cik gados plaanojaat bebi..

Ir 23 gadi, jau plānojam par ģimenes izveidi - dzīvoklis ir, augstskola tulīt arī būs pieveikta, abiem ir darbs. Neredzu nekādu šķēršļu,lai nebūtu mazulis. ;)
Ceru,ka uz manu 24.dzimšanas dienu vai nākamā gada vasaru mazais būs pieteicies. ;)

Apprecēties vispirms negribi?

Nu man ir tā, ka agrāk domāju kādos 20..
Tagad es gribu pabeigt studijas,izveidot karjeru un tad domāt par bērnu.. t.i kādos 27/28 gados, un nav jau svarīgi, esi jauna vai nē, es piemēram tāpat būšu skaista mamma, tajos 20 vai 40, kāda nozīme..

ja viss sanāks ,tad plānojam bēbi šovasar uztaisīt...man 26 .

lidz 30 gribētu 2 bēbjus ....

Es vispār nesaprotu to "jauno mammu" fenomenu. Nu ok, pasē rakstīts, ka 20, bet tik daudzas tās meitenītes izskatās uz gadiem 30 un vairāk pēc bērna piedzimšanas. Dzemdējot bērnu 30 gados, tomēr ir lielāka izpratne par savām spējām, varēšanu, visticamāk vairāk finansiālo līdzekļu, spēja labāk plānot laiku, pie sāniem "ilgāk pārbaudīts" vīrietis, kurš ir liels atbalsts. Tāpēc 30gadīgas mammas bieži izskatās daudz labāk par 20gadīgajām, kurām sanāk dzīvot uz pārdevēju algām, pabalstiem, alimentiem, ja jaunais fāterītis saprata, ka "nav gatavs". Es nesaku, ka tā ir standartsituācija, bet gana bieži sastopama Latvijā gan.

Es vispār nesaprotu to "jauno mammu" fenomenu. Nu ok, pasē rakstīts, ka 20, bet tik daudzas tās meitenītes izskatās uz gadiem 30 un vairāk pēc bērna piedzimšanas. Dzemdējot bērnu 30 gados, tomēr ir lielāka izpratne par savām spējām, varēšanu, visticamāk vairāk finansiālo līdzekļu, spēja labāk plānot laiku, pie sāniem "ilgāk pārbaudīts" vīrietis, kurš ir liels atbalsts. Tāpēc 30gadīgas mammas bieži izskatās daudz labāk par 20gadīgajām, kurām sanāk dzīvot uz pārdevēju algām, pabalstiem, alimentiem, ja jaunais fāterītis saprata, ka "nav gatavs". Es nesaku, ka tā ir standartsituācija, bet gana bieži sastopama Latvijā gan.

Precīzi teikts! ;)

ar katru gadu saprotu, ka arvien vēlāk un vēlāk gribētu bērnu/-s. pašlaik 21. ja, piemēram, 18 gados domāju, ka optimāli būtu 23, tagad tagad ne ātrāk par 26.

Galvā vēlamais vecums ir nosprausts kā 25 gadi, kā lielākajai daļai šeit :D man vēl ir trīs gadi ar astīti laika, bet reālajā dzīvē, ja viss izdosies šogad, tad tuvāko divu gadu laikā gribētos jau bēbuku auklēt.

Bērnībā domāju, ka pirmais bērniņš man būs 27 gados (ātrākais) :D Pamatskolas beigās un vidusskolā domāju, ka bērni man vispār nebūs un, ka tādus negribu un negribēšu. Sāku mācīties augstskolā, satiku savu vīrieti un šobrīd zinu, ka līdz mācību beigām gribam apprecēties un pēc augstskolas tikt pie bērna. :) Man šobrīd 20.

Pārāk daudz nelaimīgu un negatīvu piemēru apkārt, lai vispār kādreiz būtu pat doma par bērnu. Un kāpēc vispār šis jautājums tiek uzdots sievietēm, it kā tas būtu vienpersonisks lēmums. Un par to plānošanu arī smiekli nāk, jo ir zināms, ka puse bērnu kas dzimt nav plānoti. Ne visiem ir vēlme sevi atražot, citiem vnk pārāk sūdīga dzīve bijusi un ir bail no bērniem un atbildības, ka nebūs pietiekami labi. Un vispār lv ir pārāk grūti vienam/diviem izdzīvot, kur nu vēl bērni.

agrāk biju pārliecināta, ka man bērnu nu nekad nebūs , savu nostāju nekad nebiju slēpusi, bet rekā atradās vīrietis, kurš bija pārliecināts, ka savas domas kādreiz mainīšu

Vienmēr licies, ka ideāls laiks ir ap 25 gadiem - uz to arī domās koncentrējos. Skolas pabeigtas, nedaudz pastrādāts un pats galvenais - nopietnas un stabilas attiecības. Sanāks mazulis uz pilniem 27 gadiem. Esmu arī morāli šai domai nobriedusi un nav nekādu šaubu par to, ka būšu t.s. jaunā mamma, turklāt kā minēts šeit iepriekš - arī gatava mamma! :)

No bernibas tetis man ieboreja, ka nekadu precibu, samilesanos vai nedod dievs bernu, kamer nav uzkapts pa karjeras kapnem un miljoni kabata. Parspileju, bet nu ideja tada. Ar tadu domu ari dzivoju lidz Universitates beigam un tad sapratu, ka esmu tik nelaimiga, nekad nelavusies iemileties. Tagad bez miljoniem un ta talak, bebis driz bus rokaa. Esmu laimiga

Visu skolas laiku teicu, ka bērnu man nebūs. :D
Vēlāk šķita, ka līdz 25 nu gribētu jau gan. Tā kā to vairs nevaru paspēt, tad atkal saku, ka man bērnu nebūs. A ko mamma? "Mazbērnu gribu, mazbērnu gribu!" :D

Jā, mana mamma un tētis arī mazbērnus jau ļoti grib :) :D ...bet drauga vecāki gan vēl negrib....

pēc 30...ir tomēr citas prioritātes.

vispār nedomāju, bet pati pieteicās, īsi pirms maniem 22

Kad biju maza, man likās, ka man ir veca mamma (kaut gan dzemdēja mani 23 gados), un teicu viņai, ka es būšu jauna mamma. :D Tagad man 23 gadi liekas maz priekš bērna radīšanas. Pati noteikti nevēlos ātrāk par 25 gadiem.
Vispār pārsteidzoši, ka tik daudzas sievietes nevēlas bērnus vispār! :O

Skolaa vispaar par berniem nedomaaju. Sapnjoju par skaistaam kaazaam, izteelojos kaads man buus viirs, kur satiksimies u.t.t. Taa nopietni par beernu aizdomaajos, kad appreceejaamies. Un arii tad saakaam to plaanot tikai peec 3 gadu kopdziives.

nez vai vnm jaunai maminai but ir labi man ir draudzene kurai arii atri piedzima meitina, nesen palika 26gadi nokrapa savu draugu ar jaunaku puisi un bernu vienu atstaj pa nakti majas, es domaju,ka vina nav pietiekami atputusies un izbaudijusi bernibu. pret tadiem cilvekiem man nav cienas, draudzeties nav problemas bet neko tadu es nekad nesapratisu, ja esi pieaudzis cilveks un maminja, tad taa arii vajag uzvesties, nevar naktis apkart vazaties, jazina savs mers, nekad nevaretu mazu bernu vienu atstat majas.