Es bez sarkasma, bet nezināju, ka LV jau 500eu skaitās maza alga. Kad es vēl tur dzīvoju kā nabaga studentīte savās kojās, nepilnu slodzi strādājot, tā tik vien iztiku ar 150ls, tāpēc 500eu man neliktos maza alga. :D Bet, protams, lielā mērā piekrītu klarlack par to, ka ar būšanu nabadzīgam nav ne jālepojas, ne jāsamierinās. Remonts mājās, izklaides/kultūras pasākumi/ceļojumi, normāla pārtika (es domāju, normāla gaļa, dārzeņi, augļi, piena produkti, nerunāju par ikriem, lašiem un omāriem), iespēja ģimenei nodrošināt vienu auto, kurš nav jālabo katru mēnesi, vairākas apģērba un apavu kārtas - tā būtu norma Eiropas Savienības valstī.
Tajā pašā laikā šausmās jautāt, KĀ cilvēki izdzīvo ar tiem 200eu, arī ir tā kaut kā..drusku neinteliģenti. Tomēr visi vienā valstī dzīvo un turpat viens otram blakus pa ielu iet. Nezināt, ka liela daļa Latvijas dzīvo ap un zem iztikas minimuma nozīmē dzīvot pilnīgā ignorancē pret apkārt notiekošo. Un nekādi maģiski noslēpumi KĀ izdzīvo tur apakšā nav - kā var, tā izdzīvo. Latvijā jau tie mazturības slāņi ir daudz un dikti. Ir divas minimālās algas uz ģimeni, kur var iedot naudu bērnu ekskursijām un mājās ir dators, tāpat kā ir viena minimālā alga (un labi, ja vēl tā viena) uz daudzbērnu ģimeni, kur bērni pie kopgalda pagaida, kad citi paēduši, lai var apēst atlikumus. Un jau šī divu ģimeņu plaisa realitātē ir milzīga, kur nu vēl plaisa starp minēto daudzbērnu ģimeni un 1000eu algu uz pāri..
Es varu brīnīties par to, kā UK kāds var būt bomzis, ja te darbu var dabūt (un līdz ar to nodrošināt sev iztiku un dzīvesvietu) teju jebkurš polis, kurš var pateikt "yes". Bet nu tā kā Latvija reālajā pasaulē vēl tomēr nav tāda labklājības līmeņa valsts, tad uzskatīt Narvesena kafiju vai regulārus restūzīšus par vajadzību, ir mazliet tā kā aprobežoti. Kā savu personīgo vajadzību - jā, bet ne jau valsts kontekstā un runājot par vidējo Latvijas iedzīvotāju.