Iespējams, es ļoti maldos un tas viss ir tukšs uzpūtenis, bet, ja Cataleyas komentāri ir patiesi, es to uztveru kā iespēju pa mazu durvju spraugu paskatīties pa tās pasaules durvīm, kurā es nedzīvoju un nepazīstu. Un ne ar vaļēju muti (pozitīvā vai negatīvā šokā), bet gan ar mazliet piepaceltām uzacīm un būtisku vielu pārdomām par to, kā pasaulē notiek, kādi ir cilvēku raksturi un ko es no tā varu mācīties, izesencēt sev. Ir realitāte, kura man (kā, atzīstos, visnotaļ parastai mirstīgajai bez dižciltīgiem radurakstiem vai radiniekiem, kuri nulles savos kontos vienkārši vairs nespēj saskaitīt, jo to ir tik daudz, ka jūk) ir pasveša un tajā ir absolūti normāli personīgie šoferi, helikopteri un varbūt kādam arī dibena slaucītāji, bet nezinu, vai tas dod tiesības kādu tāpēc vien grauzt nost. Te var vilkt paralēles ar kādu citu foruma lietotāju (piedod, ka netieši Tevi pieminu!), kura pat sadzīviskās tēmās nedrīkst iepīkstēties par to pasauli, kurā viņa dzīvo ārpus Latvijas robežām, jo nu ārprāts - vienkārši sienam pie kauna staba un peram nost! Labāk pameloties, lai ir tā, kā visām pārējām, nedod Dievs, Tu kaut kā pat neapzināti atšķirsies!
Kas attiecas uz mani - es īsti neesmu no karalieņu tipa. Dažkārt man pat mazliet žēl par to. Esmu bijusi uz randiņiem gan ar vīrieti, kas ar savu jahtu izvizina, gan ar tādu, kas uz romantisko vakara pastaigu pa pludmali aizvizināja diezgan sagrabējušā "Hondā". Un abi viņi bija vienlīdz forši, inteliģenti un asprātīgi manās acīs.
Ai, vispār ir stulbi moralizēt un kādam mācīt dzīvot, katram tik un tā savi dubļi (vai piena upes ķīseļa krastos) jāizbrien, es te absolūti nevienu negribēju kaunināt, bet man ir nesimpātiska tā situācija, kura, objektīvi lasot, ir vērojama te - pameta kaulu un sākās tāda mazliet suniska plosīšanās.
Visbeidzot par tēmu - randiņos man nepatīk garlaicība. Viss pārējais, nu gandrīz viss, ir labojams un visādi traktējams. :)