Neziņa un bailes par nākotni

up

Kad es domāju par šo, tad es skatījos uz dzīvi reāli - kura ir tā profesija, kur es varēšu a) ātri atrast darbu, tātad, iegūt pieredzi un stāžu, b) studiju gados normāli iztikt c) pavilkt mācības un darbu reizē d) pāriet ar jau iegūtu bagāžu uz citu darba nozari/sfēru, ja būs nepieciešams.

Ļoti jauki, ka tu apzinies, kas tev patīk un kas saista, bet mans viedoklis tomēr ir skarbs un piezemēts - dzīve ir dzīve un ar ritmikas skolotāja izglītību tu varēsi max. 1 pedagoģisko slodzi pa visām pilsētas skolām savākt.

Ar sportu esi uz Tu?
Ej uz Sporta akadēmiju, vari izmācīties sporta zinātni un ceļi vaļā uz bērnu mācīšanu, medicīniskā ievirze arī, papildus pelnīšanas iespējas dažādu grupu vadīšanā, kaut vai dejošānā, būs apakšā anatomijas teorētiskais pamats utml. Un nebūs tik šauri, kā ritmikas skolotājs (kas tā vispār ir par mācību iestādi?)
Un kas Tev liek visu mūžu sēdēt savā pilsētā, kur nav attīstīšanās iespējas?

Man ir ļoti līdzīga situācija, vienīgi palicis vēl nākamais mācību gads, ko domāt. Bet nu ir traki ar to izlemšanu. 3 gadus bija tā, ka idejas bira no visām pusēm, vienu gadu bija pārliecība par to, nākamajā jau pārdomāju uz pavisam citu sfēru... Un tagad vairs nesaprotu, ko patiešām gribu. Labi, gribēšana ir viens, bet liekas, ka pēc mācībām neatradīšu iespēju strādāt savā sfērā. Arī iespēja ''finansiāls atbalsts no ģimenes'' atkrīt.

Es studēju to, kas man patika, jo uzskatīju un vēl tagad uzskatu, ka nav pilnīgi nevienas profesijas un studiju programmas, kura 100% garantē darbu un milzīgu algu pēc tam. Ja tāda būtu, tad visi to studētu, jo garantēts darbs. Manuprāt, jebkuras profesijas labs speciālists bez darba nepaliks. Labs frizieris, advokāts, ārsts vai kāds cits - nu nepaliks. Viena paziņa horeogrāfos studē un skeptiķi var iet piecas mājas tālāk - viņa ir izcila un es šaubos, vai paliks bez darba, kad pabeigs studijas.
Jāskatās kāds tu esi cilvēks. Es piemēram, nespētu studēt to, kas mani neinteresē, tikai tāpēc, ka visi saka, ka baigia labi, vai tjipa baigo naudu varēs raust. Ja mani neinteresē, tad rezultāti būs viduvēji(ja vispār pabeigšu, jo kaut kāda nākotnes nauda, kura pat nav nekāda 100% garantija, man kā motivācija nestrādā) un viduvējs speciālists...nu diez vai es tur kkādu baigo piķi raustu. Būtu tikai tērējusi savu laiku mācoties to, kas neinteresē. Bet ir cilvēki, kuri iet un mācās to, kas neinteresē, spiež sevi un izdara.

Bet man liekas, ka galvenā problēma ir fakts, ka tu, kā pati saki - nevēlies mācīties. Un ja nevēlies, tad vienalga, ko tu izvēlēsies, tev diez vai būs prieks un interese, jo tu vispār nevēlies to procesu. Varbūt tad vērtīgāk ir izlaist vienu gadu, pieteikties kkādos brīvprātīgajos(esmu dzirdējusi, ka citi tā dara) un varbūt pēc gada tu zināsi, ko 100% vēlies studēt, nevis iesi studēt tikai studēšanas pēc.

Uzskatu, ka Latvijaa tik daudzi jaunieshi iet macities, pat nezinot, ko vinji grib. Tad nu,luk,tas ir pilnigi nepareizi un aplami. Ja tu nezini, ko tu gribi darit,tad kadelj tev nepanjemt gadu brivu - aizbraukt brivpratigaja darba, pastradat uz citu valsti? Es to esmu izdariijusi un pilnigi neko nenozeloju, jo pieredze, kontakti, ko esmu ieguvusi te,ir nenovertejama, tagad esmu gatava universitatei. Un kas to lai zina,varbut macisos saja valsti.

Milja meitene, neej macities,ja tu nezini,ko velies darit..

Uzskatu, ka Latvijaa tik daudzi jaunieshi iet macities, pat nezinot, ko vinji grib.

++++
Pati to redzu no savas pieredzes - septembrī sākām mācīties 3 cilvēki, tagad ir palikusi mazāk par pusi, esam tikai 1. kursā! Daudzi saprata, kas tas viņus neinteresēja, jo lielākā daļa no viņiem bija gājuši vecāku mudināti utt.

Playpause, manuprāt, ne vienmēr tas darbojas, jo bieži vien arī pēc gada un diviem cilvēks joprojām nezina, ko vēlas darīt, un pēc tam atgriezties skolas solā ir vēl grūtāk.
Privātajos dārziņos pat ļoti labi maksā audzinātājām, vēl ir variants vērt vaļā savu deju studiju bērniem, bet, cik noprotu, neesi no Rīgas - tad jāskatās, kāds ir pieprasījums tavā pilsētā.

