Karjera.

Es savu viedokli mainīju ik pēc nedēļas. Vienu nedēļu vēlējos būt friziere, citu žurnāliste, citu IT speciāliste. Nav grūti iedomāties, kāda putra bija manā galvā. Tad es sāku domāt, ko es tiešām vēlos un kas palīdzēs sasniegt šos mērķus. Izlemt, ko es patiešām vēlos (jeb nevēlos darīt) palīdzēja darbs, jo domāt, kā tas viss būs ir labi, bet redzēt dzīvē, kā tas patiešām ir, savādāk.

Mani nekad nav vilinājušas konkrētas profesijas. Ko darīt pēc vidusskolas, nezināju. Izlaidu gadu, aizbraucu, atbraucu, iestājos augstskolā humanitārā novirzienā. Studijas bija akadēmiskas, nedeva profesiju. Tā ir joprojām - arī maģistrs man akadēmisks. Man drīz jau 30, bet profesijas joprojām nav, toties studiju laika zināšanas (valodas prasmes) izmantoju ikdienā darbā.

Es arī agrāk ilgi domāju un mainīju domas par karjeru... Taču tad, pēdējos divus vidusskolas gadus skaidri zināju, ka gribu būt žurnāliste. Tā nu tagad to arī studēju un saprotu, ka tas patīk. :)
Bet zinu, ka kādreiz arī gribētu kādu privāto biznesu (atvērt kafejnīcu) un arī gribētu kaut ko mācīt cilvēkiem. Nevis būt riktīga skolotāja, bet vadīt kādus kursus, uzstāties skolēnu konferencēs utt. "Informēt un apgaismot" jaunus cilvēkus. :)

Es galīgi nezināju ko vēlos, pat vēl jo projām nezinu kaut tulīt jau gads būs aizvadīts augstskolā, aizgāju uz biznesa vadību, jo pabeidzot šo kursu man priekšā būs daudz profesijas veidi ko izvēlēties. Visas profesijas, kas ir uzņēmumā varēšu strādāt(mārketings, menedžments, tiesības, grāmatvedība u.c.). Un izšķirošo noteica budžeta vieta.

Kad pabeidzu vidusskolu, man nebija ne jausmas, kur naakotnee gribeetu straadaat, jo kopumaa arii nebija nekaadas izpratnes par darba tirgu, par to, ko katra konkreetaa profesija sevii ietver un kaada ir reaalaa ikdiena. Augstskolas studiju laikaa sapratu, ka noteikti nestraadaasu jomaa, kuru maacos. Bija interesanti, bet ne tik ljoti, lai no taa veidotu karjeru.
Otrajaa kursaa saaku straadaat pilna laika darbu celtnieciibas firmaa par sekretaari. Tad arii tikai pa iistam izpratu, ko noziimee straadaat, izkopu daudzas prasmes un ieguvu daudz vairaak zinaasanu par reaalo darba vidi, nekaa skolas solaa.
Pie taa, ko tiesaam veelos dariit savaa dziivee, nonaacu saliidzinosi veelu (ap 24 gadiem), kad tiku straadaat sfeeraa, kas mani aizrauj, interesee un ar kuru es veelos saistiit turpmaako karjeru. Pagaajusajaa gadaa arii ieguvu izgliitiibu savaa sfeeraa un tagad straadaaju savaa profesijaa, par ko esmu pilniigaa sajuusmaa. Protams, ne viss ir "medusmaize", bet vismaz es daru darbu, kas man tiesaam patiik superjaukaa kolektiivaa. Ko veel vairaak var veeleeties? :)

Nu,palasot liideres komentu, pilniigi baltas skaudiiba paarnjeema, cik tas forshi, straadaat to,kas patiik, zinaat,ka esi savaa vietaaa. ) burviigi, tas ir arii mans meerkjis.

Skolas laikaa bija vairaakas idejas, ko dariit, bet jau peedeejaa videnes gadaa galvaa jau valdiija sajukums un nebija nekaada nojeega,ko dariit, kur iet.


Neaizgaaju nekur. Un tikai tagad, savos 24-os, man saakusi beidzot paraadiities sajeega,ko es veelos dariit, ko es veelos maaciities, lai es buutu kvalificeeta nodarboties ar doto profesiju; pat vairaakaam.


Katraa zinjaa,esmu jauna saakuma priekshaa un tas mani aizrauj.

