cik gados plaanojaat bebi..

Skolas gados domāju, ka līdz 23 gadiem gribēšu bēbi. Pašai kad bija 23 galīgi domās par bēbi nebija. Tagad ir 28 un bēbja vēl nav :) Dzīve ievieš savas korekcijas.

Es arī vienmēr vēlējos būt jauna māmiņa un bērnus ļoti gribu... Bet nu ir tā kā ir... tūlīt jau 27 gadi klauvēs pie durvīm, bet bērnu vēl nav un nezinu, vai maz būs drīzumā.... Un pēc vecuma jau man liekas nevar tā nemaz vadīties... un manuprāt, nav jau svarīgi cik ir gadu.. Bet gan tas vai esi gatava tam, vai apstākļi atļauj utt.... :)

Zināju, ka gribu būt jauna un aktīva māmiņa, sākām plānot 24 gados.

Mazā bija klāt pēc 25.ās dzimšanas dienas:)

vienmēr uzskatīju, ka vai nu būšu jauna mamma (tas ir- ne vēlāk par 21) vai nekad negribēšu bērnus :D Sanāca tieši kā plānots.

Līdz gadiem 22/23 laikam, negribēju vispār. Bet,kad manā gimenē notika nelaime, es sapratu,ka man vispār būtu jābūt pateicīgai,ka piedzimu tieši tur un ne citur, kas liek paskatīties savādāk arī uz saviem uzskatiem par ģimenes veidošanu. Uztveru bērniņu kā svētību. Un uzskatu,ka tā ir laime dot dzīvību kādam. Dzīvība vispār ir fantastiska lieta. Nesaku,ka metīšos būt oar māti, bet tajā visā kaut kas ir. Es ļoti cienu sievietes, kas ir labas mātes. Kas izaudzina labu bērnus.

agrāk bēbi plānoju līdz 22/23, vēl joprojām nekas nav mainījies, uz to laiku arī plānojās :)

Atceros, ka bērnībā sapņoju, ka, kad man būs 25 būs jau bērns, vīrs un divi dalmācieši. :D
Tagad man 24, bērna vēl nav, bet pēdējā laikā sāk ļoooti, ļoooti gribēties.

Skolas gados nekad īsti par to nebiju domājusi. Tikai tagad, kad ir 23 gadi, domāju, ka ātrāk par 30 negribu.
Jāsaka gan, ka nekad neesmu izjutusi kkādu vēlmi pēc viņiem, simpātijas, pozitīvas jūtas u.t.t. Vienīgos bērnus ko atzīstu un mīlu ir brālēns un topošā māsīca, pārējie, svešie, man besī.

Es vēlos bērnu 21-23 gados, bet korekcijas ievieš apstākļi un parneris, jo otram taču arī ir viedoklis. Šeit manas un mana drauga domas ļoti atšķiras. Dzīve rādīs kam par labu būs lemts.

Man bērniņu vēl nav, bet ļoti gribētu,lai līdz 30 gadiem pieteiktos. Vēl 8 gadi laika :)

Man tūlīt 25 gadi būs, it kā gribu būt jauna mamma, un kāzas vasarā, bet kaut kā vai "nevelk" u mazuļa pusi, bet tas laikam tāpēc, ka nav pat laika par mazuli domāt, galvā tikai darbs un kāzas :)

Cik sevi atceros nekad neesmu baigi sapņojusi par bēbjiem.. Jau apzinīgā vecumā (vidusskolā) teicu, ka ātrāk par 30 bērnus neplānošu. Septembrī būs 30, bērnu nav. Tā kā šis vismaz ir piepildījies.. Saprotu, ka principā jau vēl tikai pāris gadiņi palikuši ko bumbulēt un tad jau vajadzēs saņemties..

Man ir 24 gadi un par bērnu iedomājoties vien panika iestājas, morāli un fiziski tam vispār vēl neesmu gatava. Tā ka bēbis visticamāk, ka būs vēlu.

Neatceros, ka kādreiz būtu sapņojusi par bērniem.
Vienu zinu noteikti - ātrāk kā 27 gados noteikti nebūs :D Bet vispār, šādas lietas neplānoju, jo nevarētu teikt, ka ļoti gribu bērnu.

Vienmēr esmu gribējusi būt jauna māmiņa, bet negribēju bērnus padsmit gadu vecumā. Domāju, ka pēc 20 būtu ideāli, bet līdz kādiem gadiem 25, ne vēlāk. :) Tagad ir 22 gadi, un bebis pēc divi mēneši jau būs klāt. :) Tā kā ideāli iekļāvos savos aprēķinos. :D

Pagaidām neplānoju, kad pienāks laiks, tad arī būs. :D

25 gadi ir tas vecums, kad es pavisam noteikti vēlētos bēbi. :)

Skolas gados domāju par vecumu 21-23. Arī tagad domāju tāpat un ceru, ka tā arī sanāks :)

Es gribu liidz 25 gadiem 2 beernus! Viens ir :)

Domu par bērnu apsvēršu tad, kad būšu sasniegusi karjeras augstāko pakāpi, nu, ap 40. gadiem. Tad jau būs par vēlu, un ja vēlme nepazudīs, tad adoptēšu. Bet nu, visām sievietēm nav jābūt mātēm.