Kuram justies vainīgam?

Tie kas šādā veidā izvēlas beigt savu dzīvi, manuprāt, ir vai nu psiholoģiski predisponēti sevis iznīcināšanai, vai ir garīgi nestabili šajā brīdī vai vispār un ir ar psihiskām novirzēm, kas, tātad, atstāj to domu par to kā būs pēc tam sadzīvot ar šo faktiem citiem, malā. Vai arī novesti tik tālu, ka uzskata, ka šādi tiem citiem būs labāk.

A tie, kas izvēlas beigt savu dzīvi vēl arī skaļi - nolecot no tilta satiksmē u.tml 100% ar psihiska rakstura saslimšanām.

Vai tiem, kas šādi rīkojas, nevajadzētu kādu nopietnāku sodu par pāris mēnešiem trakonamā?

Protams, ka nē! Šādi cilvēki ir garīgi neveseli, un uz slimiem cilvēkiem nevajag attiecināt vesela cilvēka uzvedības modeli, domāšanu un piespriest viņam vesela cilvēka atbildību.

Tiešām. Vesels un garīgi stabils cilvēks nerāpsies vantīs.

Pašnāvnieki ir lielākie egoisti ever! Viņus neinteresē absolūti nekas kā tikai izbēgšana no kaut kādām bieži vien nebūtiskā mproblēmām... Viņi ir apmāti ar kaut kādu ideju, bet neredz parastu patiesību, ka problēmām ir risinājumi vienmēr, ka dzīvē nav tikai melnā un pelēkā krāsā un, ka līdzcilvēkiem nav vienalga...

Es atkal uzskatu par egostiem tos, kuri neļauj cilvēkam pašam izlemt - dzīvot vai mirt. Arī viņi patiesībā domā tikai par sevi, kā viņiem būs, nevis par to cilvēku.

Protams, tādus pašnāvības veidus, kā mešanos zem auto, vilciena utml., kur netieši cits tiek padarīts par slepkavu, gan neatbalstu.

Dabiska atlase. Zinu, ka skarbi izklausas, bet nedomaju, ka mums tadus vajadzetu glabt.

Pašnāvnieki ir lielākie egoisti ever! Viņus neinteresē absolūti nekas kā tikai izbēgšana no kaut kādām bieži vien nebūtiskā mproblēmām... Viņi ir apmāti ar kaut kādu ideju, bet neredz parastu patiesību, ka problēmām ir risinājumi vienmēr, ka dzīvē nav tikai melnā un pelēkā krāsā un, ka līdzcilvēkiem nav vienalga...

Nepiekrītu! Par to esmu daudz domājusi, jo man ir diezgan liela saskarsme ar depresijas un pašnāvību domām māktiem cilvēkiem, un nonākusi pie Deinas secinājumiem - vislielākie egoisti ir tie, kuri neļauj pašam cilvēkam izlemt, vai viņš grib mirt vai dzīvot. Tas vispār attiecas uz jebkuru cilvēku, arī fizisku slimu (es vispār atbalstu eitanāziju). Tie slimie, kas dzīvo kā dārzeņi un kurus pie dzīvības uztur tikai kaut kādi medicīniski brīnumi, ir lielākais egoisma paraugs - jo cilvēka radinieki baidas par to, kā viņi jutīsies pēc šī dārzeņa nāves. Un neviens jau nedomā par to pašu "dārzeni"! Un tieši tāpat ir ar pašnāvniekiem, viņi arī ir slimi (un tas ir fakts, jo jebkuram veselam cilvēkam ir pašsaglabāšanās instinkts un vispār neviens vesels cilvēks tā īsti neaizdomātos līdz pašnāvībai), tikai garīgi. Neviens no ārpuses nezina, ko tas cilvēks jūt, kādiem iekšējiem pārbaudījumiem viņš iet pāri, tāpēc ir ļoti egoistiski spriest par to, ka viņam, lūk, būtu jātiek pāri visam un jādzīvo. Tie, kuri spriež, ka pašnāvība ir slikta un pašnāvnieks ir egoists, patiesībā vienkārši baidās no tā, ko viņiem varētu sniegt tā pašnāvnieka nāve, kādas sekas tā radīs. Neviens jau nedomā par pašu pašnāvnieku.

Kāds pamatojums pašnāvībai? Kāpēc tieši tagad? Kāpēc neizdarīja to 10 gadu vecumā vai vēl agrāk? Visam pamatā ir kaut kāda īslaicīga problēma, kurai nevēlas tikt pāri (jā, iespējams ir morāli piekusis, bet tad jāmeklē palīdzība), nevis pēkšņa doma par izvēli - a vot es gribu nomirt šodien. Nu nav tā!

Ok, ir protams slimi cilvēki, nu kuriem vispār neko nevar ieskaidrot un palīdzēt... Bet tad atkal, kāpēc tieši tagad? Viņi maz aizdomājas par šo jautājumu?... Kas būs, ja nogaidīs kādu gadiņu vai divus? Varbūt kaut kas mainīsies un vairs negribēs izdarīt pašnāvību?

