Daudz no iepriekš minētā un, acīmredzami, ačgārnā minētā..
Par izmaksāšanu agrāk bija neērti, tagad jau esmu iemanījusies to uztvert kā komplimentu - kāpēc jāuztver sevi par ubadzi, ja puisis tikai grib Tev sagādāt rūpju-brīvu dienu, sniegt Tev prieku. Tā taču ir tikai nauda!! Vadāšana arī nešķiet obligāta, bet jauki, ja izvadā/ir ar ko..
Nepatīk lieka uzbāšanās jau pirmajā randiņā, izrādīšanās, pārāk jūsmīgas sms vai zvani pēc tam, pārak zems pašvērtējums, nekopta āriene un sviedru aromāts (dievinu labi viegli smaržojošus džekus, neatkarīgi smaržas vai šampūns), piekrītu par izvēlēs iespējām vai vienkārši izplānotu vakaru nevis "ko vēlies darīt?/ko daram?", puķes liekas bezjēdzīgas, jo reti līdz mājām izdzīvo un visu dienu līdzi jāstaipa, jādomā, kur nolikt un roka aizņemta, skaļa balss, pa visu telpu vai augsts balss tembrs, puiciska un nepašpārliecināta uzvedība (jā, neveikli uztraucies ir ok, bet koptēlā var just, vai taustās tumsā nezināmā virzienā, vai vienkārši satraucies), runā tikai sliktu par ģimeni, nestāsta neko, bet gaida, ka visu norunāšu, jautājums "pastāsti (vēl) par sevi" it īpaši, ja vairākkārt. Tas tā uz sitienu.
Daudz randiņu kā randiņu nav bijuši. Patīk attiecības, kas iet nevis jau pirmajā vakarā bučoties un gultā, bet iepazīstot kārtīgi pirms reālu attiecību uzsākšanas. Varbūt skanēs mazliet iedomīgi, bet būt kopā ar mani ir privilēģija nevis "nākamā (rindā)!". Līdz ar to vismaz no savas puses varu apsolīt nelaišanu pa kreisi un 'rezerves' variantu nemeklēšanu..