Attiecības ar tēvu

Mierinajumam, mans tevs pat alimentus nemaksaja, kur nu vel palidzet.

Nekadaa gadiijumaa neej prom no darba!
Piekriitu tava teeva viedoklim- beernus ar naudu apbeert nevajag, pashiem jaamaacaas visu sasniegt. Citaadi buus kaa filmaas- teevs piedaavaa gatavu biznesu vadiit, bet beerns rauc degunu un pazinjo, ka vinjam gribas briivmaaksliniekam buut :)
Ja nav naudas studiju krediitam, ej pie teeva un saki pa tiesho- gribi dziivee visu sasniegt pati, bet vajag vinja paliidziibu atspeerienam. Pasaki teelaini, ka luudz vinjam makshkeri nevis zivis. Tomeer saproti, ka vinjam ir tiesiibas arii tev atteikt, jo taa ir vinja nauda un vinjsh jau tev paliidz-ir sedzis pusi studiju maksas un iedevis darbu.
Kaapeec studee par maksu nevis budzhetaa? Sliktas sekmes? Varbuut taapeec teevs nepaliidz, jo vinjam shkjiet ka necenties pietiekami.

Lepnība nav nekas labs, gluži otrādi. Un savu ego vajag apskaldīt, cik vien var.
Daudzi cilvēki neprot dot. Bet vēl tikpat daudzi neprot ņemt. Arī tas dzīvē ir jāprot.

Par šīm te visām naudas lietām... Var būt tā, ka 20gadīgs labi pelna un jau uztur gan vecākus, gan vecvecākus. Var būt arī tā, ka 60gadīgs tēvs vēl savai 40gadīgajai meitai palīdz. Abas situācijas ir pilnīgi normālas. Nav svarīgi, cik kuram gadi vai kurš ir bērns un kurš ir vecāks.
Normālās ģimeneiskās attiecībās tas, kuram ir vairāk, dod tam, kuram ir mazāk. Un, ja to visu dara caur mīlestību un izpratni, neveidojas nekādi izlutinātie bērneļi un izmantošana.

Varbuut vinjsh naudu nedeva tavai mammai un nedod tev, jo uzskataat par darbaholikji, karjeristu. Iespeejams tas bija iemesls kaapeec tavi vecaaki izshkjiiraas. Un tagad teevs censhas jums, gudrinieceem, dod iespeeju paraadiit vinjam, kaa var izdziivot neesot karjeristam, darbaholikjim. Bet juus ar mammu pashas nezinaat, ko gribat- ja cilveeks pelna, tad paarmet paarnjemtiibu ar naudu, bet kad pashas saprot, ka nevar nopelniit pietiekami, tad skrien luugties tam naudaskaarajam bezsirdim. Pienjemu, ka taapeec arii ir taa smiineeshana.
Pasaki teevam, ka saproti tagad, ka tavai mammai nebija taisniiba-ka dziivee galvenaa noziime ir tikai karjerai, ja gribas normaalu dziivi. Shaads teikums atkausees teeva sirdi... un maku :)

Chanely
Nepateiciiba pasaules alga-taa ir muuzsena patiesiiba. Sen jau citiem nepaliidzu, jo cilveeki nemaak pienjemt- vienkaarshi pateikt paldies. Cits saak izmantot, cits mekleet kaut kaadus sleeptus iemeslus paliidziibai, cits-staastiit citiem, kaa maak citus apstraadaat uz paliidzeeshanu, cits kauninaat, ja kaadreiz atsaka paliidziibu utt. Cilveeki netic, ka kaads grib paliidzeet vienkaarshi aiz labas sirds.

Priecājies ka tu vēl rūp savam tēvam. Manējais man nekad nav pat uzzvanījis lai apsveiktu dz dienā vai pat ziemassvētku kartiņ nesaņemu. Kad biju jaunāka iegrimu dziļā depresijā, jo tad labi ja satiku 2x gadā un arī tad uz īsu laika periodu. Diemžēl ar mammu arī nejutos diez ko tuva. Arī šobaltdien.

