Neceru, ka kāda varēs palīdzēt, taču ir vērts mēģināt...
Kopā ar savu draugu esmu jau vairāk kā 4 gadus. Ļoti mīlu viņu un zinu, ka arī viņš mani. Jau 3. mēnesi esmu Francijā un pēc 3 nedēļām atgriezīšos Latvijā pavisam. Galvenā problēma ir attiecībās no attāluma...
Viņš ir viens no privātīpašnieciskajiem puišiem. Viņš to argumentē ar to, ka mīl mani un uztraucās par mani. Savas attiecības uzturam caur skype, vienu reizi šajā laika periodā biju arī uz 9 dienām atgriezusies Latvijā. Problēma ir tajā, ka viņš vēlās zināt katru manu soli šeit. Katru dienu sazvanāmies un sarakstāmies. Tiklīdz neesmu viņam pateikusi, kur eju vai ko daru viņam liekas, ka esmu aizmirsusi par viņu vai ar mani kaut kas noticis. Mums par to ir bijuši vairāk strīdi - godīgi sakot no manas puses, jo es nevaru izturēt, ka mani tik drausmīgi ierobežo. Tas ir tāds kā morālais terors. Es saprotu, ka viņam ir grūti, bet viņš vispār neprot dzīvot bez manis. Viņam visa mana dzīve griežas ap mani, taču es dodu priekšroku brīvībai - esmu daudz haotiskāka un man patīk baudīt dzīvi - man patīk ceļot, priecāties par to kas apkārt un es dievinu spontānas idejas un bohēmu. Es esmu vieglprātīga un to atzīstu - taču esmu jauna, man ir tikai 21 un nekad es neiegūšu no dzīves daudz kā šajos jaunības gados. Es pavisam droši zinu, ka mana dzīve mainīsies, kad pienāks laiks - bet tas noteikti vēl nav tagad. Jā, protams varu izšķirties no sava drauga - bet es to nevēlos! Es vēlos veidot savu dzīvi tieši ar šo cilvēku. Viņš ir pavisam citāda rakstura nekā es - viņš ir ļoti apdomīgs un pirms kaut ko dara viņam jāizvērtē visi plusi, mīnusi un viss. Viņš nav pavisam spontāns, bet viņam ir ļoti liela atbildības sajūta. Ar viņu es jūtos droši, viņam varu uzticēties un varu arī uz viņu paļauties.
Problēma kāpēc rakstu ir uzradusies tagad, 3 ned pirms man jābrauc uz mājām. Viņš ir galīgi sašļucis, nerunā ar mani normāli. Tikai visu laiku atvainojās par to, ka mani ierobežo, ka ir slikts un ka viņam nav pašvērtējuma. Man absolūti nav ideju kā pacelt viņa ego... Man liekas, ka viņš domā, ka es šeit dzīvojot vispār par viņu nedomāju, ka man ir jautri un ka es viņam varētu nezvanīt, nerakstīt utt. Tā nav un es nespēju viņam to pierādīt...
Kā jums liekas ko lai es daru?
Kā lai es lieku viņam pasmaidīt? Viņš ir pilnīgi tā kā depresijā...
202
