Bet ja cilvēkam šīs literatūras lasīšana dod labas emocijas, tad kāpēc lai viņa to nevarētu lasīt? Kāpēc viņai būtu jālasa tas, ko citi gribi vai tas, ko kkādi citi uzskata par labu?? Kad viņa gribēs pati lasīt ko citu, tad viņa arī to sāks darīt.
Man, piemēram, ir vienalga, ko citi cilvēki lasa. Galvenais, ka viņi vispār lasa, nevis bola acis, kad tiek pieminēti tādi vārdi kā ''grāmata'' vai ''lasīt''.
Man ir draudzene, kur lasa Sīkretus un tamlīdzīgās grāmatas, kas man škiet pēdējais sviests, bet tā ir viņas izvēle. Ne man tagad norādīt viņai, ko lasīt vai kādā valodā lasīt. Katrs lasa, ko viņš vēlas. Es lasu latviešu un angļu valodā, bet tā ir mana izvēle un nevienam nav tiesību man norādīt, ka man tagad vajadzētu sākt lasīt krievu, dāņu vai franču valodā. Negribu un nelasu tajās valodās.
Man šķiet, ka lai nu kas, bet lasīšanas paradumi ir tāda privāta un subjektīva lieta un tur katrs var darīt ko un kā vēlas. Gaumes dažādas. Vienu interesē ''Fifty shades of boring'', bet cits atzīst tikai filozofu darbus. Katram savs.