Man atkal dusma šodien parāva, bet ne par to, ka kāds bomzis vai piedzēries stāvētu blakus un smirdinātos, bet par to, ka es - grūtniece, ar lielu puzu, stāvu pārbāztā transportā, vietu nav, tās aizņēmuši jauni puiši un dāmas, blenž virsū, kā uz kaut kādu nolemto un pat aci nepamirkšķina, lai palaistu apsēsties. Un vienā brīdī, kad atbrīvojās vieta un es uz to jau tā kā virzījos, man ceļu aizšķērsoja ~30 gadīga dāma uz špiļkām un ielidoja tajā vietā kā tāda raķete, vēl uz mani paskatījās kā uz tādu - sazin kādu!!!!!!!! Labi, man nav grūti pastāvēt, bet tomēr, kur ir tā pieklājība? Pie tam, ja tu redzi, ka tai sievietei ir grūti, ka viņu tur spaiada no visām pusēm, pieturēties lāgā nav kur un tādā garā.
Viss. Uzsprāgu. Palika labāk.