Change your life

Kādi komentāri?

Īstenībā sanāk aizdomāties bieži, bet visbiežāk, tas arī paliek domu līmenī, jo vai nu šīs pārmaiņas ir pārāk grūtas, lai saņemtos vai arī tas nav tik svarīgi tajā brīdī.

Katru nedēļu aizdomājos, katru nedēļu cenšos to arī mainīt vai uzlabot.
Piemēram, izdomāju, ka gribu skaistāku augumu. Nu ko.. sportoju, mazāk saldumu utt.
Izdomāju, ka jāmaina garderobe, jākļūst nedaudz sievišķīgākai, jānomaina sporta krekli pret blūzēm.. sēžu, sūtu drēbes pa mazumiņam.

Salīdzinoši bieži. Ik pēc pāris mēnešiem man tādas pārdomas uznāk. Ir lietas, ko vieglāk mainīt un lietas ko grūtāk. Piemēram, izskatā jau droši vien ir visvieglāk, nereti izdomāju pirkt un meklēt labāku kosmētiku, izmēģināt kaut ko jaunu, nopirkt kādu atšķirīgāku apģērba gabalu.
Tad ir tās personības, rakstura pārmaiņas. Tās jau, protams, ir grūtāk mainīt, bet nereti man arī izdodas, teiksim, censties vairāk sevi savaldīt, tikt vieglāk ar dusmām, censties nebūt tik impulsīvai, ja pie strādā izdodas.
Bet visgrūtāk man iet ar ēšanas, gulēšanas paradumu mainīšanu un ar uzturēšanu sevi formā. Pamazām cenšos šīs pārmaiņas ieviest, jo es nevaru tā drastiski pēkšņi beigt ēst tik daudz šokolādi un katru rītu iet skriet, vai arī iet gulēt ne vēlāk kā vienpadsmitos vakarā. Šajās jomās īpašu panākumu man diemžēl nav. :D

Šodiena aizdomājos par to, ka pārāk daudz piesienos savam puisim..pati priecājos, ka sapratu to. Lai gan nebija viegli, bet atvainojos viņam par tām reizēm, kad reağēju pārāk asi.

man ir zināms, kādu dzīvi gribu un katru dienu daru visu tā, lai tas atbilstu tam, ko es gribu sasniegt. Visās jomās. Nav tā, ka pēkšņi vienā dienā izdomāju kaut ko mainīt. Sanācis ir laikam viss iecerētais līdz šim (vai arī man švaka atmiņa :D ), jo no manis vien tā mainīšanās atkarīga.

Atklāti sakot, par to, ka kaut kas būtu sevī jāmaina/jāuzlabo/jāuzspodrina iedomājos katru dienu, pat vairākas reizes. Katras dienas beigās cenšos sevi paanalizēt, lai saprastu, ko nākamreiz vajadzētu darīt savādāk, lai rezultāts būtu daudz labāks.
Man vēl daaaaudz jāstrādā ar sevi.

Atrodoties vai atgriežoties komforta zonā, nekas (man) nesanāk. Tāpēc vislielākās pārmaiņas manī kā personībā radušās un attīstījušās caur asaru straumēm jeb grūtībām. Saprotams, ka grūtības nav vieglas un patīkamas, ir gan bailes, gan nepārliecinātība, taču esmu sapratusi, ka attīstība ir neierobežota, ka man nav jāsasniedz kāda latiņa un tad apmierinātai ar sevi pietiks būs visu atlikušo dzīvi. Nē, visu laiku, soli pa solim jāpārvar sevi, jo tas ir to vērts, tās nianses, ko par sevi uzzinu, par to, ko varu un ko vēl ne. Dilemma vienmēr ir tur, ka sāp tāpat.

Pēc tam kaut kādi ēšanas paradumi un to maiņa šķiet sīkumi.

Pēdējā laikā ļoti bieži, bet es esmu cilvēks kas no viena grāvja otrā, nav labi, bet tāds raksturs.
Man gribas visu uz maksimumu, vai nu vai... Nez...

Un, gribas teikt, ka vislabākā manas dzīves atziņa ir "Visgrūtākā cīņa ir cīņa pašam ar sevi", tas nu fakts kas fakts.
Vizuālās pārmaiņas, lupatu kalns, kosmētika ir vien nieks no tā, ko saucu par sevis pārvarēšanu.

