Romāns

R.Ezeras romāns "aka",analīze
(Darbu ielādēja Viesis)

Komentāri Komentāri
Apraksts:
Romāna analīze

Darbs:
R.Ezera „Aka”


1.Romāna nosaukuma atšifrējums un subjektīvā izpratne.

Katrā lauku mājā bija aka, bez kutas nevarēja saimniecība izdzīvot. Aka ir ūdens avots. Tomariņu aka bija ļoti dziļa. Manuprāt, „aka” romānā ir saistīta ar māju vēsturi, cilvēku likteņu savijumu. Laura centās salabot aku, viņa centās dzīvot dzīvi, it kā nekas nebūtu noticis. Arī Rūdolfs ieskatījās akā un nodomāja, cik dziļa tā, viņš ienāca Tomariņos un iepazinās ar likteņu savijumiem. Ūdens simbolizē emocijas un intuīciju. Laura savas emocijas bija ieslēgusi, arī Alīna teica, ka nekad jau nevar zināt, ko īsti domā un jūt Laura. Taču, kad, smeļot ūdeni no akas, sapini nolaiž par dziļu, ūdens saduļķojas un kļūst netīrs. Tāpat bija ar Lauras emocijām. Rūdolfs viņu iepazina ar vien vairāk, un viņa vairs nespēja kontrolēt savas emocijas, viņa nedomāja par Riču.

2. Tēma- 20.gs. otrās puses cilvēku dzīves atainojums laukos. Cilvēku ikdiena ar sadzīviskie darbiem un izklaidi.

3. Ideja- Parādīt lasītājam, ka ne vienmēr cilvēki izvēlas mīlestību, iekāri. Ka cilvēki var pildīt savus pienākumus un būt apmierināti ar to, bet diemžēl tādā veidā viņi savas emocijas iesloga kā ūdeni akā.

4. Centrālā problēma- Cilvēks var atļauties iemīlēties, priecāties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja otra nav blakus un tikai pienākums liek gaidīt otru?
Apakšproblēmas- Kā atklāt jūtas otram?
Vai ir pareizi un ētiski krāpt vīru, ja patiesībā nemīli to?
Vai cilvēkam ir tikai jāstrādā?
Vai dzīve laukos ir labāka nekā pilsētā?

