57days, stāstu par Jelgavas cukurfabriku es zinu arī no otras puses. Tās kompensācijas nemaz tik izdevīgas nebija, taču brīdī, kad kāds paskaidro, ka "tā kompensācija ir izdevīga Tavai ģimenei, pats saproti!", sāc apdomāt, vai tas bizness tiešām ir tā vērts. Nebrīnītos, ja ar pārējām cukurfabrikām notikumi bija analogi.
Politikai ar to nekāda sakara? Kas tad tās kvotas izdomāja? Vai tikai ne ES, kuru noteikumus mūsu gudrās galvas pieņem bez acu pamirkšķināšanas? Tā jau nav politika, nē. Tāpat kā citi lieliski lēmumi, kuru dēļ mūsu valsts iedzīvotāji no savas nodokļu naudas tērē milzu summas privātiem uzņēmumiem, kaut vai tam pašam AirBaltic. Tāpat ParexBank un Liepājas Metalurgam. Neviens no šiem uzņēmumiem nestrādāja tik neefektīvi, lai nepiesaistītu privātos investorus uz izdevīgiem noteikumiem. Protams, ar tādiem noteikumiem, kādus uzstāda mūsu valdība, kā kredītu galvotājs, nevienam investoram pat prātā nenāks tur līst. Kāpēc valsts vispār to galvo? Tāpēc ka tajās 100 vietās sēž ieinteresētie. Viņiem tur savas štelles. Pēc visa tā, ko valsts šiem privātajiem uzņēmumiem ir palīdzējusi, mēs vēl piedevām no savas kabatas maksājam kompensācijas Karginam un Krasovickim, pie kam drīz sāksim maksāt arī Flikam, Lipmanam un Zaharijam.
Mazajiem uzņēmējiem valsts nedod pāris tūkstošus aizņēmumā, lai varētu modernizēties, uzņēmums spētu izturēt konkurenci un nebūtu jāslēdz, bet te mēs miljonus grūžam uzņēmumiem, kuru īpašnieki sava uzņēmuma problēmas, miljonāri būdami, varētu risināt no savas kabatas. Un šos lēmumus arī pieņem politiķi. Jebšu par valsts galvojumu kredītam mums vairs neatbild Finanšu ministrija?
Uzpūsto valsts aparātu varētu nomazināt, ja būtu normāla atbalsta sistēma privātajiem uzņēmējiem, jo šajā gadījumā darbavietu jautājums kompensējas, taču tā nenotiek. Un atkal - kurš atbild par atbalsta sistēmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?
Paša valsts aparāta izdevumi ir neadekvāti, arī tas nevienam nav noslēpums, taču arī šis jautājums netiek pārskatīts. Un tā es varētu turpināt, ilgi.
Atbilde Kristai - mūsu ekonomika turas uz strādājošo nodokļu iemaksām un pamatīgi uzpūsta burbuļa, kas bāzējas uz ārējiem parādiem.