Pedejais lielais bums bija oktobri un ta ari turpinu veikt parmainas.

Pēdējā laikā manas domas ir tikai par un ap dzīves mainīšanu.
Lai kaut kas virzītos uz priekšu, man jāatrod cits darbs, tad jau viss notiks kā jānotiek. :)

Pēdējā laikā pat ļoti bieži domāju par to, ka dzīvi jāmaina. Noteikti gribu mainīt arī darba sfēru.
Ja kaut ko izdosies mainīt, tad mainīsies arī apkārtējā publika, bet tas ir tik ļoti svarīgi.

Vizuālās pārmaiņas, lupatu kalns, kosmētika ir vien nieks no tā, ko saucu par sevis pārvarēšanu.

Patiesi vārdi. Ārējais ir tikai čaula, ko mēģinām izmainīt domādami, ka tā arī redz mainīsimies iekšēji. Tur jau arī ir tā lieta, ka tavs lielākais pretinieks ir tava iekšējā daba. Āru mēs spodrinām uz kādu laiku tas strādā, bet vecais iekšā vēl sēž un nemainās. Mainot ārējo mēs maināmies iekšēji uz to brīdi, kad sev patīkam un esam apmierināti, bet līdz laikam kamēr pierod un, tad meklē jaunu tēlu. Bet neiet runa par sportu, jo sportam nav īsti robežu, to var pilnveidot visu dzīvi.

Man šāda tēma radās, jo man pašai sāk likties, ka es par daudz domāju par to un pievēršu pārāk lielu uzmanību. Ir labi pilnveidoties, bet es visu laiku gribu kaut ko mainīt, kaut ko uzlabot, ka mani arvien vairāk nomoca, ja kaut kas neizdodas kā iecerēts. Visam ir savs laiks, bet varbūt labāk atslābināties, nevis katru dienu piedomāt par to, ko es varētu labāk darīt.
Redzu, ka neesmu vienīgā, kas tik bieži domā, bet jums tas netraucē, tā tieksme visu laiku sevi padarīt labāku?

Ik pa brīdim manī rodas pārdomas par to, ka kaut ko varētu savā dzīvē mainīt. Es to sadalu dažādos posmos. Katrs no šiem posmiem maina gan dzīvesveidu, gan mani pašu. Uz to arī es tiecos.

Jā, jā, visi jau, protams, zinām aforismus, ka pārmaiņas notiek sākot no iekšpuses, nevis tikai ārēji. Tas arī zināmā mērā ir taisnība. Taču tas pats izskats, veselīga ēšana un sportošana principā ir rūpes par veselību un par savu ķermeni. Lai cik svarīgi, ka prātā viss ir sakārtots un nolikts pa plauktiņiem, bieži vien ārējās pārmaiņas ir sākums iekšējām, var jau būt arī otrādāk, tas ir atkarīgs no cilvēka. Manuprāt, ir vienlīdz svarīgi cilvēkam spēt "iekarot" gan savu ķermeni, gan prātu.

Redzu, ka neesmu vienīgā, kas tik bieži domā, bet jums tas netraucē, tā tieksme visu laiku sevi padarīt labāku?

Saprāta robežās - netraucē. Man ir noslieces būt perfekcionistei, tāpēc man dažreiz nākas sev atgādināt, ka ir jāpiebremzē sevi un nav jānosoda sevi par to, ka man vēl jādara tas un tas, lai kļūtu labāka. Zināma deva paškritikas ir veselīga, taču jāprot ir sabalansēt to ar veselo saprātu.

Cilvēkam psiholoģiski ir jābūt apmierinātam ar sevi, tas ļoti ceļ pašapziņu, palīdz un var mainīt daudzas lietas dzīvē. Taču bieži ir tā, ka tieši mēs paši esam sev vislielākie kritiķi. Vislabākais veids kā panākt apmierinātību ar sevi ir "barot" sevi ar nelielām porcijām sasniegtā. Tas ir kā kāpt pa pakāpieniem priecājoties par katru no tiem. Piemēram''nometu 2 kg Esmu laimīga par to un skaista dēļ tā'' nevis ''es esmu nometusi tikai 2kg Ak, šausmas cik tas ir maz"

Visu laiku katru dienu un man jau tas zb. Kapec citi cilveki var dzivot ta skaisti un vienkarsi , ka ir ta ir . Tacu mani moka mans prats ...