Man godīgi ir vienalga par tādiem cilvēkiem! Gribi mirt - aber lūdzu! Es tik tiešām neuzskatu, ka mana atbildība ir kādu atrunāt no nāves. Man vienkārī ir tīri ziņkārīgi, cik aprobežotai ir jābūt pasaules uztverei, ka ir tik milzīga vēlēšanās neko vairs ne redzēt, ne just, ne saprast, ne zināt...

Par tēmu-tā ir katra paša izvēle. Nekad neesmu nosodījusi kādu, kas izlemj beigt savu dzīvi vai spriedelējusi, ka viņam noteikti nekādas lielās problēmas nemaz nebija, viņš bija gļēvs, jo ar visu jau var tikt galā utt. Ne es to cilvēku pazinu, ne man tiesības spriedelēt, cik nozīmīgas bija problēmas viņa dzīvē vai kādas emocijas viņš pārdzīvoja. Tas, ka es piemēram, varētu bez maz tikt galā ar visām pasaules problēmām un uzspļaut visam kā tādam sīkumam, nenozīmē, ka visi cilvēki tā var.
Turklāt, daudzi pašnāvnieki ir slimi ar depresiju. Un es domāju depresiju to, kas ir slimība, nevis to, ''depresiju'', kas bieži apkārt dzirdēta ''vai man šodien nav ko vilkt, tāpēc man depresija''.
Es tieši tagad plānoju pārlasīt grāmatu par cilvēku, kuram bija maniakālā depresija un viņš beidza savu dzīvi pašnāvībā. Visa ģimene darīja visu, ko vien varēja viņa labā, bet viņš vnk nebija tāds, kā parastie cilvēki, viņa domu gājiens bija pilnīgi cits. Tāpēc man liekas, ka cilvēki, kuri nav depresīvi vai ar pašnāvnieciskām domām vispār nevar izprast, kas notiek to cilvēku prātos, kuri ir tādi.

Es vairāk biju domājusi to situāciju, kāda sanāk ar tādiem, kā rakstā aprakstītais - viņš vienkārši izskrien priekšā mašīnām. Ok, šoreiz vieta paglāba vīrieti no nāves.
Jūs sakāt, pašnāvnieki nav egoistiski? Nu, man jau nav žēl, ka viņi paši lemj par savu dzīvību, bet varētu padomāt, kā tas skars citus un es nerunāju par sērojošajiem radiniekiem. Svētdien uz tā tilta pietiktu ar sekundes neuzmanību no kāda šofera vietā, kur gājēji ir aiz nožogojuma un neviens nav radis aizdomāties, ka viņi varētu pēkšņi izskriet uz brauktuves un viss - šis vīrietis būtu miris un tas, kurš netīšām kļuvis par vēlēšanās izpildītāju, uz atlikušo mūžu nelaimīgs, jo notriecis cilvēku. Pie kam, nav zināms, vai šis vīrietis kādam bija atstājis pirmsnāves ziņu. Ja pašnāvības faktu nebūtu iespējams pierādīt, kādam nāktos pasēdēt gadiņus cietumā, lai gan dzīvot bija apnicis tam otram, nevis viņam.
Tas pats ar vilcienu mašīnistiem un tiem, kas lec uz sliedēm. Tas mašīnists taču to redz. Domājat viņam viegli pēc tam naktīs gulēt?
Tie, kas izvēlas beigt dzīvi lielā ātrumā un kā nenormāli nesās pa šoseju (Vairs to rakstu nevaru atrast, bet viens tāds pie mums, šķiet uz Daugavpils šosejas, varbūt maldos, bija, pats dzīvs, bet invalīds, pretī braucošā sieviete mirusi.). Iedomājieties, kā ir, kad viens tāds dodas jums tieši purnā, jo viņam vienalga, ka jūs arī mirsiet. Vienkārši, braucot mājās no laukiem, dzīve apstājas, jo kāds ir izlēmis beigt savu...
Momentā nevaru atcerēties nevienu citu tādu piemēru, bet tieši šāda veida egoismu es biju domājusi - kā var citam samaitāt vai vispār izbeigt dzīvi ar savu vēlmi mirt? Kāpēc kādam jābūt vainīgam vai bez jautājuma jāmirst kopā ar kādu, kam vienkārši viss apnicis?

Dzirdēju par vienu puisi, kas pakārās savas meitenes dzīvoklī.
Nu un tad vēl par vīrieti, kas dzērumā nosita sievu un pakārās 2 pabērnu priekšā.
Es vēl puslīdz saprotu, ka var neinteresēt, kā sveši cilvēki jutīsies par tavu pļeku uz asfalta, bet ko tādu nodarīt mīļotajam cilvēkam - WTF?

