Labrīt, meitenes!
Iespējams kāda daļa atcerēsies mani ar manu problēmu pirms mēneša ar puisi.
Runāšu īsi un kodolīgi, jo izpausties garos ,sakarīgos tekstos man pašlaik ir ļoti grūti. Toreiz mēs sagājām kopā atkal, viss bija labi, patiešām labi, es mainījos un atdevu visu, lai vērstu par labu, bet svētdien mēs izšķīrāmies pavisam un vaina nebija manī. Ko es ar šo gribu teikt? Es drīzāk nevis gribu teikt, bet palūgt kādu cilvēciņu, ar kuru parunāties, kaut vai tepat- vēstuļu sadaļā, jo jūtos kā zemē iemīta un šo šķiršanos pārdzīvoju ļoti smagi. Kad esmu viena- es jūtos drausmīgi, un šodien ir pienākusi tā diena, kad gribot, negribot man ir jābūt vienai, šodien mani apkārtējie un mīļie ir aizņemti.
Ceru uz sapratni, meitenes. Esmu ļoti apjukusi.
47