5. Sižeta līkne/Kompozījas līkne


1. –Ekspozīja-Rūdolfs pa gatvi dodas uz Tomariņiem.
2. –Sarežģījums- satiek Lauru un grib aizņemties laivu.
3. –Kāpinājums- Laura risina sadzīves problēmas, mēģina sataisīt aku, pabarot bērnus, Zaiga atkal neko neēd, liek bērnus gulēt.
4. Eidis pirtī ar Rūdolfu, Eidis stāsta dažādus notikumus no savas dzīves.
5. Naktī pārradās Vija mājās, Vija pasaka, ka lasījusi Rūdolfa vēstuli Laurai. Laura jūtas neapmierināta. Vijai skauž, ka viņai nesūta tādas vēstules.
6. Rūdolfs dodas makšķerēt, pēc tam atdeva atslēgas Alvīnei un devās prom.
7. Zaigas slimība, Laura sauc Rūdolfu palīgā, lai pasaka, kas kaiš.
8. Zaigai ļoti slikti, Laura atceras notikumus pēc Riču. Alvīne arī atceras dažādus notikumus, arī par Viju.
9. Marijas un Rūdolfa saruna. Marija runā par savu vecumu, Rūdolfs jautā par Tomariņiem.
10. Rūdolfs satiekas ar Māri, uzsāk sarunu, Zaiga aizrautīgi stāsta par pelēm. Laura atgriežas no pilsētas, un Alvīne gaida Riča vēstuli.
11. Rūdolfs labo šķūņa jumtu, dodas uz veikalu, satiek atkal Lauru. Rūdolfs aizved ar laivu Lauru uz Tomariņiem, Rūdolfs dodas ciemos.
12. Rūdolfa tikšanās pie ezera ar Lauru. Māris dodas ciemos pie Rūdolfa.
13. Laura satiek Rūdolfu, viņš aizved ar mašīnu Lauru uz mājām.
14. Rūdolfs ar Eidi un Mariju tukšo alkohola pudeli. Marija sāk dziedāt.
15. Alvīne atceras Reiņa bēres. Alvīne domā, ka nevajadzēja nākt atpakaļ uz Tomariņiem.
16. Tomariņu virtuvē notika ievārījuma vārīšana, Vija iet ar bērniem uz ezeru nopeldēties, grib, lai Laura arī nāk. Rūdolfs atnāk. Visi iet peldēties, Laura tā arī neatnāk. Rūdolfs māca Mārim peldēt.
17. –Sarežģījums-Rūdolfs atkal satiek Lauru, nedaudz parunā un Laura atvadās. Rūdolfs negrib iet prom, arī Laura negrib.
18. Bērni uzzīmējuši zīmējumu, Laura priecājas un aizdomājas par Zaigas skaisto puķi. Bērni dodas gulēt. Laura pa ceļam uz mājām piedāvā Rūdolfam maizi. Alvīne, kad Laura atgriežas mājās, prasa par vēstuli no Riča, bet Laura nebija iegājusi pastā. Vija piemērija jauno kleitu un lika to arī uzvilkt Laurai.
19. Zaiga un Māris kopā ar Rūdolfu dodas uz pilsētu. Māris bija sajūsmā par braucienu.
20. Laura atkal lasa vēstuli, lai Alvīnei nesāpētu sirds, viņa lasa Riča vēstuli it kā tur būtu pieminēta Alvīne. Bet Alvīne izlasīja vēstuli un secināja, ka Ričs par viņu nevienu vārdu nav uzrakstījis.
21. -Nobeigums-Rūdolfs
Marijai atved no pilsētas dažādas lietas. Viņš devās ārā, nonāca līdz Tomariņiem un satika Lauru. Abi apķērās, taču Rūdolfam viņa izslīdēja un viņš negribēja salauzt kaut ko būtisku pašā Laurā, tāpēc vienkārši aizgāja. Rūdolfs atskatījās uz Tomariņiem un secināja, ka tie ir pārvērtušies.

Kopumā sižets ir spraigs, daudz notikumu. Secinu, ka Rūdolfs ar Lauru tikās ļoti bieži, tāpēc pieķērās viens otram. Alvīne bieži grima atmiņas par aizgājušo laiku.

6. Romāna tēli




Laura Tiešais tēla veidošanas paņēmiens- „Iezīmējās kalsni pleci, bet gaišas, ļoti platas acis šaurajai, pavisam neiedegušajai sejai piešķīra gandrīz vai askētisku izteiksmi.” „Smiekli gluži apbrīnojami pārvērta viņas seju, tā kļuva jauna un dzīva.” „Cik viņai gadu? Tā ap trīsdesmit. Pēc auguma- zem, sejas- virs trīsdesmit.” „Cik tu tomēr esi skaista! (..) Tikai briesmīgi bāla, un acis deg kā divi lākturi.”
Laura bija ļoti noslēgta, klusa un pieklājīga sieviete. Ne par ko nesūdzējās, darīja darbus un gaidīja Riču mājās. „ (..), ka Lauru nepazīst un īstenībā nezina par tās domām un jūtām.” Laura mācēja paklusēt. Laura ļoti mīlēja bērnus, deva to labāko. „ Kā tu jūties draudziņ? Atkal nenāk miegs?”

