Kad ir skumji...

Uzvelku kādu skaistu kleitu un kurpes, sapucējos iztīru māju šajās drēbēs un jūtos īpaša un priecīga.

Es izkumstu,izraudos,ļauju visam iziet.
Tad nopurinos,saņemos,pasmaidu un viss ir kārtībā. Neuzskatu,ka emocijas ir jāapspiež.

Kad man ir skumji, es ieslēdzu savu datoru un sāku rakstīt. Pēc tam es lasu pa gabaliņam un lieku kopā. Vēl es mēdzu kaut ko ar zīmuļiem uzzīmēt. Vai arī klausos Spotify savu mīļāko mūziku :) Bet, ja vēl galva sāp, tad gan lienu gulēt (protams, ja esmu mājās :D)

Sēžu te un pukojos, lai ierakstītu to, ka mans ir skumjš.

Ja uznāk skumjais, tad paskumstu. Ja gribas raudāt, izraudos.
Man palīdz būšana ar draugiem. Kaut zvans, parunāšana un ātri vien pāriet skumjais. Nesen biju noraudājusies pāris stundās, ka nemaz neliekas, bet piezvanīja labu draugu kompānija, uzaicināja kopā pasēdēt un nebūšana kā nebijusi.
Ja nu tomēr negribas skumt, domā ko labu, uzliec dzīvespriecīgu mūziku, kaut ko dari, nesēdi un neskumsti, un domā domas, ka jauna diena noteikti uzausīs saulaināka. :)

Piedzeros. Runāju. Raudu. Tupi guļu gultā un blenžu griestos.
Vispār es zinu, ka pati māku sevi noskaņot kā vajag. Galvenais ir saprast, kas konkrētajā brīdi būtu vēlamāk.

atkarīgs no skumju iemesla..

Godīgi? Nezinu! Man tāds stāvoklis jau ir pusgadu.. Protams, dažreiz esmu laimīga vienkārši tāpat, sportojot, klausoties mūziku, ballējoties, pucējoties, tiekoties ar draugiem, bet pa lielam galīgi ar skumjām tikt nevaru. Tagad nedaudz vieglāk, bet nu..

Klausos muziku, pardomaju dzivi, rakstu.

meksinaka, kas tev par bēdu?

Es ar daru visu iepriekš nosaukto, katru reizi palīdz kas cits - draugi, mūzika, sports, ballīte, miegs, jauna diena!

Laikam mazāk ir jāsodomājās un jāpieņem tas, kas ir! Bet tie sapņi, mērķi..eehh.... :(

Klausos muuziku un paraudu spilvenaa :D Peec tam sanemu sevi rokaas un dziive atkal ir laba

Parunāju ar kādu, palasu grāmatu, eju pastaigāties, shoppings, pārmēru savu garderobi, uzkopju mājokli, paguļu, eju uz baseinu, paskatos kādu filmu vai seriālu, izraudos, apēdu kādu našķi, parunājos ar sevi, paknibinos ar datoru (sakārtoju mapes, izrevidēju dokumentus), truli pasērfoju internetā, skatos pa logu ārā malkojot tēju... Kaut ko no visa iepriekš rakstītā - vienkārši random variantā, pēc noskaņojuma un vēlmēm.

Es sev ilgi skumt neļauju. Tējas nedzeru un nesēžu ar asarām acīs, sportot arī neeju. Ar draudzenēm eju ballēties, kopā piedzeramies, izrunājamies, izdejojamies, izsmejamies, pastrādājam vienu otru muļķību, tad nākamo dienu noguļu ar briesmīgām paģirām un vēl nākamajā jau esmu gatava visas muļķības, par kurām skumstu (jā, man tā parasti uz pasaules fona tomēr ir muļķības), aizmirst un esmu restartēta

Man šajā gadījumā atbilst šis citāts:

What do you do when you win?
PARTY!
What do you do when you lose?
YOU PARTY HARDER!!!