Nav nepieciešams brukt galējībās sakot, ka krievu valodu kāds nezin, jo ienīšt krievus. Kur šāds stulbums ir dzimis? Piemēram, Kurzemē to zin mazāk jauniešu, jo viņiem ir mazāks krievvalodīgo īpatsvars un viņi izvēlas citu valodu apguvi.
Latvijā, vismaz skolās, kurās es mācījos, no ~25 skolēniem tikai 5 izvēlējās mācīties vācu valodu. Otrā skolā vispār bija vāks - vācu valodas grupā apvienoja trīs klases, lai vispār varētu nokomplektēt klasi. Un cik mēs bijām? 9 cilvēki grupā.
Krievu valoda ir tieši tāda pati kā vācu valoda. Tā ir izvēles, nevis obligāta. Savukārt, angļu valoda ir internacionāla. Es personīgi aizbraucot ceļujumā neesmu saskārusies ar krievu valodas nepieciešamību. To es nevaru teikt par angļu valodu - bez tās es būtu, šķietami, pazudusi dvēsele. :D
Nevajag aizmirst, ka par spīti Lielajam kaimiņam pasaule ir arī Otrā pusē. Un tur mēs sevi nevaram prezentēt krieviski. Un tikai vienas vai divu valstu dēļ, nav loģiski visu veidot krieviski. Tie milzīgie tūristi - meitenes, mīļās, visbiežāk viņi neapmeklē Vecrīgas visus bārus. Ko nevarētu teikt par angļiem - jo viņi visu šeit meklē uz bui - dui. Kamēr krievam vienmēr (vai vismaz 90% gadījumu) ir kāds vietējais paziņa, kurš izvadā pa visglaunākajām vietām.
Žargonismu un barbarismu izpausmes valodā es vispār nesaprotu. Man tās krīt uz nerviem. Un ļoti šaubos, ka šī atšķaidīšana palīdz vietējiem kreivvalodīgajiem, kuriem problēmas ar valodas saprašanu. Tie ir traucējoši hibrīdvārdi, kuriem nereti nav nepieciešamības.
Kas attiecās uz krievu valodu apkalpojošā svērā - ir loģiski, ka to prasa vietās, kur tūristi 90% gadījumu ir tieši krievi. Jo vienīgā valoda, kuras obligāta apguve ir nepieciešama ir angļu. Tādēļ taja pašā Liepājā, Kuldīgā vai Ventspilī - tā kļūst par ekskluzīvu. Vismaz, cik cilvēkus es zinu no šīs puses tik visiem, vismaz divās paaudzēs, ir problēmas ar šo valodu.
...un Favel - mums angļu valodas grupā bija skolotāja krievvalodīgā. Drūmās šausmas. Par viņu arī smējās, jo viņa mācīja angļu valodu uz krievu valodu un nevis latviešu. 50% no stundas viņa aizvadīja ieurbusies latviešu valodas - krievu valodas vārdnīcā, lai iztulkotu sarežģīākas frāzes un vārdus ar kuriem nespējām palīdzēt. Tas bija tiešām šausmīgi.
Šausmīgi uz abām pusēm.
Un vēl - es nespēju saprast, kādēļ krievvalodīgo jaunieši izvēlas iet mācīties krievu valodu un nevis vācu. Ja ģimenē tiek izmantota krievu valoda kā pirmā. Tas man šķiet neloģiski.
Krievu valoda nemaz nav tik sarežģīta. Bagāta... Nu, jā - izteiksmē bagātāka kā latviešu valoda. Bet tas to šīs valsts teritorijā nepadara par īpašu. Kaut kādu īpašās valodas statusu tam piešķir paši krievvalodīgie, kuri izkāpuši no laika, kad latviešu valoda nebija obligāta prasība. Un - ā, obligāta darba vietā tā varēu būt vietās, kur firmas īpašnieks ir krievs. Tas ir vēl viens rādītājs, kam pievērst uzmanību, ja vēlas veidot kādu statistiku.
Jebkurā gadījumā - zināt valodas ir bagātība. Nevēlēties tās zināt ir muļķīgi. Bet ikdienā neviena no šīm valodām nav obligāta. Bija kaut kur (ja nemaldos) darba likumā, ka no potenciālais darba devējs nemaz nedrīkst prasīt kādu valodu kā obligātu. Dziļāk neesmu skaījusies, tikai pa ausu galam dzirdējusi.