Jaa,es nozheeloju,ka tomeer neieguvu to bakalauru tajaa jomaa,kas mani intereseeja,be tlikaas tik nerentabla,ka skjita - nu nav jau veeerts tur ieguldiit savu laiku un naudu. Iisteniibaa- bija jau gan,bet to es toreiz nebuutu speejiiga saprast, jo es nespeeju paskatiities uz to golbaalaak ne tikai uz small picture, bet kopumaa,kaa tas var ietekmeet manu dziivi un kaada sierspeejas paveertos, es nebiju liidz tam izaugusi, kad saproti,ka tas ,kas tev padodas un patiik ir taa veerts,lai tam ziedotu tos paaris tuukstoshus latu un gadu, JO - ja tas ir tas,kas tevi velk,tas iespejas nopelnit atnaks pashas un risinajumi atnaaks un tev galva stradas ar 2x lielaku jaudu,lai atrastu veidus,jo taa buus lieta,kas aizraus.

Jaa, tas ir banaali bez sava gala, tachu,ai, cik patiesi.

t.b. iespeejas ne sierspeejas :D

Sasmējos par sierspējām. :D Paldies expedition!

Citu pieredze tev neko daudz nepalīdzēs.
Ir slikti, ja skolu beidzot nav ne mazākās nojausmas, kāds virziens interesē. Studiju izvēle nav rotaļa- tas ir nopietns un atbildīgs darbs!
Internetā ir pieejami karjeras testi, piemēram, te: http://www.lu.lv/gribustudet/ieteikumi/ka-izveleties/tests-izvelei/nc/ Iesaku neapstāties pie šī viena, bet izpildīt vairākus un salīdzināt rezultātus. Pēc testa iegūsi lielāku skaidrību par to, kāds virziens tev būtu piemērotāks.
Izvērtē savus hobijus/brīvā laika pavadīšanu. Salīdzini, vai tavi hobiji ir līdzīgi karjeras testu rezultātiem. Tev jātiek skaidrībā kuri virzieni tev patīk un vai dod priekšroku darbam ar cilvēkiem/klientiem vai tomēr labāk jūties, kad strādā vienatnē un neviens netraucē.
Pēc tam sameklē profesiju klasifikatoru un palasi kādas vispār ir profesijas. Atlasi tās, kas sakrīt ar tavu interešu virzienu. Uzmanīgi izlasi profesiju aprakstus un atsijā tās, kas tev nepatīk. Pēc tam noskaidro, kur, kas un cik ilgi jāmācās, lai varētu profesiju veikt. Padomā, vai tu būsi ar mieru to mācīties, vai finansiālu varēsi atļauties. Pēc tam noskaidro vidējo algu šajā profesijā. Vai šāds atalgojums tevi apmierinās, kad tev būs ģimene, bērni. Vai ar tev tavu algu pietiks. Sameklē informāciju par profesiju internetā- ko paši saka šīs profesijas pārstāvji, kāds arodslimību risks, kādas atsauksmes par darba devējiem, pašu darbu. Izpēti darba sludinājumus- vai vispār pēc tādas profesijas ir pieprasījums. Ko sludinājumos prasa bez izglītības- varbūt ir vēl kādas īpašas prasības. Ja kaut kas neapmierina, sāc visu procesu no jauna. Ja viss apmierina un viss der, tad iesaku meklēt iespēju nonākt savas sapņu profesijas vidē. Ja ēnu dienām esi par vecu, tad mēģini tikt pie prakses vai ja izvēlēsies klientu apkalpošanas jomu- aiziet pie šī profesijas pārstāvja kā klientam. Ja izveidojas pozitīvs kontakts, nekautrējies pajautāt par to, kādas ir šīs profesijas ēnas puses.
Labāk noziedot divas nedēļas nogales rūpīgai izpētei, nekā pēc tam iesākt 3-4 studijas un nevienas nepabeigt vai visu mūžu gausties par sūdīgu darbu vai algu :)

Es domāju, ka rūpīga izpēte neko daudz nepalīdzēs. Protams, sniegs kaut kādu ieskatu, bet - ļoti mazu. Es, piemēram, stājoties augstskolā ļoti rūpīgi izpētīju visus piedāvājumus, pat tabulas ar prioritātēm sazīmēju. Bet rezultātā esmu ne visai apmierināta ar konkrēto augstskolu, joma gan patīk, taču pieņemu, ka man vēl vairākas jomas varētu būt "īstās". Tā kā nezinu, kur mani dzīves ceļš aizvedīs, varbūt arī tikai 24 gados sapratīšu, ko patiesi vēlos.

