kad jāšķiras?

Kad neredzI vairs kopigu neko

Ja palaiž rokas, jau sen vajadzēja šķirties. Sievietes, kuras pacieš fizisku vardarbību no vīrieša puses ir ne mazākas lupatas par to vīrieti, kurš pazemo sievieti.
Zii laikam ir no tādām, ja jau klārē, ka vajag paciest un tikt pāri. Atvainojos, bet - dura. Mīloši cilvēki viens otru nedauza. It kā normālu vīriešu pasaulē trūktu.

Visiem pāriem ir labi kopā,kad viņi nestrīdas. :D

jo, nu, negribu šķirties - kad nestridamies, mums kopā ir labi

Ja man blakus būtu vīrietis, kas tā spēj sapsihoties par sīkumiem un bāzt sievietes seju pie zemes (es pat pret suni ko tādu neatļautos), tad man būtu bail pat iedomāties, kas varētu notikt, ja bērni sadarītu kaut kādas blēņas vai tamlīdzīgās situācijās. Vīrietim pie ārsta jāiet, ja nevar savaldīt nervus pat mazsvarīgās ikdienas situācijās. Un tas, ka viņš ir pedantisks un mīl kārtību, nedod viņam nekādas tiesības pavēlēt citiem darīt visu pa viņa prātam un secībai.
Brrr... pretīgi pat iedomāties, ka tādi kadri eksistē. Un vēl jo vairāk - ka ir sievietes, kas ko tādu pieļauj un nešķiras ar atrunu, ka "tad, kad nestrīdamies, viss ir kārtībā".

Jūs nepieļaujat to, ka autore arī pārspīlē? Sievietēm ir tāda tieksme pārspīlēt, ka es automātiski jau pieļāvu, ka gan jau nebija tik traki kā izklāstīts. Tāpat pārmetat tikai to, ka vīrietis cūka, bet tas, ka viņa skandalējas un kniebj ir normāli?
Ar to gribēju teikt, nu cik var pārmest, ka vīriets ir tāds un tāds, bet sievietei taisnība.

chérr

Pirmais skandalēties sāka tieši vīrietis - sākumā uzspiežot sievietei sevis izdomāto rīcības plānu un pēc tam, mētājot kurpes, jo kundziņu kalpone neklausa. Ar tādiem psihiem mierīgi apieties vispār nav iespējams, uzvelkas vēl vairāk.

Jāšķiras tad, kad mīnusu ir vairāk kā plusu. Un kad negribas tiekties pēc otra, atbalstīt un būt blakus.
Piemēram, es esmu ļoti, ļoti emocionāla un provocēju strīdus. Pie katra sīkuma, kas mani satrauc, varu uztaisīt skandālu. Un mans vīrietis ir ļoti emocionāls. Bet es neuzskatu, ka tas ir iemesls, lai šķirtos, pat roku palaišana. Otrs ir jāpieņem tāds, kāds viņš ir - ja Tu tādu mīli, tad esi kopā un atblasti. Ja nemīli, tad ne!

Paris, ja ir roku pacelšana, tad mīlestības automātiski nav. Tas ir tāds kā mīlestības neitralizēšanas faktors, tāpat kā darvas pile medus mucā.

Muļķīgi domāt, ja roku pacelšanas nav - tad mīlestības nav. Mīlestība laikam ir tikai kaut kas labs, ideāls, rozā un smaržīgs? Paskatieties uz pāriem, kas kopā ir 20-30-40 gadus. Naivi domāt, ka tā ir medus muca bez neviena darvas piliena. Es negribu attaisnot puisi, izklausās, ka viņš arī ir emocionāls un psiho, bet vai tāds vīrietis nezin, kā mīlēt, nekad netiks mīlēts un nedrīkst būt attiecībās vispār? Un sievietes bieži ir tādas stervas. Es meitenes vietā noteikti nebūtu paspērusi vēl somu viņam priekšā. Mans vīrietis par tādu attieksmi laikam mani vispār no mājas izmestu. Abiem šeit jāiemācās tāds jēdziens kā cieņa un pašcieņa. Esot vienam, domāju to iemācīties nevar.

Atvainojos - ja ir roku pacelšana, mīlestības nav.

Paris, mīlestība ir vēlme darīt otru laimīgu. Roku pacelšana ir vēlme otru sāpināt. Līdz ar to tas ir pretstats mīlestībai, tātad "nemīlestības" simptoms. Un, ja kāds tam nepiekrīt, viņam vienkārši patīk slimīgas attiecības, sava veida mazohisms un, loģiski, ir zema pašapziņa.

Roku pacelšana, protams, nav normāli, tā ir otra sāpināšana, pazemošana, utt. Bet mīlestība ir arī otra pieņemšana, atbalstīšana, piedošana.

Jā, bet nu ne jau vardarbību! Vardarbību nevajag piedot.

Kad jāšķiras? Tagad, bet sen jau bija laiks.

Man jau līdz asarām, viņš mani paņem aiz sprandas un stumj savākt mantas, nogrūž zemē, es protams spirinos pretī,

Un cik ilgi tu tā turpināsi ļaut, lai viņš tevi pazemo un fiziski iespaido?
Nav normāli dzīvot bailēs par katru mazāko vietā nenolikto sīkumu, utt.
Pati esmu saskārusies ar vīrieša vardarbību attiecībās, un zinu, ka nav viegli izšķirties un aiziet, bet vajag saprast arī to, ka tu taču pati neesi pelnījusi, lai pret tevi tā izturas.
Un vīrietis kurš paceļ roku pret sievieti nav vīrieša vārda cienīgs.

