mīlestība ?

Randinjoshana ir iemiileeshanaas nevis miilestiiba.

Mums nemaz nebija tā randiņošanas perioda.

Es būtu gatava upurēties viņa dēļ, lai gan esam kopā tikai 10 mēnešus. Jūtas patiešām ir stipras, bet neapgalvoju, vai tā būtu tā īstā mūža mīlestība.

Parunāsim par to, kad būsi upurējusies. Kad brīdis pienāk, domas var mainīties. Un kas nu kuram ir upurēšanās. Bet vēlu visu to labāko!

tās spēcīgās jūtas visticamāk ir rozā brilles un iemīlēšanās, kad abi viens bez otra nevar. paātrināta sirdsdarbība, bezmiegs, apetītes trūkums vai kā nu kuram tas izpaužas, nav normāls organisma stāvoklis, tāpēc ir pārejošs. jā, bet tajā brīdī ir sajūta, ka tā ir mūža mīla, bet mīlestība ir pavisam citas sajūtas. rodas vēlāk.

Viņš man pateica, ka mani mīl pēc trīs mēnešu pazīšanās. Pēc vēl pāris mēnešiem sākām dzīvot kopā. Lai es saprastu, ka viņu tiešām mīlu, nevis esmu tikai iemīlējusies, man vajadzēja vairākus gadus, kuru laikā paspēju ar viņu apprecēties, izšķirties, sākt vairākas citas attiecības un tikai tagad pēc tā visa sapratu, ka mīlu viņu, un atkal esam kopā.

Nav jau arii obligaati jaabuut tam randinjoshanas periodam, saakt kopdziivi var arii pirmajaa satikshanaas dienaa.
Tachu, lai shii kopdziive paarietu naakamajaa stadijaa un ilgtu gadiem (veelamajaa variantaa liidz dziives galam :D ), jaabuut kam vairaak par iemiileeshanos, un taa vareetu buut taa saucamaa "miilestiiba".

P.S. Es te neiekljauju variantus - materiaalaa ieintereseetiiba, pieradums vai arii "neko labaaku netaradiishu", "esam kopaa beerna deelj" u.tml, bet domaatas ir abpuseejas juutas un abpuseeja veelme bez jebkaadiem blakus faktoriem un apstaakljiem.

Kopā jau bijām kādus 4 mēnešus, kad pateicām, ka mìlam viens otru. Kopā esam gadus piecus. Dzìvojam arì kopā.

Pateicu pēc aptuveni gada draudzēšanās,viņš ātrāk. Šobrīd man jau ir pateikts,ka mani mīl,es gan nemīlu,esmu tikai iemīlējusies,bet neatteiktos,ja pāraugtu mīlestībā. :)

Anastasija esi atpakaļ kopā ar vīru? Super! ;)

Anastasija esi atpakaļ kopā ar vīru? Super!

Jā! Nekad pat nevarēju iedomāties, ka tā var notikt. Pati joprojām neticu. Domājam par laulībām atkal, bet liekas kaut kā jocīgi-precēties ar to pašu cilvēku otru reizi. Tādas kāzas kā pirmajā reizē rīkot nevar-radi, draugi domātu, ka vienkārši atkal uzprasamies uz dāvanām :D

Par pāri kļuvām jau pirmajā randiņu nedēļā. Lai saprastu, ka mīlam viens otru, viņam pagāja tieši mēnesis, man kāda nedēļa ilgāk. Oficiāli sākām dzīvot kopā pēc, apmēram, 7 mēnešu ilgas kopā būšanas, bet regulāri (katru dienu) nakšņojām kopā jau pēc kāda pusotra mēneša.

Vispār kopā sākām dzīvot pēc 4.randiņa :D
Pēc 4 mēnešu kopā būšanas ievācāmies vienā dzīvoklī, pirms tam pārsvarā pie viņa dzīvoklī dzīvojāmies. Uz manu dzīvokli parasti pa dienu devāmies, lai pavadītu laiku ar maniem zvēriem.
Mīlestībā atzināmies pēc 3 mēnešu kopā būšanas. Jā mums arī viss ātri notikās, bet ne mirkli to nenožēlojam :)

Mana otraa puse atzinas milestiba, pec kada gada kopdzives, tapat arii es.. bet, pirms pusgada izskiramies. abi uzsaakma jaunas attiecibas, un TAD SAPRATAM, ka viens otru patiesham milam, un velamies but atpakal kopa, kad skiramies sarunajam tik daudz riebigu lietu viens otram, bet tagad esam laimigaki par laimigiem. Atzities jau ir vienkarsi, bet vajag ari saprast vai tu mili so personu vai so pieradumu.

Anastasija, tā kā vienu reizi jau esat nodevuši uguņus, šoreiz būtu pieklājīgi salaulāties pa kluso :D

Anastasija ja man būtu tavs variants, tad nopirktu smuku kleitiņu, jaunus gredzenus, paņemtu fotogrāfu un tikai ar lieciniekiem to lietu izdarītu! :)
Un pēc tā izsūtītu visiem radiem un draugiem fočenes, kā paziņojumu par slepenajām kāzām :)

Dzīvoju kopā 3 gadus, laikam, vēljoprojām neesmu iemīlējies... Iespējams, ka īsti vēl neesmu sapratis ko nozīmē mīlestība. :)