Jaukā diskusija

kā es atkal vēlētos just samilesanās sajutu... ka mazs bērns, kas vel neaptver, kas īsti ir dzīve

Šodien jau ir palikušas 30 dienas kad mans puisis braukš mājās! Gaidu un skaitu dienas!

Pacelšu :)

Bijuši daudzi un mīļi, bet tagad "uz sitiena" neatceros. Pēdējais, kas pirms dažām dienām piedzīvots - ar puisi naktī gulējām, es viņam kaut kā ieriktējos uz krūtīm, un viņš miegā noteica "Es mīlu Tevi" un tāds pats, acīm ciet un samiegojies, iedeva buču un piespieda sev klāt. :))))

Man patīk, ka mans draugs šad tad mēdz ar mani runāt tādā smieklīgi- mīļā, nedaudz bērnišķīgā balsī. Izklausās pēc kaut kāda multeņu tēla.Ne ar vienu citu viņš tā neatļaujas runāt.
Vēl viņš saka, ka man piemīt šausmīgi daudz dīvainību. Un beigās vienmēr piebilst, ka tieši tās manas dīvainības viņš mīl.
Vienu vakaru draugam bija ilgāk jāstrādā, tāpēc pārradās mājās naktī, kad es jau gulēju. Pamodos no bučas uz deguna un tik priecīga "Čau" it kā būtu jau rīts un būtu laiks celties, nevis nakts vidus.
Varētu daudz uzskaitīt, bet tās ir pirmās lietas, kas nāk prātā.