Rūdolfs Netiešais tēla veidošanas paņēmiens- „Kāpēc klusumā viņam atkal un atkal uzmācās nomācošā pamestības sajūta? Viņš taču aizvien bija braucis šurp tieši pēc šīs rāmās vienatnes- ieradās, noguris no drudžainā dzīves tempa (..)” Manuprāt, tas liecina, ka Rūdolfs nav īsti atradis savu vietu dzīvē, viņš meklē piepildījumu.
Rūdolfs bija pieklājīgs, lutināja sievietes. Viņš ļoti pieķērās Mārim, kas, manuprāt, liecināja par to, ka viņam trūkst paša dēla. Viņš bija iemīlējies Laurā: „ Rūdolfu pārņēma senaizmirsts saviļņojuma reibums (..) četrdesmit gados jau bija it kā redzēts un pieredzēts viss, baltajam, vārīgajam un naivajam kodolam apkārt bija apaugusi snobisma un mākslota optimisma čaula.” Rūdolfs bija gudrs, čakls mīlēja darbu. Manuprāt, mierīgs un līdzsvarots cilvēks attiecībā pret citiem.

Alvīne Netiešais tēla veidošanas paņēmiens-
„Alvīne ienesa samērcētu dvieli, lai uzliekot Zaigai uz pieres, noņemtu karsoni.”- gādīga. „Visu mūžu Alvīne bija darījusi dēlam vienīgi labu.” Bieži kavējās par aizgājušo laiku, pārdzīvoja. Bija čakla, nepārmeta neko nevienam. Taču bieži uzmācās Laurai par Riču, savā ziņā Alvīne neļāva Laurai aizmirst Riču. „Alvīne to uztvēra pa savam- kā nekā viņa taču bija īstā saimniece Tomariņos”- ar sacu „es” un nemainīgu raksturu un uzskatiem. „Alvīne jutās bagāta”- viņai nebija galvenās materiālās bagātības.
Tiešais tēla veidošanas paņēmiens- „Spilgtā gaisma, nākot no augšas, asām, melnām līnijām iezīmēja viņas nekustīgos vaibstus, kas atgādināja masku.”


Rihards ( Ričs) Netiešais tēla veidošanas paņēmiens- „ Kad kļūst neizturami smagi, es cenšos domāt par Tevi (..) Nekad agrāk es nesapratu, cik vainīgs esmu Tavā priekšā”- izjūta vainas sajutu, mīl Lauru un ilgojas pēc viņas.
Tiešais tēla veidošanas paņēmiens- „..kā Ričs gulēja pie galda tieši šādā pašā vietā, tapāt, tāpat nokāris cirtaino galvu, ar tādu pašu bedrīti spilgtajā zodā.”
Manuprāt, Ričs bija ļoti vājš cilvēks, ja varēja tik vieglprātīgi dzert un nemaz nepadomāt par savu ģimeni. Tomēr viņš, cietumā būdams, regulāri rakstīja vēstules apjautājās par bērniem un Lauru.



Māris Tiešais tēla veidošanas paņēmiens- „Apaļa seja ar iedobīti zodā nokārtā uz krūtīm, garās skropstas meta ēnas uz vaigiem, melno matu sprogas krita pār iedegušo pieri.” Jautrs un ļoti dzīvespriecīgs puika, zinātkārs. „ Kas tas ir...likumīgi?” Patiess- „ Kad tu atkal atbrauksi, Rūdolf?” Māris bija pieklājīgs vismaz centās tāds būt. Ļoti pieķērās Rūdolfam, manuprāt, viņam trūka tēva un vīrieša uzmanības.

Zaiga Netiešais tēla veidošanas paņēmiens- „Kas jāsaka vispirms?” ļoti pieklājīga, klusa un nopietna meitene. Romānā varēja just, ka Zaiga ir vecāka nekā Māris.
Tiešais tēla veidošanas paņēmiens- „Zaigas gaišie mati bija sapīti kārtīgi un stingri, (..) ap viņas tievo kaklu stiepās violets sutažs.”
„Uz pieres gan vajag atstāt!- bažīgi iebilda Zaiga, visu teikto uztvērusi nopietni.” ar savu viedokli un skatījumu uz dzīvi. Sākumā izturējās ļoti piesardzīgi pret Rūdolfu, manuprāt, viņa nevēlējās atkal kādā vīrietī vilties, jo tēvs bija prom, viņa arī ļoti labi saprata Lauras emocijas un skumjas.

