Vai Jums nav kādreiz palicies skumji, domājot, ka jau kādam esat teikušas, ka viņu mīlat, ka ar kādu jau esat dzīvojušas kopā, varbūt pat bijušas precētas? Vai nepaliek dīvaini, ka tas viss jau ir bijis un tas nav nekas jauns, nekas, ka cits vīrietis, bet tomēr.. kas tāds jau ir bijis.
Pašai ir nepatīkami apzināties, ka mans vīrietis man nav pirmais. Nav vairs tā trīcošā sirds, mulsums, kas pirmo reizi, darot ko jaunu.. Ak, es jau paspēju aizdomāties, ka vajadzēja turēties pretī visiem pagātnes kārdinājumiem un gaidīt savu vienīgo, vai vismaz turēties ar nagiem pie pirmā nopietnā puiša.