Šorīt braucot vilcienā žurnālā "Kas jauns" izlasīju rakstu- Līdz nāve mūs šķirs. Nespēju valdīt asaras. Raksts par jaunu sievieti dzīves pilnbriedā, kas mirst ar vēzi. Raksts, priekš dzeltenās preses, patiešām aizkustinošs. Manī uzjundīja tik spēcīgas emocijas, tāda sajūta - par to cik neaizsargāti esam, par to, ka jebkuru var piemeklēt šī nelaime. Un kā to pārdzīvot? Kā pārdzīvot savu saslimšanu vai tuvinieka saslimšanu/nāvi? Kā vispār dzīvot tālāk?
Paldies dievam, cieši tuvu ar šo slimību neviens man tuvinieks nav saskāries, tāpēc apbrīnoju tos, kas turējušies pretī, cīnījušies, kas zaudējuši, vai uzvarējuši.
Tas tacu ir tik neiedomājami sāpīgi. Un kur ir taisnība?
61
