Es neesmu klasiski skaista, uz modes žurmālu vākiem mana seja neiederētos un uz fitnesa fotosesijām arī mani gluži neaicina, tomēr jūtos skaista ar visu savu lielo degunu, augsto pieri, platajiem gurniem vai neproporcionāli garajām kājām. Bērnībā ienīdu savu ķermeni un mani apsmēja. Ar laiku iemīlēju sevi un nu saņemu daudz komplimentu. Ja man kaut kas savā izskatā nepatīk, tad tās ir labojamas lietas - ādas stāvoklis, kāds lieks kilograms, mati utt. Un es to mainu. Ja tās ir kaut kādas emocionālās lietas, tad es mainu arī tās. Pašizglītojos, piedomāju, kā izturos pret apkārtējiem, savaldos brīžos, kad agrāk būtu uzsprāgusi.
Viss ir galvā, un ja Tu sev teiksi, ka esi skaista, ar laiku tam noticēsi un drīz vien Tev arī pārējie teiks, ka Tu esi mainījusies - uz labu.