Troy, kam gribas mirt, lai iet uz mežu ar striķi un ziepēm. Kāpēc vispār kāds jāiesaista savā nāvē?
Neticu, ka Tu gribētu rīt no rīta uz sava auto motora pārsega pusaugu meitenes līķi, kurai vienkārši apnicis dzīvot. Vai tiešām Tev būtu vienalga, ka notrieci svešu meiteni un uztrauktos tikai par saviem tuviniekiem?

Piekrītu, ka vesels un garīgi stabils cilvēks nekāps vantīs. Ne pašnāvību taisīt, ne eklērus prasīt. Un tie, kuri ir slimi vai nestabili un to dara - ne man veselai esot izteikt spriedumus par viņu dzīvi vai ņirgāties par viņu motivāciju.

Man tādos gadījumos ir žēlu tuvinieku gan paša notikuma dēļ, gan tādēļ, ka viņiem būs jāklausās no svešiem apkārtējiem, dirsējiem, kuri mirušo pat nepazina, pārgudri secinājumi par mirušā cilvēka dzīvi un jūtām. Lūk, tiem cilvēkiem vajadzētu paklusēt.

Kāpēc kādam jābūt vainīgam vai bez jautājuma jāmirst kopā ar kādu, kam vienkārši viss apnicis?

Manuprāt, tas ir retorisks jautājums. To pašu var jautāt par jebkuru noziegumu. Kāpēc kādam jāmirst tāpēc, ka narkomānam vajag naudu jaunai devai un viņš izlemj uzbrukt? Kāpēc tantiņai jāpaliek bez iekrājumiem, jo kāds izdomājis aplaupīt viņas dzīvokli?
Tieši tāpēc dzīva ir ļoti sarežģīta lieta. Jo notiek lietas, par kurām paskaidrojumus un atbildes neviens nevar sniegt. Ja kādam aiziet ciet, tad bieži vien cieš nevainīgi cilvēki. Tā vienkārši notiek. Diemžēl.
Tiesa, es domāju, ka drīz šajā diskusijā uzradīsies karmiskās filozofes un sniegs atbildi uz šo jautājumu. Kaut kādu murgu saistībā ar iepriekšējo dzīvi un to, kā visi visu ir pelnījuši.

Tie, kas lec zem mašīnām, varētu būt tiešām prātu izkūkojuši, sadzērušies vai salietojušies. Es neredzu iemeslu, lai cilvēks skaidrā izvēlētos šo metodi, jo ir efektīvākas, mierīgākas un līdzcilvēku netraumējošas metodes.

Sodīt reālu mirt gribēju ir nedaudz bezjēdzīgi, bet, ja tas cilvēks pārdomā, tad tomēr gribētos viņam nedaudz pa seju sadot par tiem trakajiem mēģinājumiem.

Troy, kam gribas mirt, lai iet uz mežu ar striķi un ziepēm. Kāpēc vispār kāds jāiesaista savā nāvē?

Tieši tā, es pati slātu uz mežu.

Smieklīgi, ka lielākie pretinieki pašnāvībām/eitanāzijām utt. ir tieši tie, kuri nekad ne reizi mūžā nav izjutuši depresiju vai kādu citu problēmu. Nevajag domāt, ka speciālists visu atrisinās - katrs gadījums ir individuāls un daudz smagāks nekā virspusēji daudziem šķiet.

Nav mūsu ziņā izlemt, kuram ir tiesības mirt un kuram nē.

ja grib .lai taisa pašnāvibu , normali cilvēki par to nedomā .

Troy, kam gribas mirt, lai iet uz mežu ar striķi un ziepēm. Kāpēc vispār kāds jāiesaista savā nāvē?
Neticu, ka Tu gribētu rīt no rīta uz sava auto motora pārsega pusaugu meitenes līķi, kurai vienkārši apnicis dzīvot. Vai tiešām Tev būtu vienalga, ka notrieci svešu meiteni un uztrauktos tikai par saviem tuviniekiem?

Es, ja godīgi, neizprotu šo cepienu. Ja es izdomātu šovakar mirt, man būtu absolūti vienalga, ko padomā tas cilvēks, kam trāpos zem mašīnas riepām. Ja man kāds trāpītos, noteikti būtu šoks, bet sevi noteiktu nevainotu, jo manas vainas tur nebūtu, un to cilvēku arī nē, jo katrs izdara savu izvēli.
Es pret pašnāvībām laikam izturos ikdienišķi, jo mani vairāk ietekmē, piemēram, šis raksts http://www.tvnet.lv/zala_zeme/miluli/506844-varmaka_pamet_suniti_ar_kopa_sasietam_kajam_un_aizsietu_muti nekā diskusijas sākumā. Bet katram, protams, ir kaut kas savs, par ko šausmināties.

bet sevi noteiktui nevainotu

piemēram, šis raksts http://www.tvnet.lv/zala_zeme/miluli/506844-varmaka_pamet_suniti_ar_kopa_sasietam_kajam_un_aizsietu_muti nekā tas, kas ir diskusijas sākumā