Pievakare
Tipiska kļūda ir pētīt studiju programmas. Studijas ir nevis mērķis, bet līdzeklis. Mērķis ir profesija. Es neticu, ka cilvēks noskaidrojot visu no A līdz Z par profesiju, izmēģinot atrasties izvēlētās profesijas vidē, studiju laikā varētu uznākt šaubas (starp citu, pirms studijām jānoskaidro studiju vietu prestižs darba devēju acīs). Ja cilvēkam ir skaidrs mērķis (profesija), tad ir pilnīgi cita motivācija studēt. Bet ja- izlasīju studiju programmu aprakstus un izvēlējos, tad, protams, studijas jau pirmajā pusgadā rada vilšanos.

Ne vienmer rupiga izpete lauj nekludities. Jaizvelas pec sajutam, ko cilveks velas darit, kadu velas redzet savu ikdienu un tikai tad studiju programmu.

klarlack, kas teica, ka es pētīju tikai studiju programmas? Es pētīju gan jomas, gan programmas, lai izvēlētos gan virzienu, gan "pareizo" skolu. Un izvēlējos, manuprāt, visprestižāko LV skolu, bet nu.. jā. :D Gadās iegrābties tāpat. :)

Pievakare
Atvainojos par pārsteidzīgu secinājumu.
Iespējams, studēji pavisam citā jomā, bet es tomēr izteikšu savas domas par tādu standartsituāciju. Saskatās skolnieki filmas, seriālus un tad masveidā stiepjas uz augstskolām un visi grib būt žurnālisti, mārketinga/personāla/menedžmenta/komunikācijas speciālisti, vadītāji, uzņēmēji, juristi, ekonomisti. Un tagad pēdējos gados visi grib būt arī datorspeciālisti. Katrs, protams, "sajūt" savu aicinājumu. Daļa pēc pirmā pusgada vai gada "sajūt" citu aicinājumu un beigās nepabeidz neko. Otra daļa pabeidz, secina, ka nozarē ir speciālistu pārprodukcija un tad vai nu izliek žulti internetā par netaisnību, ka nevar pie darba tikt un ka, protams, augstskola vainīga, bet otra daļa- dodas uz Angliju strādāt melnos darbus.
Tās muļķīgās izvēles skolnieki izdara tāpēc, ka vadās pēc "sajūtām". Nevar "sajust" aicinājumu profesijai, par kuras eksistenci tas skolnieciņš nemaz nezina.
Kāda jēga studēt nozarē, kurā jau sen ir pārprodukcija?! Visās manis pieminētajās nozarēs ir pārprodukcija. Arī datorspeciālistos. Lielās algas viņi saņēma pirms gadiem 3-4, jo ļoti trūka speciālistu. Tagad lielās konkurences dēļ uz zemajiem amatiem (augstie jau sen ir aizņemti) tās algas ir niecīgas. Pirms sākt studijas, ir jānoskaidro situācija nozarē.

Bet kur lai citur skolniecinjsh taas idejas njem, ja ne no tv vai vadaas peec sajuutaam? Ar eenu dienaam ir krietni vien par maz, un cik daudzi patiesiibaa ir pietiekami nostabilizeejushies savaas domaas un viedoklii tajaa vecumaa, lai speetu pienjemt nekljuudiigus leemumus par to, ko grib dariit atlikushos 50 gadus? Vispaar diezgan liels fuj izgliitiibas sisteemai, kura neiepaziistina pietiekami potenciaalos studentus ar mazaak populaarajiem novirzieniem. Cilveekam var buut patiesiibaa uuberlielais talants piemeeram, mehaaniskajaa inzenierijaa, bet diemzeel vinjam pat nav nojeega par to, ar ko tai jomaa cilveeki vispaar nodarbojaas. Manupraat, vajadzeetu jau no deviitaas klases ieviest taadu lietu kaa ik nedeelju 20 minuutes paskatiities kaadu video vai noklausiities lekciju par kaadu mazaak populaaru profesiju, lai vismaz taas izveeles iespeejas beigaas buutu lielaakas.
Arii pati sabiedriiba ir daljeeji vainiiga, pavirshi iedalot profesijas cieniijamaas un necieniijamaas, pie tam aplejot ar kaartiigu dublju devu tos peedeejos. Pat ja cilveekam ir milziigs potenciaals un vinjsh pat vareetu nopelniit miljonus ar to naakotnee, visas taas runas par to, ka taa profesija ir briesmiiga un prasta pamudina vinju izveeleeties kaut ko citu. Tachu visi apzinaamies to, ka buut menedzerim vai juristam ir forshi un respektabli, bet buut automehaanikjim, laborantam polikliinikaa vai zaarku taisiitaajam ir bez maz vai pazemojums, lai gan labs automehaanikjis var nopelniit daudz labaak par sliktu juristu. Ir arii tas miits, ka dazaas profesijaas buus jaagrauzj sausa maize, bet tajaaas respektablajaas buus villas, mashiinas un veel sazin kas, lai gan realitaate biezji vien meedz buut cita.

