Jūsu vecāki un viņu ietekme

nekāda ietekme, varbūt vienīgi tas, ka bērnībā attīstīja man radošumu, kas ir novedis pie tagadējās profesijas izvēles.

Hmm.. Es aizgāju uz to pašu skolu pēc pamatskolas, kur mana mamma, uz arodu gan citu. Tiesa, viņa nepabeidza, jo gaidīja mani un skola 200 km attālumā no dzīvesvietas.
Bet nē.. Godīgi sakot, es mūsu ģimenē skatoties pa tiešo zaru - vecāki, vecvecāki, vecvecvecāki utt. esmu pirmā, kura studē un, cerams, iegūs augstāko izglītību, tā, ka līdzība minimāla (bet vispār rados šīs zinātnes atzari ir novērojama vismaz 5 cilvēkiem).
Man no tēva ir vizuālā līdzība, bet es esmu kardināli mainījusi savu izskatu, lai šīs līdzības praktiski nebūtu, tik, cik bālā āda paliek. Raksturs, nezinu, man saka, ka tēva mātes, bet zinot, ka viņa nešpetna.. Es gribētu domāt, ka tikai straujā daba un, ka pārējais jau palicis bērnībā.
Bet es būtu gribējusi vairāk īpašību no mammas un mammas mammas puses.

Esmu izskata, uzskatu un karjeras zina pilnigi atskiriga no vecakiem.

Man vecāki ir vienas profesijas pārstāvji, es - pilnīgi kaut kas cits. Raksturā arī.. Nu varbūt tētim nedaudz, mēs vairāk uz viena viļņa esam. Izskatā gan - visi saka, ka esmu tēta meita un līdzība ir.

Esam trīs bērni un katram ģimenes loceklim ir sava profesija. Pat nav viena sfēra. Vienīgi, mamma iekārtoja brāļa sievu pie sevis darbā - vienīgā, kas iet manas mammas pēdās :)

Esmu līdzīga tēvam it visā. Man ir viņa nesavaldīgais raksturs, viņa izskats. Pat sveši cilvēki uz mums paskatoties redz, ka esam tēvs un meita. Arī pēc uzvedības. Ja godīgi, ļoti pamanu, ka reizēm rīkojos, runāju tieši kā tēvs, un cenšos to no sevis izskaust. Nesanāk, protams.

No mammas manī nav nekā, vismaz nekas, ko būtu pamanījusi, dažreiz man vispā rir grūti noticēt, ka esmu viņas meita. Mana māsa jā, viņa ļoti līdzinās mammai, es nē.

Mana nodarbošanās nav saistīta ar to, ko dara mani vecāki, mammai ļoti interesē māksla un tādas lietas, viņa glezno, arī darbs saistīts ar mākslas jomu. Tēvs ir izbijis sportists, tagad ir uzņēmējs, saistība ar sportu joprojām ir. Es? Nu es vienkārši strādāju birojā, ne īsti patīk, ne nepatīk, nekādu izteiktu interešu, vēlmes darboties konkrētā jomā man arī nav

Lielākā daļa manas ģimenes ir juristi, bet es izvēlējos pavisam citu sfēru. Tiesa gan, esmu mantojusi dažas viņu profesijai raksturīgas īpašības, piemēram, nepiekāpību un mērķtiecību. Līdzības jau, protams, ir. Mums ar mammu ir līdzīga stila izjūta, bet ar tēvu vieno paskarbais raksturs, kas atmaigst tikai pret "savējiem" cilvēkiem.

Noskuj man matus un es izskatiitos pilniibaa peec teeta. Braalis toties izskataas peec mammas.

Profesijas zinaa laikam sanaaks dariit ko liidziigu mammas profesijai, bet nespeciaali. Gaaju maaciities ko pilniigi citu, ko neviens gimenee nav dariijis, bet izraadiijaas, ka patiesiibaa tas nebija mans sapnis.

Visas manas sliktaas iipashiibas esmu mantojusi no abiem vecaakiem :D

Labaas iipashiibas ir tik atshkiriigas no visas gimenes labajaam iipashiibaam jau no pashas beerniibas, ka liekas, ka es nebuutu savu vecaaku beerns. Nee, nu ir jau visaadas rakstura ieziimes kopiigas, bet skatiijums uz dziivi ir pilniigi cits. Man patiik domaat, ka es raksturaa vairaak liidzinos abiem opiishiem.

