Kuram justies vainīgam?

Pievakare,
un ja tu kā notriecējs tiec nopietni traumēts vai pat nomirsti, jo centies izvairīties pēdējā brīdī? Tā nebūs pašnāvnieka vaina? Man ir grūti noticēt, ka tu tiešām centies iedomāties sevi tādā situācijā.

Atbildība jāuzņemas visai sabiedrībai kopā,jo tikai apkārtējie apstākļi var novest cilvēku pie psiholoģiskām problēmām,kuru risinājums,viņaprāt,ir pašnāvība.

Troy, hmm, man principā visas domas par nāvi ir citādākas kā "normālam" cilvēkam, es nebaidos mirt vai kā tā, tāpēc arī nevainotu cilvēku, kas man izlēktu priekšā, es viņu saprastu. Protams, "normālam" cilvēkam domas atšķiras no manējām, es te tikai parādu citu (piem, pašnāvnieka) domu gājienu. Laikam jau pozitīvie cilvēki nekad nesapratīs negatīvos, tāpat arī otrādi. Tieši tāpēc es nedomāju, ka ir vajadzīgi kaut kādi nopietnāki sodi.

Arī ķīmiskie procesi smadzenēs par cilvēku novest pie tādām problēmām, nav ko kārtējo reizi piesaukt mistisko un visvainīgo sabiedrību.

Mani arī vairāk satrauc Pievakares ieliktais raksts, nekā viens pašnāvnieks Vanšu tiltā...
Vispār pēdējos gados esmu sapratusi, ka man nav žēl cilvēku, cik ļoti man rūp neaizsargātu dzīvnieku...

Nu tad man jāķeras pie mammām. :D

Ja mammas mašīnai kāds priekšā izskrietu un, nedod dievs, vēl izdzīvotu, kamēr mamma ir kaput?

Pievakare, nu bet vai tad tas nav egoisms, nepadomat par savas rīcības sekām? Iedomājies, ka tu meties zem mašīnas riteņiem, pie stūres ir jauna māmiņa un mašīnā mazs bērns. Māte izvairīdamās no tava pašnāvības mēģinājuma sagriež stūri un cieš avārījā, kurā viņai pašai nav ne skrambas, bet bērns gūst tik stiprus ievainojumus, ka paliek par invalīdu... Nu tiešām, ja tik ļoti gribās nomirt, kāpēc tajā jāiesaista vēl kāds? Nu izdari to klusi, tālu prom no visiem - lūk, tas būs tāds tīri tavas brīvas izvēles žests..
Taču sava slimā prāta dēļ pakļaut briesmām vēl kādu - nu tiešām tas ir tev liekas attaisnojami?

Kāds pamatojums pašnāvībai? Kāpēc tieši tagad? Kāpēc neizdarīja to 10 gadu vecumā vai vēl agrāk? Visam pamatā ir kaut kāda īslaicīga problēma, kurai nevēlas tikt pāri (jā, iespējams ir morāli piekusis, bet tad jāmeklē palīdzība), nevis pēkšņa doma par izvēli - a vot es gribu nomirt šodien. Nu nav tā!

Tāpēc, ka tas ir ilgstošā laika posmā izlemts, pamatojoties uz to, kas ir cilvēka galvā. Un nevar teikt, ka pašnāvnieki iet nāvē īslaicīgu un atrisināmu problēmu dēļ. Bieži šie cilvēki cieš gadiem. Ir, protams, gadījumi, kad cilvēku salauž ātri un pašnāvība ir vieglākais risinājums. Bet, kā jau te minēja, mēs nevaram iekāpt otra kurpēs un saprast, kāpēc viņš tā ir izdarījis, kas uz to ir pamudinājis.

Tāpēc, ka tas ir ilgstošā laika posmā izlemts, pamatojoties uz to, kas ir cilvēka galvā. Un nevar teikt, ka pašnāvnieki iet nāvē īslaicīgu un atrisināmu problēmu dēļ. Bieži šie cilvēki cieš gadiem. Ir, protams, gadījumi, kad cilvēku salauž ātri un pašnāvība ir vieglākais risinājums. Bet, kā jau te minēja, mēs nevaram iekāpt otra kurpēs un saprast, kāpēc viņš tā ir izdarījis, kas uz to ir pamudinājis.

Ir n-tie iespējamie iemesli, bet nav tādu problēmu uz pasaules, kuras nebūtu atrisināmas! Pat, ja nav risinājuma pašai problēmai, tad var mainīt skatījumu uz šo problēmu...
Bet nu, īsti pašnāvnieki nekad nemainīsies un agri vai vēlu sasniegs savu mērķi. Viņiem šķiet, ka pasaule nav riktīga, bet patiesībā ir otrādāk...

Bullshits nu tie,kas te raksta,ka pašnāvniekieki ir slimi. Jūs laikam.nēesat saskārušās ar īstu depresiju
Un īstām problēmām,ka pēdējā doma galvā ir tikai nomirt. Un nevienam cilvēkam.kas grib izbeigt savu dzīvi sodu nevar likt!!!! Kapēc latvijā cilvēki dara pašnāvibas ? Jo latvijā neviens nejiet pie psihologiem
Arzemes katram ir savs personigais psihologs un līdz ar to tur cilvēki ir laimigi smaidigi,bet te īgni,nelaimigi utt.

NOSODĪJUMS TIKKAI TĀPĒC, KA PADEVĀS.....ŽĒL TIEŠĀM TĀ CILVĒKA UN TO KAS APLIEK....

