Šitādam posmam, kad nemāki atteikt, arī pati esmu gājusi cauri... Man arī bija problēma ar mīļu grāmatu un arī Jānis, ja kas.. :D Kā es to atrisināju? Ierados pie Jāņa dzīvesvietā un pateicu ka bez savas grāmatas prom neiešu. Grāmatu dabūju, bet turpmāk tam cilvēkam neko vairs neaizdevu ar vienkāršu atrunu, ka man nepatīk pašai savas lietas citiem diedelēt.
Jā, un nošpikošu to ideju par fotogrāfiju ar parādnieku un parāda priekšmetu, jo man tā ir ļoooti liela problēma atcerēties, kam ko un cik esmu aizdevusi..
Kā tagad man iet ar atteikšanu? Savējiem neko neatsaku (izņemot ja pašai tiešām ir tā lieta vajadzīga), bet paziņām un neuzticamiem cilvēkiem tā arī saku ka nodošu, jo.. (vieta godīgam iemeslam). Esmu vēl darījusi tā, ka aizdodu, bet norunāju, ja neatdos paredzētajā laikā, tad lietošu tā cilvēka kādas atsevišķas lietas, ko man vajag bez prasīšanas (kojās to varēja izdarīt - ienākt istabiņā un ņemt ko vajag :D )