Izskatās, ka autore svinējusi piektdienu. :D Kā šorīt jūties?
Te viņ saka, ka vainīgi latvieši - te viņa saka, ka viņa to nav teikusi. Te vainīgi ir vieni, te otri, te neviens un beigās visi. :D Izlem bērns.
Mēs dzīvojam laikā kurā pašiem ir tiesības izvēlēties dzīvesvietu. Ja Tu vēlies dzīvot Latgalē tas nekas, ka nav vajadzīgā pieraksta. Ja vēlies no Latgales uz Rīgu ar nav jābaidās. Tāpat - ja vēlies dzīvot Anglijā, jo valoda feina un algas labas - aber lūdzu. Bet visur ir savi noteikumi. Ja ievēro noteikumus Tev tiek izrādīta pretimnākšana. Tā, piemēram, dzīvojot Anglijā Tu runā un mācies angliski, dzīvo angļu manierē un pēc viņu likumiem. Tajā pat laikā - savas mājas pagalmā Tev ir ļauts svinēt Jāņus vai izveidot bērnu un jauniešu centru, kurā dziedāt himnu un dejot Tūdaliņ Tāgadiņ.
Latvijas krievvalodīgie vairāk prasa, nekā dara. Viņi pārsvarā nav gatavi kompromisiem. Un tur sākas problēmas. Man nav iebildumu, ja 9.maijā viņi vēlas masveidā nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa. Man ir iebildumi, ja tādēļ uz ielām tiek celtas nekartības un katrs otrais skrien ar Krievijas federācijas karogu zobos paralēli bļaudams nevisai skaidrā valodā - Šeit nav Latvija un nekad nebūs.
Krievvalodīgo starpā ir pavisam normāli cilvēki un pavisam... nu, es domāju, ka viņiem arī speciālisti nepalīdzēs.
Un nav tālu jāmeklē. Manas mājas trešajā dzīvo divas viena vecuma krievvalodīgās tantes. Abas nemāk latviski. Viņas ļoti atšķirīgas padara fakts, ka viena stāv vienas frontes pusē kamēr otra otras. Vienai meita un mazmeita māk latviešu valodu tekoši, kamēr otra visu dzīvi lamā mani, kā redzieties es drīkstu nemācēt krieviski.
Un šeit man ir ko teikt Pievakarei. Man ir ļoti žēl, ka Tev ir nācies (pieņemu 80 gadu beigās, 90. gadu sākumā) piedzīvot šāda veida pazemojumu. Iemeslus es varu saprast, bet ne ar prātu pieņemt. Taču, arī man ir bijis identiski jāpiedžīvo pazemojumi no krievvalodīgajiem. Sava vecuma vienaudžiem bērnībā, konduktores trolejbusā, kaimiņu tantes vai veikala pārdevējas. Jāklausās no mazotnes, ka es esmu nekas, jo esmu latviete un nemāku krievu valodu. Jāklausās, ka mani vajadzētu nosist, jo esmu pretīgs suns. Jāklausās, ka man nav tiesību runāt ar kaimiņu meiteni (ar kuru mums sākotnēji bija labas attiecības, kamēr viņas ome neiejaucās), jo esmu slima/niecība. Kā nu kuro reizi viņa izdomāja.
Es uzskatu, ka ir tie, kuri saprot, ka šeit ir Latvija ar visu no tā izrietošajiem - valodu, vēsturi, kultūru - un ir tie, kuri to nesaprot un nevēlas pieņemt. Uzskatu, ka otrajiem vajadzētu pamest šo zemi - sevis, ne manis dēļ. Kaimiņos ir valsts, kurā no viņiem neko neprasīs. Visi ceļi vaļā.
Man nav iebildumu pret veciem krievvalodīgajiem, jo tur ir divas grupas - vieni, kuri cenšas un dara; otri, kuriem galvā īssavienojums. Abi ir veci cilvēki, bet man ir mācīts, ka vecus cilvēkus jāciena.
Jauniem kauli un galva grūtības nesagādā. Vai nu pieņem un cieni, vai dodies uz visām četrām debes pusēm savu laimi meklēt.
309