Maija Tiešais tēla veidošanas paņēmiens-„ Vaigi vēl zied kā rozes, pasūtīt zobus, (..) neviens jums nedotu vairāk par četrdesmit pieci...” Marija bija atraktīva, ļoti ziņkārīga sieviete. Viņai patika „izložņāt” citu mantas un to pat nenoliedz.
Netiešais tēla veidošanas paņēmiens –„ Cilvēks.. tāpat kā māja... Iesākumā nemaz nepamani, ka paliek veca”- sieviete ar pieredzi un skatījumu uz dzīvi. Asprātīga. Mīlēja Eidi.

Eidis Netiešais tēla veidošanas paņēmiens- „Eidis! Dažu reizi gan sanāk dusma: pašam malka stāv nesacirsta, sēta gāžas apkārt- šam sazin kur gals.” Ļoti izpalīdzīgs un čakls.
Ļoti patika iet pirtī un lepojās, ka var visilgāk izturēt karstā pirtī, patika kavēties atmiņās. Mīlēja Mariju.

7. Vēstījuma īpatnības

Regīnas Ezeras romāns „Aka” ir prozas daiļdarba veids. Žanrs- romāns. Romāna notikumi risinās lauku cilvēku vidē. Romānā atspoguļots tēlu subjektīvais skatījums uz dzīvi, tās vērtībām un mīlestību. Romānā tiek risinātās sadzīviskas problēmas: „ Tas skuķis nemaz neēd (..) Būs vēl saslimis.” „Bet kā lai uztrin? Laura bija izmēģinājusi ar vīli, kā tika redzējusi darām vīriešus (..) grieztuve jādabū kārtībā vismaz tiktāl, lai brokastīm varētu uzvilkt tīru ūdeni.” Manuprāt, romāna attēlotais laikmets varētu būt Padomju Savienības laiks, kad cilvēki strādāja kolhozos, vīrieši bija traktoristi. Padomju Savienības laikā ļoti aktuāla bija alkohola problēma, kas atklājās arī romānā. Ričs bija piedzēries, un nejaušības un alkohola dēļ nogalināja cilvēku, alkohols izjauca laimi daudzās ģimenēs. Vide tēlota kā lauku ciematiņš, netālu ir pilsētas ar frizētavu, patu, veikaliem, skola arī ir. Tomariņi atradās pie ezera. Autore darbā izmantojusi daudz liriskās atkāpes un nepabeigtu domu. Darbā tiek risinātas problēmas dialogos, situāciju norises starp tēliem arī ir dialogos. Bija arī daudz iekšējie monologu, Laura risināja un pārcilāja dažādus notikumus savās domās, daudz domāja par Riču. Arī pārēji tēli risināja iekšējos monologus. „Nu, paraugies uz mani! Viņš domāja, uzrunādams Lauru ar „tu”.” Stāstījums veidots 3. personā. Tas palīdz labāk uztvert situācijas starp varoņiem, to kur viņi atrodas, vidi.

R. Ezera romānā izmanto ļoti spilgtu un bagātu valodu. Rūdolfs izmanto daudz svešvārdus, no medicīnas zinātnes un arī tāpēc, ka dzīvoja pilsētā: „ diplomāts”, „bankrots”, „slepkava”, „angīna”, „fonendoskops”. Tēli no vecākas paaudzes- Alvīne, Eidis, Marija izmantoja sarunas vārdus- „skuķis”, „budžs”, „krāģis”, „šņupdrāns”, „kraķis”. Arī vecvārdi tika lietoti- „neši” u.c. Sarunvalodas vārdus vairāk izmantoja bērni, tas piešķīra vieglprātīgu, jautru noskaņu