Naktī viss šķiet sliktāk..

Tāpēc jau ir teiciens:rīts gudrāks par vakaru.

The same here!
Drausmīgi riebjas tā beša sajūta nakts vidū un pēc tam vēl aizmigt nevar!

A man naktī bail no visiem trokšņiem, ja pa māju kāds staigā, tad es bez maz vai izdomāju šausmu filmu cienīgu scenārīju un tad nevaru aizmigt un domāju kur slēpties :-D

Tā ir. Pirms miega vai pamostoties naktī dažreiz mati stāvus, ja ieplānots kas svarīgs vai nejūtos droša par saviem spēkiem, tad nevaru aizmigt, stresoju, prātā pārtinu iespējamos norises variantus, bet no rīta hoops un visu tveru vieglāk!

Man tā ir vakaros, kad esmu gultā, bet vēl neesmu aizmigusi, ja tad sāku domāt par kaut kādām problēmām vai raizēm, tad ir cauri, man prātā viss attīstās līdz pieklājīgas katastrofas līmenim, sirds sāk sisties straujāk, dažreiz ir sajūtas, ka no visām domām pat paliek fiziski slikta dūša.
Vēl tāda problēmu malšana pa galvu man uznāk, kad pēc kādas ballītes kaut kādu iemeslu dēļ pamostos ļoti agri, agrāk par pārējiem, kad vēl puskrēslā guļu gultā.

Tieši otrādi - vakarā un naktī viss šķiet vienkāršāks un pozitīvāks, arī problēmu risinājumus parasti atrodu naktī. Iespējams, tas atkarīgs no tā, vai esi pūce, vai cīrulis. Man, kā pūcei, rīti riebjas un nekas labs no rītiem nenotiek.

Man ir tieši otrādi, es ieritinos segā un nodomāju, ka vismaz tagad ir 8 stundu miegs un man nekas nav jādara un nav ne par ko jāuztraucas.

Man vienmēr problēmas vakarā un naktī liekas lielākas. Kad ar to problēmu saskaros pa dienu, tad ir tāds psss, tas bija viss? Es vienmēr pārspīlēju ar to, man tas ir tik ļoti raksturīgi.

Man nav tieši tā, ka vakarā un naktī tās problēmas šķiet drūmākās krāsās, bet bieži vien pamostos naktī, vairākas reizes un domāju, nevaru aizmigt. Tad jā, nekas cits nenovērš domas (kā dienā) un reizēm aizdomājies pārāk tālu. Vajag vnk ieslēgt TV, mūziku vai sākt lasīt grāmatu/žurnālu, lai pazūd tās domas :)

varbūt tomēr sadraudzēties ar savām domām un rēgiem nevis slēpties televīzorā, mūzikā, žurnālos. man savas domas kaut kā ļoti pat patīk.
bieži atklāju, ka viens otrs nevar aizmigt bez mūzikas. dīvaini... Manupāt šie kaut kā izteikti atkarīgi no ārēja atbalsta, viedokļa.

man tā ir šobrīd. jūku prātā no savām domām, iedomām un visa pārējā. aizmigt arī nevaru
bēdīgi :(

armands, tās problēmas, domas, rēgi, u.t.m.l ne vnmr jāmeklē mūsu galvās. Nē, labi, mums ir izvēle - uztraukties un domāt vai vnk ignorēt, bet jā, daudzas lietas mēs nevaram ietekmēt, bet, tomēr, nevar arī nedomāt, tām ir vnk jātiek pāri - bieži vien galvenā problēma ir laiks, ne kas cits, tāpēc tie žurnāli, u.t.t. ir labs veids kā novērst domas, nomierināties, ieraudzīt citas lietas ārpus tā visa. Atkarīgs no situācijas...
Es gan mūziku un atkarību no ārējiem viedokļiem, atbalsta nesaistītu kopā, jo katrs mēs savādāks, bet jā, ir arī tādi cilvēki.

Ir, ir taads fenomens. Taapeec tieshi veelaa vakaraa nekaadas sadziiviskaas, personiigaas probleemas nerisinu, lai gan dodu prieksroku darbam tieshi nakts stundaas. Ja sanaak pamosties naktii, tad vienkaarshi nododos patiikamajaam domaam un atminjaam, lai peecaak iemiegot, murgi nevajaatu.

Man arī pirms miega uztraukums ir lielāks kā no rīta. Kaut gan, ja aizmiegu, nakts vidū nemēdzu pamosties un stresot. Vai nu nevaru gulēt normāli visu nakti un tik vārtos pa gultu gaidot rītu, vai arī aizmiegu saldā miegā un tik no rīta aptveru, ka problēmas nav nemaz tik lielas kā man šķita vakar.


Jebkurā gadījumā, pieturos pie teiciena "rīts gudrāks par vakaru" un cenšos nomierināties un domāt neitrālas domas pirms miega, lai no rīta ar svaigu galvu vēlreiz paskatītos uz savu problēmu.