Atkal skriešana:)

2. Varbūt tu skrien pa ātru?! Skrienot pareizā pulsa zonā, nevajadzētu sajust lielu nogurumu. Kājās varbūt, bet ne sirdī. Atbilstoši ir skriet tā, ka visu skrējiena laiku tu varētu norunāt monologā, bez īpašas aizelšanās.
3. Intervālu treniņi ir ātrumizturības trenēšanai. Garo distanču treniņprogrammās tie tiek ietveri treniņprocesa vidū līdz beigām.
Tauku dedzināšana visefektīvāk notiek skrienot samērā zemā intensitātē nu tā ap 130, 140 pulsa sitieniem.

1.Iztieku bez ūdens, nekad nav tik ļoti slāpis, lai domātu par ūdens ņemšanu līdzi.
2.Cenšos izstaipīties kārtīgi, stīvumu nejūtu, tieši otrādi, parādās tāds možums.
3.Vislabāk skriet lēni, aprēķinot savu optimālo sirds ritmu. Man ar šo ir nelielas grūtības, jo grūti skriet ļoti lēni, tad sevi stipri jāpiespiež. Jāskrien vismaz 35-40 min, tad sāc strādāt no tauku rezervēm.

Man skriesanas laikaa ,skrienu 5km- 25 min nav nekas liidzi-ne taa uudens pudele,ne telefons nekas...Noskrienu un tad dzeru maajaas.Man traucetu taa uudens pudele...

Es arī nekad neņemu līdzi ūdens pudeli jo traucē. Patiesībā tikai pēc noskrietām 30min sākās īstā tauku dedzināšana/)

P.s pēc skrējiena vienmēr arī izvēzēju kājas, un izstaipu ikrus, ja ir laiks tad uztaisu arī citus lokanības ving. Es daru tā, ka vienu dienu skrienu piem 3km un nākošajā skriešanas reizē palielinu skrējiena garumu piem 5km vai 4km. Tikai nevajag pārcensties un pārforsēt savādāk var dabūt sirds aritmiju, saku pēc pieredzes. labi, ka pēc sirds pilieniem vis bija kārtībā un nav nekādu problēmu!

Es iztieku bez ūdens, bet es neskrienu ārā, skrienu zālē uz trenažieriem. Skrienu vidējā ātrumā, vairāk lēni, nekā ātri, parasti sanāk 5-15km. Pēc tam kārtīgi izstaipos.

3. lieko kg nomesana pats pamats ir kaloriju deficits.. pie galigi nepareiza uztura var sanakt ari ta ka skrien akut 24h dienkati bet nneotieve

Kabans-pilniigi piekriitu.

Uzdoshu savu jautaajumu- jums celji nesaap? Peec triis nedeelju skrieshas paargaaju uz elektrisko riteni, jo man iesaapeejas celis.

Nekad neņemu ūdens pudeli līdzās, jo zinu, ka traucēs. Arī telefonu atstāju mājās. Vienīgais ko ņemu līdzi ir mp3, lai mūziku klausītos.

Droši vien skrienu pārāk ātri, jo atnākot mājās jūtos pilnīgi bez spēka un gribas tikai gulēt. Man arī ļoti grūti ar ātruma samazināšanu. Pati nemanot skrienu ar vien ātrāk un tad attopos bez elpas.. Tiešām grūti kontrolēt savu ātrumu.

jums celji nesaap?

Jāprecizē, kur sāp, jo tas, ka sāp ceļgalu rajonā var nenozīmēt, ka sāp tieši ceļgali.
Kad trenējos pusmaratonam, mani arī piemeklēja "ceļgalu sāpes". Konsultējos ar sporta ārsti, izrādās saišu problēma, kas ar sitaipīšanos vien risināma.
Sāpes nevajag ignorēt, iesaku pakonsultēties ar speciālistu. Kaut vai Nordea maratona koptreniņos.

womankind, paldies. Jaa, ljoti iespeejams, ka saishu probleema vien ir. Lai vai kaa- labaak turos pie kaa saudziigaaka, nekaa skrieshanas un neriskeeju ar tik svariigu kjermenja dalju. Es arii ikdienaa ljoti daudz paarvietojos kaajaam, kas, iespeejams, taas saapes radiija.

1. Man ir tāda tā saucamā "rokas" pudele. ērti turēt rokā - labi ieguļ! Un takā vasaras sezonā man vienmēr prasās padzerties skriešanas laikā, jo skrienu garus gabalus, tad ņemu ūdeni līdz.
2. Pēc skriešanas man tieši ir viegluma sajūta un liels enerģijas pieplūdums!

Man ūdens ir nepieciešams vienīgi tad, ja skrienu garās distances (vairāk kā 10km). Arī vienmēr ir nomocījis jautājums, kur likt pudeli, taču tagad tajā parkā, kur skrienu ir dzeramā ūdens strūklaka (nezinu, kā pareizi to saukt) un tas ir atrisinājis man šo problēmu.

Ūdeni neņemu līdzi skrienot. Pēc skriešanas nav nekādas sāpes, stīvums vai kā citādi.. skriešana man vienmēr ir iesildīšanās pirms vingrošanas.

Man nekad nav tā slāpis, ka vajadzētu pudeli nākamajā reizē ņemt līdzi. Es vairāk koncetrējos uz skriešanu un domāju visādas domas.. par slāpēm nemanot aizmirstas.
Pēc skrējiena arī es jūtos stīva, bet vienmēr kārtīgi izlokos un izstaipos. Staipīšanās ir svarīga, lai "neaugtu" lielie ikri un ciskas, no kā meitenes vienmēr tik ļoti baidās. Es baidos, tāpēc staipos kārtīgi.

Un vispār... es vienmēr bikšu aizmugurējā mazajā kabatiņā(gandrīz visiem skriešanas tight'iem tāda aizmugurē ir) turu 1 eiro(kādreiz 1Ls). Ja nu kas. Ja nu pēkšņi tiešām tā slāpst, ka nevaru izturēt, vai arī esmu aizskrējusi tik tālu, bet vairs nespēju, ka netieku mājās, lai par transportu būtu ko samaksāt. Kaut gan nekad vēl neesmu iztērējusi to monētu.

Sveiki! Man ir 2 jautājumi
1) Vai pagaidām es varu skriet ar aerobikas paredzētajām botēm? Pārsvarā skrietu pa asfaltu.
2) Man ir problēmas ar kājas celi, respektīvi, ar tā saitēm. It kā nesāp, bet ļoti bieži sanāk to nabaga vienu kāju sastiept. Vai tas būtu slikti, ja es tāpat skrietu, kamēr vēl neesmu konsultējusies ar speciālistu. Es pat īsti nezinu pie kura būtu jāiet.

Blonde on Blonde, es uzskatu, ka labāk neskriet vispār, nekā ar neiemērotiem apaviem, tā riskējot ar veselības likstām, plus, ja tev jau ir kādas problēmas.
Plus, aerobikas apavi ir telpu apavi. Tos ārtelpā nelieto.
Ir alternatīvas skriešanai - riteņbraukšana, skrituļošana, ātra iešana.