Nesatraucies, Bils Geits izlēma savus bērnus pilnībā atstāt bez mantojuma, jo uzskata, ka viss pašiem jāsasniedz, takā tev nav tik traki! :D

Vecākiem nav pienākums apmaksāt bērna studijas. Viņi var to darīt, ja tā izvēlas, bet pienākums tas nav.

ļoti interesanta diskusija. Man ir 32 gadi jau, un es ar interesi lasu, ko jaunieši te sarakstījuši.

Pirmkārt, es salīdzināju ciparus: 400 EUR mēnesī, tas ir 4800 EUR gadā netto ko saņem meitene, ap 700 EUR mēnesī brutto, kopā 8400 brutto ko tas izmaksā tēva uzņēmumam. Viņam ir jāatrod/jānopelna firmai šie līdzekļi ko novirzīt algai.
Es secinu, ka tēvs noteikti iegulda pietiekami, lai uzskatītu, ka bērnu atbalsta vairāk kā pietiekami.
Kā jūs ziniet, ka tā pozīcija birojā viņam vispār ir vajadzīga? īpaši, mūsdienās, kad darba pienākumu parasti ir vairāk kā sajēgas? paliek laiks mācībam? hahahaha - tiek radīa vide, lai paliktu laiks mācībām. nevajag sevi lutināt ar ilūziju, ka citur ir labāk, vai ka Tavas spējas tirgū ir konkurētspējīgas. nav runa par nozares vidējo atalgojumu, bet vai tieši Tavas prasmes un Tavs darbaspēks kādam citam ir vajadzīgas par to algu.
Izskatās, ka tēvs tiešām smīkņā par to, ka Tu nesaproti, ka viņš Tev nodrošina darbu un ienākumus. Ar šīm divām lietām: ierakstu CV ka Tev ir prasmes, iespējams atsauksmi un regulāriem ienākumiem Tu varētu kalnus gāzt - ne tikai kredītu paņemt skolai. Bet pagaidām Tu esi par jaunu, lai lietas tādā gaismā redzētu.

Otrkārt, kāpēc Tev jāmaksā par skolu, un Tu neesi budžetā? Vai Tev vispār ir labas atzīmes? Vai tēvs atbalsta Tavu studiju izvēli un vai Tev pašai patīk tas, ko Tu studē? Vai tās ir perspektīas studijas, vai tikai ķeksīša pēc? Ja jāmaksā, tad vai nu tā ir kāda superskola (bet 1000 eur par 1.5 gadu par to neliecina), vai kāds jocīgs novirziens, kuru viņš tiesi neatbalsta, bet atbalsta Tavu izvēli vnk paklusējot. Varbūt viņš cer, ka kādreiz meklēsi darbu savā specialitātē? tā noteikti nav grāmatvedība, jo Tev šķiet, ka šis darbs ir diezgan garlaicīgs.

Manuprāt, viņam ir skaidrs, ka Tu vēl esi jauna. Un neesi vēl tajā "ieguldīšanas" stadijā, lai būtu tā vērts vnk izmest naudu vējā, kamēr Tev pašai nav skaidrs, ko gribi darīt savā dzīvē, kuri ir Tavi talanti, nevar lepoties ar Taviem sasniegumiem.
Varbūt, kad sāksi dzīvot atsevišķi, tad arī parādīsies pirmie neatkarīgie instinkti, kas liks par sevi pašai parūpēties. Pagaidām Tevi balsta divi vecāki un Tu "stundu stāvu domādama, kam lai sēžu kamanās".

pussydeluxe, autore ir tā tēva bērns nevis kārtējais darbinieks. Normāli vecāki tomēr cenšas nodrošināt bērniem vislabākos apstākļus izaugsmei un izglītībai. Es nesaku, ka ir nauda jādod tāpat, bet nu apmaksāt studiju maksu gan varētu. Jo cik saprotu tāda summa viņu nabadzīgāku nepadarīs.

