem daļēji žēl, ka zuda kontakts, bet tas jau normāli, jo tie jau vairāk bija ex draugi, bet tagad esmu ieguvusi jaunus draugus.

Nav un negribu. Viens man te mēģinaja atstāt mūs par draugiem, jo ir kopīgi draugi, bet beigās pats salaida visu dēlī. Tagad tusiņos viņam ir grūti, jo grib kontaktēties, uz ko man ir tikai viena atbilde - mums nav par ko runāt! Protams, kā kārtīgi audzināts cilvēks, sasveicinos, bet tas arī viss.
Nedraudzējos ar bijušajiem, tas liekas muļķīgi un nevajadzīgi un lai man piedod tās, kuras saka, ka pēc šķiršnaās ir palikusi mega draudzība - NETICU! Tā varbūt domā viens no iesaistītajiem, bet nekādā gadījumā abi, jo kādam par šķiršanos ir lielāks aizvainojums, nekā otram un iespējams, ka kādam zem šīs pseido draudzības slēpjas vēlme atjaunot attiecības!

Attiecības ar bijušajiem neuzturu. Man ar šiem cilvēkiem šobrīd nebūtu par ko runāt. Pagātnes atmiņās par to, kas agrāk bijis, nemēdzu gremdēties. Piekrītu kaut kur lasītam teicienam, kurš skanēja apmēram šādi: palikt draugos ar bijušo būtu tas pats, kas ja tev nomirtu suns un mamma ļautu viņu paturēt.
Draugu loks veidojies no cilvēkiem, kuri ir savarīgi man un no bijušo attiecību laikiem nekādu draugu nav, jo arī attiecībās esot, nebija nekāda kopīga draugu bara. Ir paziņas, bet ļoti reti satieku.
Ja būtu kopīgs bērns ar kādu no bijušajiem, tad protams, situācija būtu savādāka.