Nevienam nelīdzinos, katrs mūsu ģimenē ir atšķirīgs.

man ir no visa mazliet :D
tēta acis , tieši forma un tā, krāsa ir no vectēva, to visi saka.
sejas līdzība ir 50/50 abiem, ir sejā viena tāda krunciņa, kas parādās smaidot un tā ir arī no vectēva :D raksturs - tētim līdzīgs, bet ļoti pašai tracina, jo neesmu mantojusi labās iezīmes!
paradumi - mamma! ļoti bieži līdzīgs domu gājiens, ir lietas, kas garšo tikai mums un tā.. varbūt tāpēc,ka vienā datumā dzimušas!
bet ir no mammas un otrās pakāpes radiem daudz kas salasījies, kas man ar viņiem ir līdzīgs, bet, par profesiju runājot - nē, es neeju nevienā no tiem virzieniem, kur ir mani vecāki vai citi radi! domāju, ka arī nekad dzīvē tā nesanāks, jo man nepatīk neviena no tām profesijām. nekad nav arī mēģināts spiest uz kaut ko, jo mani vienkārši nav jēgas spiest, daru pa savam, spītībiņa :D

esmu tēti 'atsitusies' raksturs,mazāka seja arī bija ļoti līdzīga ,mammai tikai acis tādas pašas. :D bet tēta profeja nav priekš sievietēm . :D

Es esmu lidziga mammai. Esmu pirma, kas no vienas noteiktas radu puses stude. Profesijas izvele neietekmejos no vecakiem, eju pati savu celu:)

Kā man saka "izspļauta tēta meita",un ne velti to saka,jo izskatu esmu mantojusi no viņa arī dažus izgājienus,kā,piemēram,kaut ko saplēst,it sevišķi,ja runājam par apaviem,kas mums abiem ātri plīst. :D,bet nu raksturs gan ir mammas.Spēju būt gan asa un riebīga,gan ļoti emocionāla un reizē vienkāršu eņģelis.
Profesija ne tuvu nelīdzinās vecāku profesijām,lai gan esmu mantojusi no tēta agri vai vēlu piedalīties rallijā,tas gan laikam šūpulī likts man no tēva,jo mašīnas un vispār tāda tehnika ir kaislība,nu labi kaislība varbūt ir par skaļu teikts,bet ieinteresēta esmu ātrumā un mašīnās.
Kopumā cenšos ņemt vērā to,ko man saka vecāki,taču pašai galva uz pleciem arī ir un eju tādu dzīves ceļu,kādu es sev vēlos. :)

vecāki ir uzņēmēji un jau no mazotnes man mācījuši izzināt, redzēt tālāk par savu degungalu, apzināti un neapzināti virzījuši, un atbalstījuši pamēģināt visu iespējamo, ļaujot pašai kļūdīties, saprotot, kas man patīk, kas nē, un dodot diezgan lielu brīvību, vienlaikus esot mans paraugs it visā un raisot vislielāko cieņu, un es ar viņiem neizsakāmi lepojos. uzskatu, ka tas ir ļoti ietekmējis mani kā personību, jo tā gribēšana redzēt, paskatīties, noriskēt man ir tāds savdabīgs dzīvesstils arī profesionālā ziņā. protams, droši vien es kādreiz mantošu viņu nodarbošanos, bet pagaidām profesionāli esmu krasi citā pusē, brālis tāpat.
ja skatās rakstura ziņā, tad es esmu kaut kas pa vidam - vienlaikus man ir gan tēta labestība un spītība, gan mammas racionālais skatījums par lietām un cacīgums :D haha

Man tētis bija šuvējs, kļuva par mācītāju. Sāka studēt teoloģiju jaunās sievas dēļ..Mamma strādā bankā, bet ar matemātiku vienmēr esmu bijusi uz jūs. ...

Man ar tēvu ir diezgan līdzīga gaume. klausamies vienu mūziku, jaunībā abi gājām uz koncertiem kopā, braucām pat uz ārzemēm uz končiem. patīk līdzīgas lietas, politiskā pārliecība līdzīga. bet.. izvēlējos to pašu profesiju, kas mammai. un ne tāpēc, ka viņa kaut kā ietekmēja tieši. ilgs laiks pagāja, līdz sapratu, ka tas ir tas, ko gribu, jo biju uzaugusi šajā sfērā un sapratu, ka man tas tiešām patīk. varam ar mammu tagad apmainīties visiem jaunumiem, padomiem. forši

Grūti man tā spriest, vai esmu līdzīga vecākiem raksturā, kā personība, bet profesijas ziņā jā - eju tēva pēdās :)

Rīkojos absolūti pretēji. Agrāk gan, darīju,lai tik tētim nav sāpīgi utt. Sapratu,ka zaudēju sevi un dzīvi kādu vēlos un nu daru un darīšu ko vnm esmu gribējusi. prieks,ka to nesparatu,kad būtu klāt 60.

Bet raksturā esmu tēva meita. Izskatā arī. ļoti esmu mantojusi vecvecvecāku tautību niķus.

Profesijas ziņa nekā kopīga.
Raksturā ir šis tas kopīgs ar tēvu,diemžēl ne tās labākās īpašības.Kaut kas manī nedaudz ir no manas vecvecmammas.Piemēram kartupeļu talkā lēkāt pa svešām vagām un nozagt lielākos kartupeļus.Nezinu gan kā tas tā gadījies,jo es viņu pat nepazinu,lai varētu pieļaut,ka esmu samācījusies no viņas.