Manai mātei nebija pilnīgi nekādu brīvo līdzekļu un bieži dzīvojām parādos līdz ausīm, bet viņa ar visiem spēkiem centās mums nodrošināt izglītības iespējas. Vienā brīdī pat bija jāpārdod no vectēva mantotā vasarnīca, bet tagad tas viss sāk apmaksāties ar uzviju.

pussydeluxe es gan piekrītu! Ja runā par manu viedokli, tad man mācības arī apmaksāja Tēvs pilnībā, paldies dievam man strādāt nebija nepieciešams, bet no savas puses vismaz mācījos labi un man tika piešķirta 50% atlaide katru semestri par labām sekmēm. Uzskatu, ka atviegloju ģimenes budžetu, kas tobrīd nebija spīdošs. Tagad finansu situācija ir labāka par agrāko un skatos kā aug mans brālis - pabeidza vidusskolu un iestājās programmētājos, sencis noskaitīja maksu par pirmo gadu, bračka izdomāja, ka tas viņam nepatīk un izstājās 1000 LVL pa vējam, otrajā gadā iestājās sociologos, sencītis atkal noskaitīja par pirmo gadu un bračins visu pameta, tagad ar aizdomām domāju par nākamo gadu...

Tad man ir jautājums - fantastiski, rekur piemērs, ka tēvs apmaksā visu, ko bērns vēlas, kad aizrādu, lai dzen no mājām strādāt, tad atbild -dēls jau vien ir, kā nu nepalīdzēsi... Kaut gan izmesti 2000 LVL pirlnīgi vējā....

Man liekas, ka autores Tēvs savu labklājību ir sasniedzis pats, līdz ar to daudz labāk redz, kā savu bērnu "stimulēt" pieaugt, uzņemties iniciatīvu u.t.t. Ticu, ja meita biznesā palīdzētu un būtu ar domu strādāt un attīstīties, tad tēvs bez ierunām apmaksātu mācības...

Pilnīgi piekrītu, ka der padomāt, ko Tēvam, kā darba devējam izmaksā darbinieks... Nu tas tā, mans viedoklis!

+++

Sveikas! Jūsu viedoklis par manu situāciju.
Vecāki šķīrušies. Mans tēvs ir daudz turīgāks par māti. Tēvs ir darbaholiķis, karjerists ar savu uzņēmumu, kurā es strādāju par lietvedi ar 400eiro algu-pārslogota neesmu, varu darbā atrast laiku mācīties. Kad strādāju par viesmīli, viņš iedāvāja darbu pie sevis...
Studēju juristos un vienīgā lieta, ko vinš jebkad ir palīdzējis - maksājis pusi no studijām un smieklīgus alimentus mammai savā laikā. Pats strādā kā rūķis un piepilda SAVUS sapņus...
Pienākusi mana kārta maksāt atlikušo 1,5gadus par studijām kā bija norunāts, bet tāda iespēja nav. Pateicu, ka man nav līdzekļu uz ko viņš ar smīnu sejā atbildēja - kko izdomāsim un aizskrēja kārtot savas lietas. Jo laika nav nekad nekam!
Otrajā jautāšanas reizē ar smīnu atbildēja - kas man par daļu gar tavu skolu un atkal viņam iezvanījās telefons. Laiks iet.... viņš zin, kāda man situācija, bet pats neko nesaka....
Tēvs ir ļoti dzēlīgs cilvēks pret sev tuviem cilvēkiem... Viņš ir no tiem, kas palīdzēs svešiniekiem, no kuriem kāds labums nākotnē būs, vai pat saviem darbiniekiem.
Pats braukā ar X6, ceļ māju... mani nekad nav aizcinājis ceļojumā, nekur. Es noskatos tik uz viņa labumiem, dzīvoju ar to ko nepelnu un nesūdzos.
Īstenībā pircis man nekad neko nav, ne telefonus - neko. Pat savu vecos telefonus pārdod, nekad nepiedāvā man.
Arī prasījusi neesmu neko īpašu. Es dzīvoju ar māti.
Un tas viss, jo pats visu saviem spēkiem sasniedzis un uzskata, ka man viss jāsasniedz pašai... :/ tā viņš ir vairākas reizes teicis.
Esmu pieteikusies kredītam, mamma nāks galvot.
Tomēr ir cerība vēlreiz uzjautāt tēvam, taču tas ir tik sāpīgi, lūgties tēvam, zinot, ka viņam tie 1000eiro neko nemainīs - viņš vnk ir skops un negrib savu nopelnīto naudiņu tērēt manām vajadzībām... viņš nemīl nevienu, tikai naudu. Tas jau no bērnības ir skaidrs gan man, gan mammai.
Tgd strādājot pie viņa ir nedaudz sāpīgāk ikdienā.
Nezinu, varbūt iet prom no darba, meklēt kko... jo šeit man izaugsmes nebūs 100%, darbs vienmuļš...
No citas puses, tgd es pelnu nedaudz virs minimālās laikam sanāk, bet varu darbā mācīties, kas man arī ir svarīgi...

