Čau!
Nolēmu izveidot tēmu, jo pati netieku galā ar savu situāciju, kas mani mulsina jau vairākas nedēļas. Kādam liksies smieklīgi, nu jā atgriežos laikam tīņu vecumā.
Mācos universitātē, kopā ar vienu puisi , kas ir gadu vecāks par mani. Respektīvi, esam no viena kolektīva un gandrīz viena vecuma. Vairākas nedēļas jau jūsmoju par viņu, viņš man ir tāda kā simpātija, taču tas nav viss. Nevaru atšifrēt no viņa puses ko tas viss nozīmē, parast, kad apminam dažus vārdus, pamanīju, ka viņš atdarināja vienu manu kustību. Šķita dīvaini. Reizēm saskatamies, sasmaidamies. Kad nesen runājām (nedaudz, saistībā ar mācībām) , atklāju kas es vēlos būt pēc univ. beigšanas, rezultātā viņš reizēm mani nesauc vārdā, bet sauc jau tā it kā es strādātu savā sapņu profesijā :D
Respektīvi, tas viss mani ĻOTI, ĻOTI mulsina. Man viņš patīk, bet nezinu vai patīku viņam. Daudzi jau man ir sacījuši, ka man būtu viņam jāiet klāt un jāsaka, bet es to nevaru, nevaru pieiet klāt un teikt ''ČAU, tu man patīc, ejam šodien uz kino''
Lai gan vēlos iepazīties tuvāk ar viņu, bet baidos. Ko man darīt? Meitenes parasti gaida, kad zēni izrāda iniciatīvu pirmie, pretējā gadījumā saņems meitene atraidījumu.
1