es pirms studiju jomas izvēles cītīgi gatavojos iestājeksāmeniem pavisam citā jomā, braukāju uz Rīgu uz kursiem divas reizes nedēļā pie pasniedzēja, kura audzēkņi aizņem 80% no budžetā iekļuvušiem studentiem, ceļš turp-atpakaļ aizņēma 4 stundas, cītīgi ''ēnoju'' gan profesionāļus, gan studentus, konsultējos, pildīju karjeras testus speciālajās nodarbībās ar psihologiem utt. kādu secinājumu es izdarīju no tā visa - manas iedomas par profesiju sabruka, realitāte izrādījās skarba un garlaicīga un beigās aizgāju uz pavisam citu nozari un augstskolu, par kurām man bija ļoti maz info (citādi arī būtu sabijusies/vīlusies un nebūtu gājusi). tagad man ir kā sunscreen - nav profesijas. no vienas puses brīvība un apvāršņi, par kuriem nevarēju iedomāties, no otras - ar zobiem un nagiem jācīnās par vietu zem saules. bet nav teikts, ka citā gadījumā būtu bijis vieglāk.
ko es ar to gribēju teikt - jo vairāk domā, jo vairāk māc šaubas. nav arī tā, ka tieši tūlīt un tagad ir jāpieņem lēmums, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi, dzīve ir gara un intereses mainās. atbalstu arī praksi pastrādāt gadu pirms studiju uzsākšanas, būs lielāka sajēga par darbu un dzīvi.

Man likaas, ka es zinu, ko veelos studeet un kas es veelos buut, man tas bija sapnis jau no beerniibaas. Atradu savu sapnu programmu, iestaajos universitaatee un BADAAC, peec 2 gadiem sapratu, ka, izraadaas, beerniibas sapnis paliks tikai beerniibas sapnis. Ne vella tas man nav piemeerots. Kaa hobijs, jaa, pat ljoti interesee, bet straadaat shajaa nozaree? Nee, paldies. Turklaat es biju saskatiijusies tik daudz filmas, par to kaa cilveeki ir nelaimiigi (un nevis tiesi par to manu profesiju - es zinaaju, ko sagaidiit, biju daudz intereseejusies), kad neseko saviem sapnjiem. Es izdomaaju, ka jaaseko sirdij un sapniem un izraadaas, ka mana sirds ir lose un neko nesaprot no dziives :D

Tagad ir pagaajushi gandriiz 5 gadi, es straadaaju pilniigi ne pa temu darbaa un tikai tagad es beidzot aptuveni zinu, ko es gribu dariit. Septembrii ieshu maaciities pa jaunam. luuk kaa

Demoiselle
Taa sekoshana sapnjiem, ko glorificee amerikaanju filmaas, ir muljkiibas. Neviena profesija nav 100% prieks un laime. Ikdienaa ir vai nu nomaacosha rutiina vai stress un spriedze. Bet to visu var uzzinaat jau ieprieksh, ja parunaa ar profesijas paarstaavjiem.

Jau kopš bērnības zināju, ko gribu, tāpēc lauzt galvu par savu akadēmisko karjeru nenācās ne mirkli!

Es, pirmkārt, vīlos nevis studiju jomā, bet augstskolā - ir atšķirība. Otrkārt, uzskatu, ka nav jēgas studēt kaut ko, kas neatbilst tavām vēlmēm. Nekāds labs speciālists nesanāks no cilvēka, kas gribējis būt ekonomists, bet aizgājis uz ķīmiķiem, jo ekonomistos ir pārprodukcija.