IZMISUMS UN EGOISMS VIENLAIKUS

@ gold

wtf?
pašnāvība ir egoisms...

Tas jau ir cilvēku dabā, uztaisīt sevi par labākiem un kaut kādā ziņā sevi mierināt, jo, redz, turpina dzīvot savu dzīvi un visi, kuri to sev izbeidz ir ''padevušies''.
Katra cilvēka psihe ir atšķirīga, katrs dzīvi uztveram citādāk. Katrs citādi reaģējam uz dažādiem dzīves ''kairinājumiem''. Kas vienam ir dikti sāpīgi un nepanesami - citam nieks un uz to uzspļaut, un otrādi, tāpēc nosodītāji varētu paklusēt ar savu spriedumu. Nemaz neminēšu dzīves apstākļus, veselību u.c. Bezizejas situācijā varam nonākt mēs visi.

Pasnaviba nav egoisms. Tas ir egoisms,ja pimeram situacija,ka cilvekam.nav neviens tuvs cilveks un viņš ir sūdos līdz ausīm viņš ieslīgst depresija un tad izdara pašnāvibu? Nav gan.
Pa tiem kreditiem cik nav dzirdeti gadijjumi kad lv cilveki izdara pašnavibas.(jā pa to piekrītu ir stulbi)
Pirms tu nebusi sudos lidz ausim un tev nebus ista depresija tu nesaprastisi
.tas nav egoisms ja tev nav neviena tuva cilveka ar kuru izrunaties utt.
Ir dahuja bezizejas situacijas.

Ir dahuja bezizejas situacijas.

Nav gan! Ir vienkārši nemācēšana, negribēšana, nespēšana rast risinājumus no šādām situācijām. Bezizejas situācija ir tikai tad, kad esi miris, jo tur nu neko vairs nepadarīsi....

Un šoreiz piekritīšu tam tiecienam jums nav tiesības nevienu nosodīt katrs pats izlem,pa savu dzīvi. Jā no vienas puses neatbalstu ,jo tas ir grēks!!bet no otras jūs nezinat,kas bija cilvēkam kad tā izdarija un varbūt tā lēma un vajadzeja notikt.

Te neviens nenosoda, bet mēģina saprast, kāpēc kas tāds sev ir jānodara, ja vienmēr var atrast risinājumu vai citādāku veidu!
Nonācām pie slēdziena, ka cilvēks vienkārši, acīmredzot, ir slims...

Bezizejas situācija ir,kad tev pasaka,ka tev ir vēzis pēdējā stadija,uttt ir daudz. Saslimsti ar anoreksiju,bulimiju estajas depresija gribi nomirt.
Piedod atvaino ir daudz bezizejas situacijas tu acimredzot ar tām.neesi saskarusies nekas,gadiem ejot dzive tev to iemacis un paradis,ka ir tiesām daudz daudz problemas ,no kuram nevar tikt vaļā pirms tu neesi ar to saskārusies nerunà un nemal savu.tava dzive varbur ir rožu dārzs,bet citam ir ērķši.

Es jau iepriekš rakstīju, ja nav reālas izejas no situācijas, tad var manīt skatījumu uz to un arī tas jau būs risinājums. Ja esi uz nāvi nolemts slimnieks, tad varbūt tieši šis īsais dzīves posms līdz nāves stundai ir iemesls kaut kādam notikumam, rīcībai, kaut kādam paliekošam plānam... Mēs visi reiz mirsim - cits ātrāk, cits vēlāk. Nāve nav nekas pārdabisks... Var jau protams ieslīgt depresijā... Kas nu kuram ir tuvāks...

Mana dzīve absolūti nav rožu dārzs un esmu piedzīvojsi gana daudz, lai daudzas cosmo meitenes te jau sen būtu ieslīgušas pamatīgā depresijā, bet kā redzi - ar mani viss ir ok. Mani nudien nebiedē grūtības un smagas situācijas.

Un vēl tagad padomāju par to egoismu... Ir gan egoisms - tas ir egoisms pašam pret sevi. Pašnāvnieks liedz sev iespēju kaut ko sasniegt, par kaut ko kļūt, liedz iespēju iemācīties tikt galā ar grūtībām... Dzīve katram no mums ir dota, lai mēs katrs par kaut ko kļūtu. Jā, mēs paši esam atbildīgi par savu dzīvi un varam to sev atņemt, bet līdz ar to mēs atņemam paši sev iespēju... Egoistiski...

Tādu cilvēku, kas, mēģinot izdarīt pašnāvību, ir gatavs izpostīt sveša cilvēka dzīvi (metoties zem sveša auto u.c. veidi) būtu uz visiem laikiem jāiesloga klīnikā. Jo cietumā jau slimu cilvēku neliek.

Attālu paziņu lokā bija situācija, ka sieviete cieta autoavārijā, jo vīrietis iebrauca pretējā braukšanas joslā un notika sadursme.

Vīrietis - pašnāvnieks (viņa auto atrada atvadu vēstuli) tika sveikā ar vieglām traumām, bet sieviete kļuva par invalīdi un tagad ir spiesta atlikušo dzīvi pavadīt ratiņkrēslā.

Vai tāds slepkava nav jātiesā? Viņš izpostīja šīs jaunās sievietes dzīvi..

Varēja nobraukt no kādas stāvas kraujas vai pakārties vai nošauties. Bet ne jau apdraudēt citu cilvēku dzīvi. Nē, pret tādu man nav un nebūs līdzjūtības.