Solo, 3 cilvēki?

Sharlote, jaa, es zinu,ta atkal ir otra puse- daudzreiz cilveks pat pec tam neiet macities, bet lielakaja dalja gadiijumu jaunietis spej saprast, uz kuru virzienu iet. Man ir diezgan daudz draugi, kuri shadi ir atradushi savu dzives celju un tagad macas/strada joma, kas patiesham patik.
Uzskatu,ka izglitiba ir jaiegust, tachu ne visiem. Citam varbut neder augstskola, tadelj var atvert savu uznjemumu. Pazistu divus cilvekus,kuri nav macijushies augstskola ne dienu,bet strada darba, ko patiesham dievina. Viens atvera savu uznjemumu, otrs strada marketinga joma.. Ta,luk,ari var notikt, tadelj nevienam nevajadzetu izlemt - iet tev macities vai nee. Es ari jutu spiedienu no vecakiem un draugiem, bet tikai es varu izlemt,ko dzive darit, kur tiekties, ko panakt.

Mana mamma macijas augstskola (pirms 5 g. uzsaka), kur no sakuma grupa bija 15 cilveki, tachu pec tam grupa palikaa 4!!!!!!! Shogad ari visi 4 beigs. Tatad vairak ka puse aizgaja.

Voi, nevis 3, bet 32 cilvēki :D

Parakstos zem katra Heartkiller vārda.

Es jau vairākkārt esmu izteikusies par līdzīgām tēmām, bet tomēr. Pati es arī nespēju izlemt - ir jomas, kurās es jūtos kā zivs ūdenī, bet ir tādas, kurās maksā salīdzinoši vairāk un ir labas izredzes pēc tam. Neuzskatu, ka ir jāstudē tas, kas nepatīk, jo pats studiju process būs izmocīts.

Es, piemēram, nespētu studēt to, kas mani neinteresē, tikai tāpēc, ka visi saka, ka baigi labi.

Šim es pilnībā piekrītu, jo pati studēju jomu, kura mani nesaista, interesē tikai atsevišķas lietas. Protams, ir daudz labu lietu, bet tas neatsver to, ka man nav laika vairs gandrīz nekam. Visādi rakstu darbi, kontroldarbi, eksāmeni - par jomu, kura ir tik neinteresanta ir tīrās mocības. Pati vēlējos studēt kaut ko saistībā ar mākslu, bet tad man viens ieteica medicīnu, cits programmēšanu, cits farmāciju, jo uzskatīja, ka manis izvēlētā joma ir un būs nevienam nevajadzīga. Tagad es domāju, kā izvilkt šo diplomu un beigās piemācīties to, kas man interesē. Padomā, vai tev to vajag?

Ieteiktu īpaši neiespringt - galvenais, noliec labi eksāmenus, lai ir iespēja nākotnē pretendēt uz budžetu. Bet būtībā, ja neesi 100% pārliecināta, ieteiktu tiešām nekur neiet, tas ir velti izčakarēts laiks, enerģija. Cik man pazīstamu nav izstājušies, daži vēl bija paņēmuši kredītu mācībām un tagad raujas, lai atmaksātu. Labāk pastrādā, iekrāj naudu, ja iespējams - tad arī redzēsi reālo dzīvi, kā nauda nāk un kā tā iet, vispār veidosies reālāks skats.
Un par skolotāju - nav jau tik traki. Vismaz pilsētas skolās (ne tikai Rīgas) skolotāji pelna tīri ok. Un ja tā ritmika nav tik ļoti pieprasīta, neviens neliedz izmācīties klāt papildus specialitāti, ir taču skolotāji, kas māca pat 3 mācību priekšmetus (tas gan vairāk lauku skolās) - varēsi gan nopelnīt, mācot ko citu, gan darīt to, kas patīk, attiecīgu ritmiku :)

varbūt aizpildi testu http://www.lu.lv/gribustudet/ieteikumi/ka-izveleties/
daudz jautājumi, bet vismaz man pavēra skatu uz tādām profesijām par kurām nebiiju domājusi
un uzdod sev jautājumus- patīk strādāt vienai? plašā kolektīvā? ar cilvēkiem? vai birojā pie galda?

Skolotāju alga ir viens jautājums, otrs jautajums ir attieksme pret skolotāju, gan no skolas vadības puses, gan no skolēnu puses. Ir dzirdēti šausmu stāsti :) Alga... nu, kas kuram skaitas "tīri OK". Labāk mācies par kaut kādu sporta skolotāju, sporta deju skolotāju, aerobikas treneri, utt, tā, lai var stradāt arī privātaja sektorā, ja nu kas.

Man ir līdzīgi.
Man piesiasta multimediji. Es vēlos mācīties šo programmu, taču, man šķiet, darbu pēc tam būs nereāli atrast. Skumji, ka tā. Tāpēc nezinu, ko lai tālāk mācos, ko darīt.

man šobrīd ir tieši tāda pati situācija. es jūtos nožēlojami, jo tūlīt beigsies pieteikšanās studijām, bet es pat nezinu, ko lai iesāk,