Esot attiecībās, iepatīkas kāds cits

Man tā nav bijis. Nezinu, kā rīkotos. Viss atkarīgs no izveidojušās situācijas. Saprotams ir tikai tas, ka kaut kas nav kārtībā jau esošajās attiecībās, ja iepatīkas kāds cits vai arī pavasaris galvā! :D

and here we go agen

again

Nav tā bijis.

Ir gadījies, nebija viegli,ar esošo draugu attiecības tādēļ bojājās, bet pārgāja pats no sevis.

kads tev labums, ja zinasi kuras anonimas personas ir bijusas sada situacija. interesantaks jautajus butu-KA IR JARIKOJAS SADA SITUACIJA!

jaizverte vai tas jaunais ir to verts, lai partrauktu esosas attiec.

Neko nedarīju,gaidīju,kad tas pāries pats no sevis.

Man tā ir bijis! No sākuma neko neteicu, gribēju nogaidīt, varbūt nemaz neiepatikās pa īstam.. Galvenais-tas puisis Rīgā bija tikai dažas dienas, tāpēc aizbrauca, neredzēju vairs, pārgāja.. Un tagad ļoti priecājos, ka draugam neko neteicu, jo iespējams attiecību vairs nebūtu! Tiesa gan,reizēm sirdsapziņa grauž par to...

Nu ir tā, ka pašreizējās attiecības ir labas, bet pagātnē visādas sliktas lietas bijušas, bet tagad iepaticies viens no manas skolas, mēs katru dienu sarakstāmies, pat līdz rītam. Bāc, nezinu, ko lai iesāk. Tagad pārtraucu ar to puisi kontaktu, bet kaut kas velk atpakaļ. Varbūt tikai aizraušanās un īslaicīga. Eh.

Nesteidzies un nogaidi!
Ja draugu mīli, pēctam pati nožēlosi un nekas vairs nebūs kā agrāk... es no savas pieredzes...

Tur jau tā lieta, ka nezinu, vai mīlu. Mums ir attāluma attiecības.

nu ja attaluma attiecības tad izvērtē vai tās ir īstas attikecības
un cik tev gadu, ja kādi 20 tad vel var mainīt džekus :D

Ir bijis tā. Iepatikās puisis ļoti. Divas nedēļas saskrējāmies, bet tīri draudzīgi. Līdz gadījās pabučoties, kas mani nogalināja, nevarēju draugam paskatīties acīs. Turpinājām saskrieties, arī pabučoties, bet zināju, ka neko vairāk nevar, jo bija puisis. Izšķīros. Ar otru puisi pārgulējām.. un tā tas arī beidzās. Tagad praktiski nekontaktējamies, pat īsti nesveicinamies. Nespēju piedod ne sev, ne viņam.

Ļoti nožēloju savu lēmumu. Vairākus mēnešus nevarēju saprast, vai šķiršanās bija labs lēmums.. reizēm arī tagad par to iedomājos. Jo savu draugu mīlēju, ļoti, bet parāva mirkļa vājība. Vismaz pietika prāts izbeigt ar viņu visu, nesāpinot vēl vairāk.

Iesaku aizmirst otru puisi, ja savs draugs ir svarīgs.

Man tagad tā ir, ko darīt-nezinu. Man ir attiecības vairāk kā 6 gadus, bet puisim ir atkarības ar kurām vairs nav spēka man cīnīties, un sanāca iepazīties ar citu puisi, esam tikušies 2 x, bieži sazinamies, un viņš ir pavisam savādāks. esmu apjukusi un nezinu ko darīt, bet liekas, ka beigās palikšu viena.... un viņiem abiem ir darbs, kas prasa biežu braukšanu ārpus LV. Jūtu, ka esošās attiecības pasliktinās dēļ jaunā puiša, bet nezinu vai ir to vērts.

Ir tā bijis, sava neizlēmīguma dēļ pazaudēju abus :D

Tas cilvēks ar kuru jau ir attiecības ir pārbaudīts dažādās dzīves situācijās, bet tas kurš vienkārši iepaticies var tikai likties jauks un labs, dzīve vēl neko nav parādijusi. Derētu par to padomāt pirms mesties dēkā aizmirstot savu otro pusīti ar kuru ir attiecības.

Jā, tā bija. Nekad neaizmirsīšu kā tas otrais puisis, ar kuru sarakstījos, man reiz uzrakstija - skriesi pakaļ diviem zaķiem, nenoķersi nevienu. Es tikai pasmējos, beigās, protams - paliku viena :D

Esmu bijusi tādā situācijā savās pirmajās attiecībās. Tās attiecības tāpat gāja uz beigām un bija vispār ļoti neveselīgas. Tā nu jaunā simpātija, kas patiesībā bija arī labs draugs dažu gadu garumā, deva drosmi man to murgu pārtraukt. Nekas vairāk par sarunām mūsu starpā nebija līdz izšķīros. Tad gan sanāca tā, ka no vienām attiecībām ielecu nākamajās, kas manā gadījumā radīja lielu haosu galvā, kamdēļ arī tās attiecības tomēr pati izbeidzu, jo jutu, ka bija nepieciešama pauze un laiks pašai sev.

Man tā ir šobrīd. Tā kā šī brīža attiecības nav ideālas, domāju, ka varbūt jāpamēģina ar to otru satikties. Bet tad vienā brīdī sapratu, ka tā nav laba doma. Ok, ar to otro šobrīd baigi forši sarakstīties, ir sanācis patusēt kopā, ir abpusējas simpātijas un tiri piri, bet nu nevar zināt, kāds viņš būs vēlāk, kad iepazītu vairāk. Šobrīd cenšos pārtraukt ar viņu kontaktu, jo saprotu, ka nebūs labi. Man jau tagad brīžiem sirdsapziņa grauž par to vien, ka ar viņu sarakstos, kur nu vēl, ja sāktu tikties un kaut kas tur bīdītos vairāk. Saprotu, ka tā ir tikai aizraušanās un uzmanības trūkums, ko šobrīd pilnvērtīgi nesaņemu no sava puiša.