Man bija jēga, jā. Ļoti daudz uzzināju par sevi, par profesijām kā tādām, par iespējām utt. Es vidusskolā ļoooti gribēju iet par psihologu mācīties, jo ļoti patika un padevās psiholoģija, parunāju ar psiholoģijas skolotāju un sapratu, ka tas galīgi nav tas, ko gribu un ko man vajag, tā man tāda simpātija pret psiholoģiju bija kā tāda, bet ne vienmēr vajag/der tas, kas patīk. :) Arī šajās konsultācijās to tikai apstiprināju.
Neviens ar pirkstu neparādīs un nepateiks, kur jāiet un kas jādara, bet ir cilvēki, kuri var palīdzēt sakārtot visu pa plauktiņiem, palīdzēt vismaz īsto virzienu atrast.