Es vienmēr esmu jutusies pārprasta, pat nezinu, kādēļ atstāju tādu iespaidu uz cilvēkiem, bet tā ir. Sākot ar nopietnām lietām, līdz pat tam, ka cilvēkiem bieži šķiet, ka man viņi nepatīk, vai, ka man kaut kas nepatīk vidē, kurā atrodos, kas ir smieklīgi, jo manuprāt, tik daudz, ka daži ir introverti un izpauž savu sajūsmu citādāk taču vajadzētu saprast. Līdz ar to, pasakot šo visu, varu atbildēt, ka mani it nemaz neuztrauc apkārtējo viedoklis. Pat ģimenes lokā ir cilvēki, kuri mani nesaprot, taču man pietiek ar tiem uz rokas pirkstiem saskaitāmiem draugiem/ģimenes locekļiem, kuri tomēr saprot.
Man arī ir tā, ka es parasti cilvēkiem vai ļoti patīku, vai ļoti nepatīku. Jā, gan jau, ka ir arī vienaldzīgie, taču neizsakāmi bieži esmu jutusies, ka kolektīvos (jebkādos, mācību iestādēs, darbā, kursos, vienalga) vai nu tieku pieņemta un kļūstu par komandas dvēseli, vai cilvēki mani atgrūž, jo acīmredzot, kāda mistiska iemesla dēļ esmu izteikti netīkama. Man nav ne laika, ne enerģijas, bet galvenais vēlēšanās pārliecināt cilvēkus par pretējo. Es tiešām nedomāju, ka tie, kurus uztrauc citu viedoklis spēj nodzīvot pa īstam piepildītu un kvalitatīvu dzīvi.