Pēc pieredzes saku, klausies, ko Tev meitenes saka - lai kā sāpētu, un cik labi būtu jaukie brīži - šķiries. Nav svarīgi, kurš izprovocēja, vai iesākā strīdu, svarīgi ir tas, ka, kas vienreiz roku pacēlis, pacels atkal un atkal, un tev būs jāstaigā kā uz naža asmens, nezinot, kad tu pateiksi, vai izdarīsi kaut ko, kas kungu sadusmos. Es biju muļķe un izniekoju lielu daļu savas dzīves, cerot, ka tas beigsies. Tas nekad nebeigsies, varbūt kādu laiku viss būs labi, bet atliks notik visniecīgākajam sīkumam, kad elles vārti atvērsies.
Ja vien Tu negribi būt kā es un staigāt pēc tam zilumos, slēpjot tos, baidīties kaut ko pateikt vai izdarīt ne tā, justies nožēlojami, nevēlēties nākt mājās, negribēt gulēt blakus un redzēt, tad ej prom. Nepadari sevi par lupatu, nepazemojies. Es saņēmos, satiku perfektu vīrieti un aizgāju no tā vīrieša izsmiekla. Tici man, tu atradīsi daudz labāku vīrieti, kurš pieņemsi tevi tādu kāda esi, nevis liks pakļauties viņa iedomātai kārtībai. Uz pasaules vēl ir vīrieši, kuri nepaceļ roku un ciena sievieti.
Lai veicas :)

Es nezinu atbildi uz jautājumu, kad vajag šķirties, bet, iedomājoties, ka mani, pieaugušu sievieti, kāds paņemtu aiz čupra, jo viņam nepatika, ka es kurpes uzreiz vietā nenoliku... Ārprāts, es vienkārši nikna palieku! Neesam taču mēs nekādi dzimtcilvēki!
Lasu dažus komentārus un esmu ļoti pārsteigta, jo man tiešām nav saprotams, kā fiziska aizskaršana līmējas kopā ar mīlestību, cieņu pret otru cilvēku. Nu iedomājieties situāciju otrādi - man nepatīk, ka viņš savus sierus nometis kur pagadās, pasaku, lai aiznes uz vannasistabu, viņš atbild, ka pēc maza mirklīša (jo, piemēram, hokeja izšķirošie vārti jāredz), a es eju un vienkārši viņam uzšauju. Es atvainojos, bet nu - vatdefak? Man tas liekas pat mazliet traģikomiski.

Un tās runas par cēlo mīlestību, kura visu panes...visu cieņu tām, kuras tik sirdsšķīsti noliek savas vieglās dienas tādai mīlestībai pie kājām.

Paris, tātad, ja vecis tev iedotu pa seju, tu paliktu ar viņu kopā, jo - mīlestība nozīmē pieņemt viņu tāds, kāds viņš ir un vēl atbalstīt? Kaut vai vardarbīgs kretīns?
Darvas pilieni medus mucā var būt dažādi un ne jau ar visiem ir jāsamierinās un jāpieņem. Var pieņemt rakstura īpašības vai ko tādu, bet ne jau došanu pa seju, grūstīšanu, turot aiz sprandas vai kādas citas psihas izdarības.

bet vai tāds vīrietis nezin, kā mīlēt, nekad netiks mīlēts un nedrīkst būt attiecībās vispār?

Zini, ir tipi, kurus vispār nevajadzētu laist tuvumā sievietēm. Pie pakaļas viņa nabadziņa, kurš nezin kā mīlēt, sindroms. Man liekas negodīgi gaidīt no kādas normālas sievietes, palikšanu kopā ar psihojošu idiotu, jo viņš, nabadziņš, nezin kā mīlēt, tāpēc jāpacieš viss, ko šis dara. Lai iemācās normāli izturēties un tad domā par attiecībām. Jeb tu pati būtu gatava upurēties un palikt ar tādu, kurš nav īsti līdzsvarots, jo jāpieņem viņš kāds ir un jāpacieš?

mīlestība ir vēlme darīt otru laimīgu. Roku pacelšana ir vēlme otru sāpināt

Piekrītu 100%

Kaut kaads debiilisms, ja patiik, ka pret Tevi izturas taa, kaas es pat pret suni neiztureetos, tad turpini vien sho kopdziivi.
Ja jums buutu beerns, un shis kaadu sienu apshviikaatu vai kaadu shkjiivi sasistu, Tavs daargais sho njemtu aiz chupra un mestu pret sienu? Pilniigi iespeejams.
Nee, dazhu sievieshu stulbums ir neizmeerojams, ja maneejais k.ko taadu atljautos, es vinjam ar taam pashaam kurpeem izshkjaidiitu seju.
Perfekcionisms nav attaisnojums roku palaishanai, es varbuut speeju iedomaaties tadu situaaciju, ka viirietis atnaak maajaas un daargaa kliedee garlaiciibu vinja dziivoklii un vinja guljamistabaa ar citu viirishkji, tad ticu, ka roku varbuut nevareetu notureet. A te - kurpes, padomaajiet, kaads noziegums - kurpes nenoliktas uz plauktinja vai plauktinjaa :D
Zem vinja tupeles esi, muljkje.