Noteikti esi tāda pati kā tava māte un tēvs to redz. Ir sapratis cik nejēdzīgas jūs sievietes mēdzat bieži būt. Un pateicoties tam - nekādas atlaides.

Nelasīju diskusiju, bet manas domas ir tādas:

1. Tava attieksme pret tēvu ir ļoti merkantīla, acīs griežas viņa naudas skaitītājs.
2. Vēlu veiksmi atrast tādu pašu darbu, kur nav nekāda diža saspringuma par tiem 400 neto, paskatoties studenšu diskusijas, tas nemaz nav tik viegli, kur nu vēl tādu haļavno, kur nepārslogo.
3. Tēvam arī noteikti nav gluži taisnība, bet šeit mēs redzam tikai tavu situācijas pusi, mēs nezinām tēva motīvus.

Man arī vecāki nav palīdzējuši materiāli un par to nepārdzīvoju, tēvs kā pats teica, ka grib, lai pati visu sasniedz un tas ir pareizi. Uzcelt māju nav viegli un tāpat nopelnīt naudu x6, viņš noteikti to ir nopelnījis ar smagu darbu un ir pelnījis pusmūžā labi dzīvot.

Es tavu situāciju ļoti labi pazīstu. Tētis vienmēr ir pazvanījis tikai uz dz.d un v-dienu, uzdāvinājis naudu un pašam liekas, ka lielu un labu darbu izdarījis. Satieku gadā pāris reizes un pat nav par ko īsti runāt,taču ir arī patēvs, kas ļoti atbalsta un saka- ja tev kaut ko vajag, tad vienkārši pajautā un neklusē. Mamma arī saka, kas tev tas tētis tāds ir, tikai zini, kas viņš ir un ka viņš tikai skaitās - tētis, jo pašķīrās ar mammu,kad es biju maza, tātad neko īsti neatceros kā dzīvojām kopā.
Dažreiz man arī šķiet, ja viņam viss ir un pietiek , vai tad dažreiz ir tik grūti pazvanīt un apvaicāties vai man kaut ko nevajag? kā iet,utt? Laikam, jau kā tas ir daudzu gadu gadījumā pierādījies, nevajag. Alimentus no viņa arī tiesas ceļā tikai dabuja. Protams, sāpina tas, ka cilvēks, kas skaitās mans tētis, par mani neliekas ne zinis,bet patēvs uz visiem 100% (par ko es viņu arī ļoti cienu,jo daudzi tādi nav), lai gan dziļi sirsniņā vienmēr gribas, lai viss būtu savādāk!